Būvniecības kontroles biroja direktors: normatīvos jānosaka, ka par visu atbildīgs ģenerāluzņēmējs
PIETIEK14.08.2016.
Komentāri (14)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Diletants
16.08.2016. 12:25Neviens arhitekts nekā nesaprot no konstrukcijām un būvdarbu vadīšanas! Līdz ar to nevar par to atbildēt!
Tas pats ar visām citām iesaistītajām pusēm! Nerunājot par būvvaldēm!
Cilvēki, kas nav atbilstoši izglītoti nevar uzņemties pienākumus, par kuriem viņiem ir tikai informatīvs priekšstats!
Atbildība ir jāuzņemas tiem, kas, reāli, atbilstoši savai kompetencei veic noteiktas darbības (projektē, būvē, vai uzrauga būvniecību)! Jo secīgāk sadalītas funkcijas un atbildība, jo kvalitatīvāka kopējā sistēma!
Tas viss vēl Latvijai priekšā!
Bet Druķis var lidināties savos sapņu mākoņos un fantazēt par praktiski nesavienojamām un nerealizējamām lietām!
Nav nekādā veidā pamatota atbildības uzgrūšana tiem, kas no tā nekā nesaprot!!!
pro
16.08.2016. 10:32»
xx
100% piiekrītu
200%pareizi, Par to do debilismu, ko redz projektos un būvvalde, acis nemirkšķinot skaņo, visu atbildību uzgrūst celtniekiem ir pēdējais, ko var darīt. Visas ziepes 90% sākas no nekādiem projektiem.Toties nosaukums "arhitekts" viņiem tā sakāpis galvās, ka līdz šim brīdim nav zināms vai kādam sertifikāts būtu anulēts, un "spečuki" savos projektos ielas ar zobbirsti rīvētu, kļūdas atstrādājot.
nunu
16.08.2016. 10:23»
Vajadzētu sekojoši
a. Ja ir saskaņots projekts, tad nekādas būvatļaujas un visas pārējās muļķības nevajag...
projetētāji Latvijā, ar to zemo kvalifikācijas līmeni, kāds tas ir %80, plus vēl būvvalde, kas neparko neatbild, uz priekšu. Super variants - nevajadzēs demontāžas projektus, visas budkas pašas sabruks.
Vajadzētu sekojoši
16.08.2016. 06:53a. Ja ir saskaņots projekts, tad nekādas būvatļaujas un visas pārējās muļķības nevajag.
b. Celtnieks uzceļ būvi,būves gaitu un atbilstību arhitekts kontrolē visa procesa laikā.
c. Arhitekts pieņem būvi pārbaudot atbilstību projektam un nodod pasūtītājam. Visas komisijas pārbauda atbilstību projektam un pieņem ekspluatācijā.
d. Neatbilstību gadījumā būvētājs zaudē licenci vai veic pārbūvi vai sēžas cietumā atkarībā no pārkāpuma.
e. Būvuzraugi pārkvalificējas par palīgstrādniekiem
f. Būvvaldes un citas organizācijas samazina štatu par 95%
Edvīns Balvīns
16.08.2016. 06:17Ja es projektētu čomam būdu Brocēnos un viņš man Zolitūdē un abas sagāztos, mums sievas obligāti iespīlētu bluķī dažus orgānus,lai mazāk dzertu.
Par atbildību der palasīt 200 gadu senus Pētera 1. laika Jūras likumus."Ja kuģis uzskrien uz akmeņiem,uz Admiralitāti jāstiepj abus - kapteini un bocmani. Bocmani par to, ka stūres ratu uzticējis nejēgam un kapteini par to,ka tas aizmirsis, ka jūrā tikai viņš vienīgais atbild par kuģi un kravu".
Šalle
16.08.2016. 05:52Dīvaini, ka jau sen šāda atbildība nav noteikta ģenerāluzņēmējam. I par kvalitāti, i par nodokļu nomaksu utt.
VB
16.08.2016. 04:55»
xx
100% piiekrītu
Jā, katram jādara savs darbs!
"mans uzdevums kā būvdarbu veicējam ir gādāt, lai būve atbilst projektam, bet tas, vai projekts atbilst normatīviem, nav mana darīšana. Es neesmu projektētājs."
Bet šis tieši IR pareizi!
Cits jautājums, ka tādu kaktu firmu izstrādātos metālkonstrukciju darba rasējumus (senāk KMD) tomēr arī būtu jāapstiprina projektētājam!
Vietējais
16.08.2016. 04:15Nevar piekrist apgalvojumam, ka visur vajadzīgi papīri un nezin kādas vēl atļaujas. Piemērs tam, kādā Rīgas mājās pagalmā pašlaik lēnām sabrūk mūra žogs, kuram uzceļot blakus māju vairs nav pat funkcionālas nozīmes. Lūdzot Rīgas būvvaldē saskaņojumu tā nojaukšanai, jo tas ir kļuvis bīstams apkārtējiem, ir arī eksperta slēdziens - saņemam atbildi, ka žogs ir stutējams. Ko debīlāku ir grūti iedomāties, bet tas nu ir fakts. Tā kā Būvvaldes lēmumi apstrīdēti tiesā, tad pēc tiesvedības publicēšu visu šīs sāgas procesa ainu, lai publika var papriecāties, cik tālu savā birokrātijā un debīlismā esam jau aizgājuši.
xx
16.08.2016. 02:37»
Celtņīks
1.Par projekta nepilnībām ir pilnībā jāatbild projektētājam un projekta pasūtītājam, kā arī institūcijām kas akceptēja projektu to pienācīgi neizskatot...
100% piiekrītu.
Celtņīks
16.08.2016. 02:131.Par projekta nepilnībām ir pilnībā jāatbild projektētājam un projekta pasūtītājam, kā arī institūcijām kas akceptēja projektu to pienācīgi neizskatot.
2.Būvuzraugam ir jāpārzina projekts un jādod savs atzinums pirms darbu uzsākšanas, ka ir iepazinies ar projektu, to pārvalda un nav saskatījis nepilnības, kā arī jāatbild. Nevis sākumā uzceļam, tad būvuzraugs ar arhitektu izdomā ka tā nebūs labi un būvniekam uz sava rēķina jāpārtaisa.
3.Ģenerāluzņēmējam ir jābūvē vadoties no saskaņotā projekta un nav pašam jātaisa jauns projekts, jo esošo var izmest atkritumu urnā.
4.Samazināt makulatūras daudzumu ar visādām stulbībām, kas būvniekam ir jāsaraksta pirms, būvniecības un pēc būvniecības.
5.Paskaitiet cik kontrolējošo orgānu ir uz katras būves no kuriem nav nekāda labuma.
vai Latvija ir 5reiz mazāka par Vāciju?
15.08.2016. 14:57- Tad ir jāskatās, cik vispār Latvijā vajag ekspertus. Līdz šim tāda statistika netika veikta. Piemēram, Vācijā ir nedaudz zem 500 būvekspertiem. Saka, ka Latvijā vajag ap 300. Vai mēs esam tikai uz pusi mazāki kā Vācija? Mēs lēšam, ka nepieciešams ir ap simts.
i2zo
15.08.2016. 14:19:) forši. Manuprāt lōģiskāk būtu, ja ģenerāluzņēmējs atrod projektā (saskaņotā un apstiprinātā, kas izgājis 101 institūciju sietu) neatbilstību normatīviem, līdz lietas apstākļu noskaidrošanai tiek apturēta būvatļauja tsk. sertifikāti visiem iesaistītiem projektētājiem un ekspertiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
