Būtu jāsāk diskusija par ilgtspējīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās
Pietiek lasītāja21.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir norādījusi, ka arī Rīgas Centrālcietumā ir konstatēti vairāki Covid - 19 inficēšanās gadījumi (https://www.ievp.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-izplatibas-ierobezosanai-ari-rigas-centralcietuma-izsludina-karantinu). Taču patiesībā šobrīd inficēto skaits ir krietni lielāks. Inficēto ieslodzīto un darbinieku skaits mērāms vairākos desmitos. Kontaktpersonu skaits ir vēl dramatiskāks vairāk par 100 personām.
Ieslodzījuma vietas ir atzītas par īpaši apdraudētām, jo, kā zināms, ieslodzīto pārapdzīvotība, pavājinātā imunitāte, nepilnvērtīgs uzturs, vāja medicīniskās aprūpes sistēma ir īpaši labvēlīga vide infekciju izplatībai.
Infekcijas izplatība cietumos ir visas sabiedrības problēma ne tikai cietuma administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un/vai Tieslietu ministrijas problēma. Infekcijas izplatība cietumos rada būtisku visas veselības aprūpes sistēmas noslogojumu, jo ir nepieciešama ātra masveida testēšana, papildu medicīniskā aprūpe, papildu personāls un papildu līdzekļi.
Ieslodzīto īpašās aizsardzības nepieciešamība izriet no šo personu īpašā tiesiskā stāvokļa t.i. ierobežoto tiesību, rīcības brīvības un iespēju dēļ. Līdz ar to ieslodzītie atrodas valsts aprūpē un arī aizsardzībā.
Ieslodzītie ikdienā ir pakļauti vairākiem ierobežojumiem, tostarp tādiem, kuri būtiski un ilgstoši skar šo personu tiesības un brīvības (https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?page=6). Gan ārkārtas situācijas valstī, gan arī atsevišķi regulāri Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieviesti ierobežojumi nolūkā mazināt infekcijas izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-centralcietuma-atklaj-saslimsanu-ar-covid-19-un-izsludina-karantinu.a381639/) būtībā samazina līdz nullei jau tā nelielo tiesību apjomu ieslodzītām personām. Šādā situācijā ieslodzītie atrodas jau ilgāku laiku un atradīsies nenoteiktu laiku.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) par prioritāti Covid - 19 infekcijas izplatības cietumos minimizēšanai un problēmas risināšanai kopumā norāda ieslodzīto atbrīvošanu (primāri pēc noteiktiem kritērijiem). (https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-determinants/prisons-and-health/focus-areas/prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention/faq-prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention).
Kā rāda citu valstu pieredze, šāds risinājums ir pietiekami efektīvs, un ieslodzīto atbrīvošana neizraisa masveida nekārtības un/vai jaunu noziegumu vilni. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Padomes datiem laika posmā no šī gada marta līdz septembrim Covid - 19 izplatības ierobežošanai tikuši atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Līdz ar ko arī Latvijā šāds risinājums vismaz būtu apspriešanas vērts.
Šāds risinājums daļēji atrisinātu arī citas ieslodzījuma vietās pastāvošās problēmas, piemēram, a) pārapdzīvotība (https://www.tvnet.lv/6752897/ievp-nobazijusies-ka-latvijai-varetu-likt-slegt-daugavgrivas-cietuma-grivas-nodalu-ar-700-ieslodzitajiem); un b) ilgstoši masveida cilvēktiesību pārkāpumi, kuri ir jānovērš (https://www.cilvektiesibas.info/raksti/satversmes-tiesa-atskirigai-attieksmei-starp-sievietem-un-viriesiem-kas-izdarijusi-vienada-smaguma-noziegumu-nav-pamata).
Ievērojot minēto, aicinu uzsākt diskusiju par ilgtspējīgiem un samērīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās, neatstājot novārtā ieslodzīto personu tiesības, intereses un brīvības, un iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
