Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Burbulis, par kuru atsevišķi eksperti brīdināja jau pirms vairākiem mēnešiem, sāk plīst: nacionālā aviokompānija airBaltic šorīt bija spiesta atzīt, ka tās zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 26,614 miljoni eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Pietiek šodien publicē divus rakstus, kas par airBaltic reālo pietiekami dramatisko situāciju brīdināja jau šovasar.

Enerģiski slēpj datus par dramatiskiem "airBaltic" darbības rezultātiem

Lato Lapsa ·

Līdz pat 30 miljoniem eiro – šādus neoficiālos datus par nacionālās aviokompānijas airBaltic šā gada pirmā ceturkšņa operatīvajiem zaudējumiem min avoti Satiksmes ministrijā. Vai šī informācija atbilst patiesībai, pagaidām nav iespējams noskaidrot, - lielā vienprātībā gan par šīm, gan par citām satraucošām ziņām saistībā ar airBaltic darbību klusē ne tikai aviokompānijas vadība, bet arī tās padome un valsts kā akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrija.

Gada pārskats atklāj trauksmainus faktus

Nesen publiskotais airBaltic (pilnā nosaukumā – Air Baltic Corporation) pārskats par 2018. gadu dažu iepriekšējo pārskatu kontekstā norāda uz vairākām paviršam vērotājam grūti pamanāmām tendencēm nacionālās aviokompānijas darbībā. Proti, uzņēmuma ieņēmumi no viena pasažiera pērn ir mazāki nekā 2014.gadā - ņemot vērā inflāciju, tie ir kritušies par 12 procentiem. Likviditātes koeficients ir tāds pats kā 2015. gadā, taču jāatceras, ka tieši 2015. gadā airBaltic nācās rekapitalizēt.

airBaltic rentabilitāte pēdējos trīs gados ir tikai aptuveni 1%. Salīdzinājumam, piemēram, Ryanair tā ir divdesmit reižu augstāka. Turklāt airBaltic procentos kreditoriem piecreiz vairāk nekā tas pats Ryanair, kas norāda uz būtiski augstākām aizņēmumu vai līzinga likmēm.

Uzņēmuma gada pārskati norāda arī uz neveselīgu tendenci – finansistu valodā izsakoties, financing through debt jeb to, ka aviokompānija pati investīcijas nav spējīga segt un pirkumu finansēšanai aizvien vairāk tiek izmantoti aizņēmumi.

Klāt vēl jāpievieno nepieciešamība šogad atdot aizņēmumus 35 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka atdodamā summa ir piecreiz lielāka nekā gadu iepriekš: vai nu šie aizņēmumi ir jāpārfinansē, vai arī jāatrod līdzekļi no naudas plūsmas.

Uzņēmums izvairīgs

airBaltic valdes skaidrojums par uzņēmuma darbības datiem ir ļoti izvairīgs. Uz  jautājumu, vai uzņēmumam 2019. gadā ir jāatdod aizņēmumi aptuveni 35 miljonu eiro apmērā un no kurienes tiks ņemti šādi līdzekļi, sākotnējā atbilde skan: “Minētos datus iespējams iegūt no uzņēmuma ikgadējiem gada pārskatiem, kas pieejami uzņēmuma mājaslapā.” Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas uzņēmums norāda tikai to, ka tam „nav nekādu grūtību izpildīt savas saistības nedz šobrīd, nedz nākotnē. airBaltic finanšu darbība ir rūpīgi plānota un nav pamata izdarīt secinājumus par kādu negaidītu saistību apmēru pieaugumu”.

Nozīmīgo ieņēmumu kritumu no viena pārvadātā pasažiera airBaltic skaidro ar to, ka Eiropas aviācijas nozarē biļešu cenas turpina kristies jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, padarot lidošanu pievilcīgāku klientu acīs. Savukārt par zemo rentabilitāti airBaltic atbild: “Dažādi biznesa darbības modeļi piedāvā dažādu rentabilitāti – tas ir aviācijas nozares fenomens.” airBaltic rentabilitāte šobrīd liecinot par uzņēmuma izaugsmi.

„Biznesa plāns Destination 2025 paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi ar tiesībām iegādāties vēl 30 tāda paša tipa lidmašīnas. Uzņēmums pašlaik ir uz pareizā kursa, lai sasniegtu plānā definētos rezultātus. Atbalsts Destination 2025 biznesa plānam ir daļa no Latvijas valdības deklarācijas,” sākotnēji tas ir viss, ko airBaltic vēlas paskaidrot uz jautājumu, vai uzņēmums būs spējīgs turpināt jaunu lidmašīnu iegādes programmu 2020. gadā, ja šogad uzņēmumam nepievienosies jauns finanšu investors.

Arī pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas airBaltic paskaidro tikai to, ka „pašlaik lidsabiedrība meklē labāko veidu, kā finansēt tieši papildu lidaparātu pasūtījumu”. Varianti esot trīs – jaunais konsultants - investīciju banka Greenhill & Co - piesaista investoru, tiek izdotas obligācijas vai arī kredītu izsniedz akcionāri, „kas nav vēlama opcija, jo valsts ir akcionārs un tas radītu augstas procentu likmes”.

Atbildīgās personas klusē un izvairās

Šos līdz šim neīstenotos plānus var gan veicināt, gan pārsvītrot uzņēmuma darbības rezultāti šogad, kas sabiedrībai atklāti netiek, taču amatpersonu izvairība rada iespaidu, ka Satiksmes ministrijas kuluāros pieminētie ceturkšņa zaudējumi pat 30 miljonu eiro apmērā varētu būt realitātei atbilstošs rādītājs.

„Ceram uz jūsu izpratni, ka airBaltic nepublicē un nekad nav publicējis detalizētus uzņēmuma finanšu rādītājus,” atteikumu atklāt uzņēmuma pirmā ceturkšņa darbības datus, tostarp peļņas/zaudējumu un apgrozījuma rādītājus pamato airBaltic.

Taču tā nav gluži patiesība. Vēl pagājušā gada jūlija beigās airBaltic pārstāvji ar aģentūras LETA starpniecību oficiāli informēja, ka „šā gada pirmajā ceturksnī nacionālās aviosabiedrības airBaltic apgrozījums bija 180,8 miljoni eiro, kas ir par 19% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn”. Šogad arī apgrozījuma dati pēkšņi ir izrādījušies neatklājami.

airBaltic statūti skaidri nenorāda, par kādiem jautājumiem noteikti jāinteresējas uzņēmuma padomei, taču uzņēmums atzīst, ka „atbilstoši airBaltic korporatīvās pārvaldības principiem katru gadu notiek 12 tikšanās ar uzņēmuma padomi, kurās airBaltic valde informē par uzņēmuma darbības un finanšu rādītājiem”. Tādējādi uzņēmuma padome ir informēta gan par pirmā ceturkšņa satraucošajiem darbības rezultātiem, gan par datiem, ko atklāj airBaltic pagājušā gada darbības pārskats.

airBaltic ilggadējais padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis sākotnēji telefoniski nenoliedz ziņas par uzņēmuma dramatiskajiem ceturkšņa zaudējumiem, vien norāda, ka „arī Ziemassvētku eglītēm ir tādas sezonas, kad iet švaki”.

Taču jau drīz pēc tam N. Bulmanis ar uzņēmuma korporatīvās komunikācijas pārstāvju starpniecību norāda, ka „jebkurā gadījumā, uzraugot valdes darbību, Padome rūpīgi seko kompānijas finanšu situācijai”, taču uzņēmumam esot ļoti mazs skaits akcionāru, kurus iespējams informēt par uzņēmuma darbības rezultātiem citos veidos, nepubliskojot ceturkšņa pārskatus.

Jāpiebilst, ka N. Bulmanis kategoriski norobežojas no jebkādas atbildības saistībā ar datiem par airBaltic rentabilitāti, pašu kapitālu, atdodamajiem aizņēmumiem un ieņēmumiem no viena pasažiera. Visi šie jautājumi esot tikai un vienīgi uzņēmuma valdes kompetencē.

Ministrs gaidīs pavasari

airBaltic padomes priekšsēdētājs gan atzīst, ka par padomes darbu katru mēnesi informējot Satiksmes ministriju kā uzņēmuma akcionāra – valsts – pārstāvi. Arī SM nenoliedz, ka ir informēta par pirmā ceturkšņa darbības rezultātiem, taču šie dati tās ieskatā esot ierobežotas pieejamības informācija.

„Ziņas par AS Air Baltic Corporation 2019. gada pirmā ceturkšņa pārskatu Jums var sniegt pats airBaltic, jo Satiksmes ministrija ir tikai viens no kompānijas akcionāriem, kas liedz vienpusēji sniegt ierobežotas pieejamības informāciju par kompānijas darbības un finanšu rādītājiem,” paziņo SM Komunikācijas nodaļa.

Taču to, ka airBaltic pirmā ceturkšņa rezultāti ir satraucoši, netieši atzīst satiksmes ministra Tāļa Linkaita preses padomniece Aļona Zandere: „Ministrs norāda, ka gada pirmais ceturksnis (ziemas sezona) aviokompānijām finansiāli ir visgrūtākais periods. Lai izdarītu secinājumus, jāsagaida visa gada rezultāti.”

Vai tas nozīmē, ka satiksmes ministrs nekādus secinājumus saistībā ar airBaltic darbību neizdarīs un nekādas darbības neveiks līdz pat nākamā gada pavasarim, kad būs pieejami auditētie šā gada gada rezultāti? „Tieši tā!” ministra vārdā atbild T. Linkaita padomniece.

„airBaltic” valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru

Pietiek lasītājs

Neuzskatu sevi par vislabāko aviācijas jomas ekspertu, taču regulāri sekoju notiekošajam šajā nozarē, turklāt diezgan cieši. Izlasīju rakstu par airBaltic un uzskatu par nepieciešamu vērst uzmanību uz atsevišķām detaļām, pieņēmumiem un apgalvojumiem. Mans nolūks ir savu iespēju robežās palīdzēt labāk izprast airBaltic biznesu. Uzskatu, ka kompānijas valde jau gadiem “vazā aiz deguna” padomi un akcionāru (Latvijas valsti), taču 2019.g. pirmā ceturkšņa (Q1) rezultāts nav tas, par ko būtu jāsatraucas.

Q1 airBaltic vienmēr bijis negatīvs, īstais jautājums ir, vai Q2-Q3 spēj gana nopelnīt, lai gada kopējais rezultāts sanāk vismaz 0. Jo vairāk jaunās lielās lidmašīnas tiek nopirktas, jo negatīvāks Q1 kļūst, (fiksētās izmaksas pieaug).

Ņemot vērā airBaltic biznesa modeli - tas ir, tranzīta pasažieri caur Rīgu - tīri matemātiski ieņēmumi no viena pasažiera krītas un kritīsies. Ja vidējais pasažieris no Rīgas uz Amsterdamu lidojot samaksā, teiksim, 150, EUR, tad tranzīta pasažieris no Helsinkiem maksā aptuveni tikpat, kas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no šiem diviem cilvēkiem, kas sastāda 3 pasažierus = 100 EUR. Katrs cilvēks, kas lido tranzītā, nozīmē divi pasažieri, jo oficiālā pasažiera definīcija ir "pasažiera segments".

35 miljonu eiro īstermiņa parādsaistības bez detalizētākas informācijas "kas aiz tā stāv" nenozīmē neko, tas neatklāj aviokompānijas bilances saturu! Klasiskais piemērs - visas uz priekšu pārdotās biļetes pasažieriem, kuru ceļojumu datumi ir nākotnē, ir „īstermiņa parādsaistības”, kuras tiek izpildītas, kad lidojums tiek nolidots.

Jo vairāk jaunu lidmašīnu, jo vairāk biļešu uz priekšu jāpārdod, jo lielākas šīs saistības + protams, Q1 beigās, kad vasaras “peak season” tūlīt sāksies, šis cipars dabiski būs vislielākais!

Ja tas ir parāds, piemēram, par degvielas piegādēm vai citiem jau saņemtiem pakalpojumiem, tad, protams, situācija būtiski citāda! Tad ir pamats strostēt airBaltic valdi.

Ja akcionāram – Latvijas valstij būtu svarīga laba pārvaldība, tad ne tikai attiecīgie pārskati būtu pieejami, bet arī tajos būtu noteikts, kāds “leverage (Debt/Equity) ratio” ir pieņemams un kāds ne.

Vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību faktam, ka airBaltic pretēji iepriekš solītajam ir pārdevuši visas savas lidmašīnas (vienlaicīgi “uzskrūvē” pārdošanas ciparus, kas svarīgi valdes gada bonusiem) un īrē tās atpakaļ. Citādi acīmredzot nevarēja nofinansēt jaunās lidmašīnas, par kurām vienmēr jāsāk maksāt, pirms tās vispār tiek piegādātas.

IFRS standarts no šī gada liek arī līzinga izmaksas iekļaut bilancē, tāpēc detalizēta auditoru ziņojuma neesamība par to, vai kompānija to pareizi izpildījusi, rada vielu manipulācijai un visdažādākajām spekulācijām.

Kopumā diez vai airBaltic šogad rezultāts sasummēsies pozitīvs, bet arī tas nav nekas jauns, jo tāds tas pa īstam ir bijis varbūt tikai vienā no pēdējiem pieciem gadiem...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

21

Prezidents un Drāma

FotoKatra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet industriālais laikmets prasīja darba rokas. Otrajā vairums armiju braši iejāja zirgu mugurā, lepni zobenus vicinot (kaujā pie Mokras vācieši zaudēja 50 tankus, bet poļi 300 zirgus), bet kara noslēgumā cilvēce pieredzēja Hirosimu un Nagasaki.
Lasīt visu...

6

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

FotoŠī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com kontā @bembijs publicēja tagad izdzēstu ierakstu, kurā ievietoja ekrānšāviņu no politiskās partijas Nacionālā savienība “Taisnīgums” profila, tam pievienojot komentāru: “Gribētu, lai Rīgas valsts 2. ģimnāzija pastāsta, ko viņu mūzikas skolotājs darīja šajā “akcijā”.”
Lasīt visu...

6

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

FotoKultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, līdz 2016.gada 31.decembrim pārskaitot būvniekiem pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā. Kopumā par ēkas būvniecību 8 gadu laikā valsts samaksājusi 195 565 638 eiro, un tai pret būvnieku nav parādsaistību.
Lasīt visu...

21

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

FotoAugstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 15.jūnijā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz žurnālista pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Universitātei sniegt pieprasīto informāciju par vārdu un uzvārdu, ar kādu politiķe minēta augstskolas dokumentos. Līdz ar atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.jūlija spriedums, ar kuru pieteikums par informācijas izsniegšanu noraidīts.
Lasīt visu...

21

Izglītība

FotoGrūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
Lasīt visu...

21

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

FotoKoronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju. Lai šiem uzņēmumiem un tajā strādājošajiem palīdzētu, valsts piešķīra dīkstāves pabalstus līdz pat 700 eiro. Ļoti apsveicama un pareiza rīcība – līdzīgi rīkojās arī cita valstis pasaulē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...