Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts
Alvis Hermanis22.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
1. Rietumiem joprojām grūti apjēgt, ka krievi ir pilnīgi cita civilizācija. Tas ir optisks apmāns. Viņi tikai ārēji izskatās pēc eiropiešiem. Viņu uzvedībai ir maz kā kopēja ar rietumu civilizāciju. Akcentēju - viņi nav kaut kādi otrās šķiras cilvēki, viņi vienkārši ir citādāk iekārtoti.
2. Krievijas gadījumā nav iespējams runāt par sabiedrības subjektu. Tai zemē nekad nav bijis sabiedrības tai nozīmē, kā mēs to saprotam. Tādas, kura spējīga pati organizēties. Tur vienmēr gadsimtiem ir bijis tikai bars jeb biomasa, kura pakļaujas vienam cilvēkam. Un cerības uz pretējo ir laika tērēšana.
3. Kļūdainais pieņēmums, ka krievu tauta nenes atbildību par impērisma agresīvo uzvedību. Jo ir tieši otrādi - tiekot vaļā no visādiem Staļiniem un Brežņeviem, nekas nemainās, un viss atsākas no jauna. Jo impērisma ideja nāk tieši no pašas tautas.
4. Ir arī godīgi jāatzīst, ka Krievijas opozicionāri tomēr tikai ļoti retos gadījumos ir krievu tautības cilvēki. Kā redzam arī šobrīd - tie ir pārsvarā ebreji vai gruzīni, tatāri un citi. Jā, krievi starp viņiem ir, bet maz.
5. Krievu psiholoģiskais kokteilis (vairākuma gadījumos) sastāv no diviem pamata elementiem - mazvērtības kompleksa un lieluma mānijas. Jeb mūžīgais upura sindroms plus mistiska izredzētības apziņa. Masveidīgs darbs psihoterapeitiem.
6. Krievu kultūras atbildība ir ļoti diskutējams jautājums. Jo liela daļa krievu kultūras patiešām tautai ir iegalvojusi, ka tieši krievi ir apveltīti ar īpašu garīgumu ("duhovnostj"), kurš citām tautām tomēr gluži nepiemīt, un līdz ar to ir pārāki par tām. Arī slavenā frāze "veļikaja russkaja kuļtura", kuru turpina lietot daudzi, tai skaitā - opozicionāri, arī norāda uz impēriskiem kompleksiem. Neesmu nekad dzirdējis, piemēram, itāļus sakām - "veļikaja italianskaya kultura". Esmu daudz kontaktējies ar krievu mākslas cilvēkiem, un kultūras šovinisma un augstprātības izpausmes diemžēl piemīt pat vissakarīgākajiem.
7. Vācijas, Francijas un tagad arī Itālijas aicinājums vienoties ar Putinu izskatās pēc idejas 1943. gada beigās tomēr mēģināt vienoties ar Hitleru.
Jo ātrāk atzīsim rūgto patiesību, jo lielākas cerības kaut kad panākt mieru Eiropā. Kopš New York Times publicēja Snaidera (fašisma vēsturnieka, cita starpā) viedokli, ka fašisma apzīmējums šodienas Krievijas gadījumā nav vairs nekāds eifēmisms, būtu tikai godīgi arī mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
