„Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”: Latvijā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, bet daži ir vienlīdzīgāki par citiem
Vladimirs Lindermans16.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās ir nodotas tiesā to Latvijas žurnālistu lietas, kuri sadarbojušies ar portāliem “Sputnik Latvija” un “Baltnews”. Rakstu “lietas” daudzskaitlī, jo prokuratūra ir sadalījusi sākotnēji kopējo krimināllietu pret 14 žurnālistiem (tai skaitā mani) individuālās lietās.
Sadalīšanas mērķis ir acīmredzams: 14 žurnālisti reizē uz apsūdzēto sola – tas ir skandāls. Vistīrākais uzbrukums vārda brīvībai. Pat savā pašreizējā verdziskajā stāvoklī plašsaziņas līdzekļi nevarētu ignorēt šādu prāvu.
Savukārt, ja tiesā pa vienam, dažādos laikos, skandāls nogludinās, un plašsaziņas līdzekļi ierobežosies ar lakoniskiem un sausiem ziņojumiem.
Īsumā atgādināšu Valsts drošības dienestā 2020. gadā uzsāktās lietas būtību.
Portāli “Sputnik Latvija” un “Baltnews” ietilpst Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa” struktūrā. Šīs aģentūras ģenerāldirektors ir TV raidījumu vadītājs Dmitrijs Kiseļovs. Viņš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.
VDD un prokuratūras viedoklis ir šāds: sadarbojoties ar “Rossija segodņa”, žurnālisti pārkāpuši personīgi pret D. Kiseļovu ieviesto sankciju režīmu. Tāpēc tiek saukti pie atbildības pēc Latvijas Krimināllikuma 84. panta “Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana”.
Tagad nepievērsīšos lietas politiskajam aspektam, kā arī tiem juridiskajiem argumentiem, kurus labāk būtu pietaupīt tiesas sēdei. Īsumā skaršu tikai vienu fundamentālu principu.
Proti, likumu nedrīkst piemērot selektīvi. Ja pilsonis X un pilsonis Y ir veikuši vienādas darbības un X darbības ir atzītas par prettiesiskām, tad prettiesiskas ir arī Y darbības. Atšķirties var sods, kas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, nevis pats darbību novērtējums.
Tajā pašā 2020. gadā, kad tika uzsākts process pret žurnālistiem, Jūrmalā notika Eiropas čempionāts pludmales volejbolā. Tajā piedalījās gan Latvijas, gan Krievijas sportisti. Acīmredzami abu valstu volejbola federācijas cieši sadarbojās savā starpā.
Bet Viskrievijas volejbola federācijas Novērošanas padomes priekšsēdētājs tak ir – ak, šausmas! – Nikolajs Patruševs. Nevis propagandists D. Kiseļovs, bet viens no Krievijas politikas veidotāju šaurā loka. Eiropas Savienības sankciju sarakstā – kopš 2014. gada.
Taču kaut kā neesmu dzirdējis, lai pie Latvijas volejbola federācijas vadītājiem vai sportistiem ar kratīšanu būtu ieradušies Valsts drošības dienesta darbinieki.
Vēl viens piemērs. Krievijā ir tāda valsts korporācija “Roskosmos”. 2020. gadā tās priekšgalā bija Dmitrijs Rogozins, kas atrodams tajā pašā ES “melnajā sarakstā”. Kas nemaz netraucēja Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) sadarboties ar “Roskosmos”. Citu starpā – kopīgi izstrādāt Marsa izpētes projektu.
Latvija kļuva par asociēto EKA dalībvalsti. EKA un “Roskosmos” sadarbības līgumi kļuva saistoši arī Latvijai. Tātad Latvijas amatpersonas un zinātnieki pastarpināti sadarbojās ar Krievijas iestādi, kuras vadītājs bija persona no sankciju saraksta. It kā būtu jāsauc palīgā un jāceļ trauksme. Bet VDD pat nesakustējās.
Ar ko šī situācija tiesiskajā ziņā atšķiras no mūsējās? Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Dmitrijs Rogozins ir bijuši Krievijas valstij piederošo juridisko personu ģenerāldirektori. Sankciju pret pašām juridiskajām personām tobrīd nav bijis. Kur ir principiāla atšķirība? Es to neredzu.
Toties es redzu, ka nupat acu priekšā Latvijā sabrūk tiesību pamatprincipi, kurus nomaina cinisks sauklis “Būtu tik cilvēks, pants atradīsies”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
