Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pēc Zolitūdes traģēdijas aktualizējās jautājums par būvniecības valsts kontroli, tika radīts Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kurš darbojas jau pusotru gadu. Vispirms birojs ķērās pie publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības, lai pārliecinātos, ka publiskās ēkās neapdraud cilvēku drošību. Jau gadu tas veic arī būvdarbu uzraudzību un publisko būvju pieņemšanu ekspluatācijā, bet kopš šā gada 1.jūlija tiesības veikt būvekspertīzes ir tikai BVKB sertificētiem ekspertiem. Kas šajā laikā paveikts, kādas problēmas atklājušās, vai šī biroja izveide ir garantija, ka līdzīgas traģēdijas kā Zolitūdē neatkārtosies, - to Pietiek intervijā jautā biroja direktoram Pēterim Druķim.

- Kas ir nozīmīgākais, ko Būvniecības valsts kontroles birojs paveicis savā pastāvēšanas laikā?

- Ekspluatācijas ietvaros publiskajās ēkās mēs esam likuši īpašniekiem aizdomāties par savas ēkas drošību, veikt attiecīgos uzlabojumus, turklāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Protams, ir dažādi argumenti, piemēram, jūs noteikti atceraties Rīgas cirka sakarā, kad cirka direktore uzskata, ka tas nav bīstami, ka cilvēki var atrasties ēkā. Mēs operējam tikai ar tiem datiem, ko secina būvinspektori. Ja būvinspektori, kas ir speciāli šim mērķim apmācīti, uzskata, ka tas ir bīstami, tad arī top administratīvie lēmumi.

Protams, ka ir paskaidrojums no īpašnieka puses. Lielākoties īpašnieki piekrīt mūsu vērtējumam. Pat, ja publiskā telpā kādreiz saka, ka tur nekā tāda nav, piemēram, Rīgas Volejbola skolā, kur īpašnieku pārstāvji publiski saka, ka tā jau tikai dekoratīvā siena, mēs to nojauksim. Patiesībā viņi paši saprot bīstamību un veic nepieciešamos darbus. Taču, ko mēs šajā sakarā redzam, ka pašvaldībai nevajadzētu pašai veikt tiesiski nesakārtotus darbus jeb patvaļīgo būvniecību. Jūs varat veikt būvdarbus, kad esat saņēmuši attiecīgo atļauju, un tas, ka pašvaldībai ir pašai sava būvvalde, nenozīmē, ka var ignorēt likumu un darīt darbus bez būvatļaujas. Tā nevajadzētu darīt. Ar to tiek rādīti nepareizi piemēri arī citiem.

Tā pati Volejbola skola bija spilgts piemērs, kur uz sienām patvaļīgi bija uzliktas savilces, lai novērstu sienas atdalīšanos. Mēs no inženiertehniskā viedokļa piekrītam, ka tās tur bija vajadzīgas, jo stāvoklis tiešām bija draudīgs. Bet bez attiecīgās dokumentācijas, bez iepriekšējas izpētes, bez būvvaldes saskaņojuma to nedrīkst darīt.

Mēs piekrītam, ka var būt situācijas, kad ir jāglābj, un nav tā, ka papīrs stāv pirmajā vietā. Nevar būt tā, ka gāzīsies virsū, bet es iešu pēc papīra. Bet šis nebija tāds gadījums, lai tā rīkotos. Reizēm īpašnieki uzskata, ka mēs piekasāmies par daudz. Taču mums ir būvinspektori, kas ir apmācīti, un ir procedūras, lai nebūtu interešu konflikti, līdz ar to mēs nekad nerīkojamies, ja tam nav pamatojuma.

- Viens ir jau esošās ēkas, bet kas notiek ar jaunbūvējamām ēkām?

- Tur mēs esam tikai ceļa sākumā. Būvdarbu kontrolē mums joprojām nav labo piemēru. Mēs nevaram atrast nevienu paraugobjektu, kur mēs teiktu – jā, šādi ir jāorganizē būvdarbi, tas atbilst gan likuma garam, gan likuma burtam.

- Kas ir galvenie grēki, kas parādās būvdarbos?

- Tie galvenie grēki, ko mēs redzam, ir tas, ka būvdarbu veicējs kā ģenerāluzņēmējs, iespējams, joprojām neizprot uz viņa uzlikto mandātu. To, ka tieši viņš ir atbildīgs par to, lai jaunbūve atbilstu normatīvu prasībām. Viņos joprojām ir iekšā vecie stereotipi pēc vecā regulējuma, ka mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs.

Šobrīd regulējums paredz, ka būvdarbu veicējam ir jāgādā, lai būve atbilst gan projektam, gan normatīviem. Un normatīvi arvien vairāk nosaka prasības tieši būvdarbiem. Protams, joprojām ir strīdi un nesaprašanās. Mēs piekrītam, ka regulējums nedod visas pareizās atbildes, kas ir jādara projektētājam, cik tālu ir jādetalizē, un kas tālāk jādara būvdarbu veicējam. Mēs vēl neesam saskārušies ar situāciju, kad ģenerāluzņēmējs uzņemas atbildību, un viņš šo projektu, ko viņam iedod projektētājs, pēc tam detalizē, analizē, atrod risinājumus, kā to realizēt, un tam visam aizmugurē ir pierādījumi. Tas, ko mēs redzam, ir tas, ka cilvēki vispirms dara un tad domā - ā, to risinājumu vajadzēja likt uz papīra, labi, uzliksim uz papīra.

 Mēs arī negribam būt tādi birokrāti, kas saka, ka visam ir jābūt aprakstītam no A līdz Z, nepārvērsties par papīru birokrātijas kalngalu, taču tas, ka ģenerāluzņēmējs dēļ nezināšanas vai nevēlēšanās uzņemties atbildību par būves atbilstību prasībām, tas ir joprojām redzams. Mūsuprāt ģenerāluzņēmēji joprojām uzskata sevi par starpniekiem starp pasūtītāju un darbu darītājiem jeb apakšuzņēmējiem, un ka viņu uzdevums ir tikai nomenedžēt, un, ja kāds kaut ko neizdara, tad tie ir tie sliktie, vainīgie, un mēs paši kā ģenerāļi mazgājam rokas nevainībā.

Mūs kā kontroles biroju apakšuzņēmēju klātbūtne maz interesē, jo mums darbu darītājs ir ģenerāluzņēmējs. Tas, vai viņš visu dara pats, vai pieaicina apakšuzņēmējus, kuri atkal pieaicina apakšuzņēmējus un tie atkal nākamos, tas mūs neinteresē. Mūs interesē, lai būvlaukumā visus procesus pārvaldītu un kontrolētu ģenerāluzņēmējs un risinājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Reizēm dzirdam - pasūtītājs mums par to nemaksā. Zemākā cena dzen mūs taisīt brāķi. Arī šāda mēdz būt retorika. Mēs uzskatām, ka tad, ja tu kā ģenerāluzņēmējs esi nosolījis un apņēmies šos darbus paveikt par šādu cenu, tev ir jātiek galā, tu nevari atļauties vainot pasūtītāju.

Vēl viena problēma ir normatīvu nezināšana. Tas, ar ko aprobežojas normatīvu zināšanas, ir Ministru kabineta noteikumi un būvnormatīvi, bet tālāk ir būvniecības standarti. Un šajos standartos ir aprakstīts, kā ir jārealizē viens vai otrs darbs. Un tieši šo standartu nezināšana ir sistēmiska problēma.

Esam gan konstatējuši, ka būvniecības standartu zināšanu trūkums ir arī būvinspektoriem, tādēļ mēs plānojam sākt visu Latvijas būvinspektoru izglītošanas kampaņu caur Pašvaldību mācību centru. Taču tas neatceļ to, ka par būvdarbiem un to kvalitāti atbild ģenerāluzņēmējs. Arī tad, kad runājam par Zolitūdes traģēdiju, arī tur atbildes ir standartos. Var jau runāt par cēloņiem, var aizbildināties, ka standarti nav iztulkoti valsts valodā, ka tie jāpērk par naudu, bet par to nav jāraud, jo tā ir visas pasaules prakse.

Piemēram, braucot ar savu auto uz tehnisko apskati, jums nav jāzina, kā viņi to darbu dara. Viņiem ir standarti, pēc kuriem veic tehnisko apskati. Tā ir visās jomās. Būvniecībā cilvēki nezin kāpēc ir iedomājušies, ka valstij šie standarti būtu jādod pa velti, vēl jāiztulko latviski, jo runa taču ir par drošību, un šī drošība it kā būtu svarīga valstij, nevis būvniekam, kas šo pakalpojumu sniedz. Mēs aicinām uzņēmējus apzināties, ka drošība pirmām kārtām ir svarīga viņiem pašiem.

- Arī būveksperti norāda, ka standartu izstrāde atstāta viņu pašu ziņā.

- Viņi ir cilvēki, kas veic ekspertīzes, viņi zina, kā tās jāveic. Ja kāds sagaida, ka kāds ierēdnis uzrakstīs, kā veikt ekspertīzi ekspertam, tad tas būtu tā, it kā mēs maizes cepēja vietā rakstītu receptes, kā viņam cept maizi. Ekspertīžu veicējiem pašiem jānosaka, kā vērtēt, lai nebūtu sajūta, ka es daru tik, bet kaimiņš dara uz pusi mazāk un kaut ko haltūrē, tad attiecīgi viņiem no savas puses ir jāgādā, ka attiecīgi standarti tiek izstrādāti. Mēs varam saukt, piemēram, zvērinātus revidentus. Arī viņiem ir standarti, ko viņi ir rakstījuši paši, nevis Valsts ieņēmumu dienests vai Finanšu ministrija. Tādēļ mēs aicinām industriju aktīvi piedalīties standartizācijas darbā un noteikt prasības darbu izpildē.

Būvniecībā ar Latvijas standartiem līdz šim gandrīz nekas nav darīts. Ir mēģināts tehniskos jautājumus risināt ar būvnormatīviem, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē tehniskas dabas jautājumus uzticēt izlemt ierēdņiem un ministriem, kuriem nemaz nav jābūt saprašanai par šādiem jautājumiem. Kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijai ir labāka situācija, jo viņi pa taisno izmanto kaimiņvalsts Somijas standartus. Latvijā mums ir jāpārņem Eiropas standarti, jo tie jau ir gatavi, un jomās, kur nav Eiropas standarti, jāizstrādā Latvijas standarti pašiem. Protams, arvien vairāk toni nosaka tieši Eiropas un starptautiskie standarti, jo būvniecība jau sen ir pārrobežu darbība.

Un tas izgaismo vēl vienu problēmu - ierobežotā konkurence Latvijas būvniecībā. Sakarā ar sertifikācijām un nacionālajām reglamentācijām Latvijas tirgus ir noslēgts, jo ārvalstu kompānijas nevar sniegt pakalpojumus bez Latvijas sertifikātiem. Mūsu būvnieki strādā Vācijā, Norvēģijā, utt., jo tur nav šīs barjeras – ja uzņēmums var pierādīt savu kompetenci ģenerāluzņēmējam, viņam nav nepieciešami sertifikāti. Ja mēs turpinām uzskatīt, ka tirgus ir mazs, tādēļ ir jāaizsargā, tādēļ mēs radām noslēgtu vidi, kurā mēs nevaram attīstīties.

- Pēc jūsu domām, Latvijai vajadzētu atteikties no sertifikācijas?

- Mans aicinājums industrijai būtu, ka šai sertifikācijai ir jābūt brīvprātīgai. Ja mēs paskatāmies uz to pašu Zolitūdes traģēdiju. Kas sēž uz apsūdzēto sola? Tie ir cilvēki, kuriem ir attiecīgie sertifikāti, kuri ar savu parakstu ir uzņēmušies saistības par to, par ko parakstījās. Es domāju, ka daudzi ir neapmierināti, kādēļ kompānijas darbinieki sēž uz apsūdzēto sola, bet kompānijas vadība tur nav. Ja tāda lieta notiktu Vācijā vai Somijā, pirmie uz apsūdzēto sola sēdētu tieši uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumu vadītājiem ir resursi, viņi ir tie, kuriem ir jātur rūpe par savu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu objektā un, ja kaut kas notiek, tad skaidrs, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma nav nostrādājusi un par to ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tad, kad uzņēmuma vadītājs būs atbildīgs arī Latvijā, tad viņš pats būs ieinteresēts ņemt darbā cilvēkus, kuriem ir kompetence. Un tad, kad jāizvēlas, vai cilvēku ar sertifikātu vai bez tā, viņam pašam būtu jāsaprot, ka cilvēkam ar sertifikātu ir augstāka kompetence.

Protams, tas, ka ir sertifikāts, negarantē, ka cilvēkam būs augsta atbildības izjūta. Mēs paši esam saskārušies ar gadījumiem, kad cilvēks ar augstu kompetenci un sertifikātiem izturas vieglprātīgi. Ja skatāmies Latvijas Būvniecības likumā, tad tur jau ir noteikts, ka par būvdarbiem atbild būvdarbu veicējs, bet tālāk ir Ministru kabineta noteikumi, kur atbildības jau noteiktas būvspeciālistiem, un, kamēr saglabāsies atbildība uz atsevišķiem speciālistiem un nevis uzņēmumu vadītājiem, tikmēr mēs joprojām dzīvosim tādā sistēmā, kurā par visu beigu beigās atbildīga būs pati valsts, kas ir ģenerējusi šo sistēmu.

- No 1.jūlija būvekspertus sertificē Būvniecības valsts kontroles birojs. Tika izteiktas šaubas, vai jūs spēsiet nepieciešamo skaitu sertificēt, tāpat tika pausta negatīva nostāja pret eksāmeniem, kas jākārto būvekspertiem. Kāda ir situācija ar būvekspertiem?

- Šī ir jauna joma, jo līdz šim būvekspertus vispār nesertificēja. Bija kārtība, ka jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā vai būvdarbu veikšanā, var būt arī savas jomas eksperts. Līdz ar to vieni un tie paši projektētāji uzticēja ekspertīzi viens otram – tu ekspertē manu projektu, es tavējo. Tajā pašā Zolitūdē ekspertīzi veica persona, kas bija izstrādājusi projektu Brocēnu rūpnīcas Cemex angāram, kurš sabruka. Ekspertīzi šim projektam veica Zolitūdes projektētājs.

Šī situācija izgaismoja to, ka ir atsevišķi jāizceļ prasības pašiem ekspertiem. Ilgtermiņā skatoties, šādai sertifikācijai vajadzētu būt pie sertifikācijas iestādēm, valsts iestādēm ar sertifikāciju nevajadzētu nodarboties. Sertifikācijas iestādēm būtu jādod tiesības arī anulēt sertifikātus cilvēkiem, kuri pārkāpj kādus noteikumus vai nespēj tikt galā ar pienākumiem. Taču problēma ir tā, ka sertifikācijas process ievelk līdzi administratīvo procesu, kas ir līdzīgs kriminālprocesam, kur tad, ja nav pierādīta vaina, tiek uzskatīts, ka cilvēks nav vainīgs. Pierādīt profesionālos pārkāpumus ir ārkārtīgi sarežģīti. Arī Zolitūdes gadījumā tiesvedība ilgs gadiem, un sakarā ar nevainīguma prezumpcijas jautājumiem sertifikātus apsūdzētajiem nevar anulēt.

Ja sertifikācija ir brīvprātīga un netiek veikta pēc administratīvā procesa, tad sertifikācijas institūcijai ir daudz lielākas iespējas sertifikātu anulēt. Šis princips ir visā pasaulē. Administratīvajā procesā sertifikācijas iestādei ir jāpierāda, ka sertifikāta īpašnieks ir pārkāpis noteikumus, savukārt civiltiesiskajā procesā sertifikāta īpašniekam ir pienākums pārliecināt sertifikācijas iestādi, ka viņš nav pārkāpis noteikumus. Tā ir milzīga atšķirība. Tas ievērojami ceļ sertifikācijas iestādes atbildību un prestižu. Sertifikācijas iestādei tad ir iespējas anulēt sertifikātu pat tad, ja ir tikai šaubas par pārkāpumiem, kamēr administratīvajā procesā ar šaubām neko nevar izdarīt. Bet tas ir ilgstošāks process, kas ir jāsagremo pašai industrijai.

- Bet vairumā gadījumu taču paši projektētāji arī veic ekspertīzes savu kolēģu projektiem.

- Jā, tā ir Latvijas problēma. Mēs bieži saskaramies ar situācijām, kad ekspertīzes veicēji baidās ziņot par kļūdām projektos, jo tad var gadīties, ka nākamajā reizē viņa projektu ekspertēs tas, kuru šodien izgāz, un izgāzīs tevi. Pēc teiciena “vārna vārnai acīs neknābj” viņi mēģina šos jautājumus atrisināt paklusām. Vispārīgie būvnoteikumi paredz, ka gadījumos, kad eksperts secina, ka projekts neatbilst prasībām, viņš par to sniedz negatīvu atzinumu un par to informē Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju.

Šī prasība ir spēkā jau gandrīz divus gadus, bet šajā laikā nav bijis neviens ziņojums par neatbilstībām projektos. Kad mēs jautājam – kādēļ jūs tā darāt, viņi saka – tās īsti nav neatbilstības, tās ir tādas nepilnības, mēs šīs nepilnības norādām un projektētājs tās izlabo. Taču patiesībā viņi paši piesedz viens otru. Kamēr paši darbu darītāji būs tiesīgi veikt ekspertīzes, objektīva ekspertīze Latvijā joprojām būs neiespējama. Taču mums ir arī labie precedenti, jo parādās uzņēmumi, kas nodarbojas tikai ar ekspertīzi un paši ar projektēšanu vai būvdarbu veikšanu nenodarbojas. Bet tādu joprojām ir maz.

- Latvija pārāk maza?

- Pie visa vainīga mūsu domāšana. No vienas puses ir uzskats – kā mēs dosim vērtēt projektu cilvēkiem, kuri paši projektus netaisa, viņi taču neko nesaprot. Vēl ir uzskats, ka projekta ekspertīzi var veikt tikai projektētājs, un būvdarbu ekspertīzi tikai būvdarbu veicējs. Mēs uzskatām, ka gan būvnieks var veikt projekta ekspertīzi, gan projektētājs būvdarbu ekspertīzi.. Ja kāds saka, ka būvnieks taču nemāk lasīt projektu, tad mums ir jautājums – kā tad viņš varēs pēc šī projekta uzbūvēt? Būvinženieriem ir jāspēj lasīt projekts. Un arī otrādi. Ja projektētājs nepārvalda būvdarbus, tad kā viņš var izstrādāt projektu?

- Kā jums veicies ar būvekspertu sertificēšanu? Vai ir sertificēts pietiekams daudzums? Tā bija viena no bažām, ka jūs nespēsiet sertificēt nepieciešamo skaitu.

- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts. Protams, mēs spējam nosertificēt daudz vairāk. Taču nav nemaz tik daudz to gribētāju. Ir sektori, kuros nav neviena sertificēta eksperta. Var jau teikt, ka mums nav pārliecības, vai tie eksaminētāji kaut ko saprot no ekspertīzes. Eksaminēšanu neveic ne Druķis, ne biroja ierēdņi, to veic paši eksperti no konkrētās nozares. Mēs viņu lēmumus nespējam ietekmēt. Bažas jau ir pašiem speciālistiem, ka viņi nespēs izturēt eksāmenu. Eksāmens ir līdzīgi kā augstskolā aizstāvēt bakalaura vai maģistra darbu. Atnes savu projekta ekspertīzi un paskaidro, kā nonāci pie secinājuma, ka būvprojekts vai būve atbilst prasībām.

Šobrīd ir sertificēti jau 65 būvprojektu ekspertīžu veicēji, bet būvēs gan tikai 11 eksperti. Piemēram, arhitektūras risinājumiem ir sertificēti 14 eksperti. Jautājums, vai 14 eksperti spēj veikt arhitektūras ekspertīzes visiem Latvijas projektiem, kuriem šādas ekspertīzes tiek pieprasītas. Piemēram, pastāv uzskats, ka viens sertificētais speciālists var mēnesī novērtēt tikai vienu projektu. Taču jautājums ir par darba organizēšanu. Ir palīgi, ir dažādi papildus speciālisti, un mēnesī viens eksperts ar savu komandu, kurai viņš uzticas, var veikt tikpat labi arī 50 ekspertīzes. Ir ļoti svarīgi, kā šie speciālisti organizē savu pakalpojumu. Tas, ka viņš ir atbildīgs, nenozīmē, ka viņš visu no A līdz Z veic viens pats. Ir jābūt ekspertīžu birojam, kurā ir dažādi speciālisti, palīgi utt. Piemēram, tajās pašās revīziju kompānijās zvērinātiem revidenti ir skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem, bet tajā pašā laikā tur strādā vairāk nekā simts darbinieki. Latvijā būvekspertīzēs tādas pieredzes nav, tādēļ arī katrs sēž viens pats.

Projektu ekspertīzēs sertifikāciju nokārtojušo skaits ir augsts. Savukārt būvju ekspertīzēs tas ir zems. Būvju ekspertīzēs galvenā problēma ir tā, ka tie, kas nāk uz eksāmenu, piemēram, nepārvalda Eirokodus (Eiropas standartus), kas nosaka būves stiprības principus. Cilvēki, kas ilgus gadus ir strādājuši par būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem, veikuši arī ekspertīzes, taču, ja neorientējas Eirokodos, tas liedz viņiem saņemt sertifikātus. Būvprojektu eksperti šos standartus zina. Mēs prasām, lai tie, kas kārto eksāmenu būves ekspertīzēs, zinātu konstrukciju drošības standartus. Mehāniskā stiprība ir pamatu pamats. Bija plānots lielāks pieteikumu skaits ēku būvdarbu ekspertiem - aptuveni 40, bet pašlaik ir tikai deviņi.

Mēs sākam veidot ekspertīzes tradīcijas, taču, kā jau minēju, ekspertīzes standartus nenoteiksim mēs. Mēs palīdzēsim tos izstrādāt, taču to izstrādi veiks paši eksperti. Pašreiz, piemēram, top standarts pa būvkonstrukciju ekspertīzi. Taču tas paceļ citu jautājumu – nevar standartizēt ekspertīzi, kamēr nav standartizēta pati projektēšana. Tieši projektu standartizēšanā Latvijā, diemžēl, praktiski nekas nav darīts. Kamēr nebūs vienoto standartu, tikmēr pastāvēs strīds, kam kas ir jādara. Viens skatās uz otru un domā, ka tas jau jādara tam otram. Standarti šādus strīdus izslēgs.

- Vai vispār ir iespējams novērst to, ka viens veļ vainu uz otru un cer, ka tas otrs jau zinās un izdarīs?

- Var novērst. Tad ir skaidri un gaiši jāpasaka, ka par visu atbildīgs ir galvenais būvnieks. Tad arī viņš skatīsies, lai visos posmos visu ir izdarījuši kvalitatīvi. Tāpat principā pareizākais risinājums būtu, ka tehniskā projektēšana un būvniecība tiek uzticēta vienam. Tad būvnieks vairs nevarēs pārmest projektētājam, ka tas kaut ko nav pietiekami detalizēti uzrakstījis. Viens no šādiem piemēriem, kur būvnieks ir arī projektētājs, ir Stradiņu slimnīca. Viena lieta, ka tur notika tas, kas notika, bet tāpēc, ka projektēšanu un būvdarbus īstenoja ģenerāluzņēmējs, Pasūtītājs tika pasargāts no riskiem, ka Projektētājs ar būvnieku būtu sākuši viens otram pārmest, kurš vainīgs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...