Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…
Pietiek lasītājs30.05.2017.
Komentāri (59)
Iesaki rakstu: 
19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā - viņa tērē saviem darba pienākumiem Rīgas domē 3-4 dienas mēnesī. Turklāt viņas gada ienākumi bija 6850 eiro, t.i. par 42 dienām viņa saņēma vairāk, nekā vairums mūsu pensionāru saņem gadā, kuri no savas pensijas kopā ar strādājošiem atskaita nodokli, kurš, kā es pieļauju, nonāk ierēdņu uzturēšanai un konkrētajai būtnei tajā skaitā.
Pat, ja mēs paturam prātā politisko aspektu, tik un tā mēs nesen novērojām, kā Francijā Fijona kungs saņēma kaudzi problēmu saistībā ar viņa sievas un bērnu honorāru par darbu, kuru viņi it kā neveica. Bet ko mēs redzam šeit no mēra amata kandidāta? Var tautai precizēt, cik gadus Brokas kundze strādā domē trīs līdz četras dienas gadā, saņemot augstāk minētos ieņēmumus? Atstājot aiz iekavām jautājumu, kādu darba apjomu var veikt iestādē, kura ir atbildīga par lielākās pilsētas funkcionēšanu, atrodoties trīs līdz četras dienas mēnesī darbavietā?
Tālāk ailē „darba alga” mēs redzam: dome - 6850 eiro, osta - 45 486 eiro, universitāte – 50 288 eiro. No šejienes, izejot no sākuma klašu aritmētiku, mums sanāk šādi skaitļi: dome – 20 eiro stundā, osta – 29 eiro stundā, universitāte – 42 eiro stundā. Turklāt pieņemot pašu neticamāko, bet tieši darbu 60 stundas nedēļā, no kurām 20 stundas attiecas uz universitāti. Lūk, pēc viņas vārdiem, 37 stundas nedēļā viņa strādā domē un ostā...
Kā komentārs numur viens ir jautājums: kādām potenciālam jābūt tādas likmes universitātes darbiniekam? Tas aizrauj elpu salīdzinājumā ar skolotāja algu. Komentārs numur divi – ko īstenībā nozīmē visas šīs valdes, ar kādu nolūku tās bija radītas, un kāpēc tur ir atrodas vieni un tie paši mūsu pilsoņi (paši labākie?), kas saņem tik neticamus honorārus, pārsēžoties no viena krēsla otrā, kurš ir tikpat dāsns? Ušakova kungs un esošā veselības ministre – tajā skaitā, kas, pēc manām domām, ir uzskatāms par briesmīgām briesmām, skatoties uz mūsu šodienas medicīnas stāvokli.
Atgriežoties pie intervijas, ļoti gribētos uzzināt, kad Brokas kundze paspēja īstenot citu darbošanos par 20 900+2200+2000+59=25 159 eiro? Un tā B.Broka saņēma par pagājušo gadu summu, kas vairāk kā 60 reizes pārsniedz vidējo pensiju mūsu valstī ar diviem miljoniem iedzīvotāju. Dīvaini ir arī tas, ka tauta sen ir izbrīnīta par visu šo, bet neviens pie varas esošais nereaģē. Paldies par uzmanību!
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
