Būvnieki gatavi Gaismas pils izdevumu cirpšanai, konkrētas summas nesauc
B. Rulle28.11.2010.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās bibliotēkas cēlāji atturas nosaukt konkrētus skaitļus, par kādu summu gatavi samazināt ar ēkas celtniecību saistītās izmaksas 2011.gadā. Pēc līguma no budžeta tam atvēlēti 30,9 miljoni latu. Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, vai Kultūras ministrijai izdosies iecere nākamā gada budžetā noteikto miljona latu ietaupījumu īstenot, par šādu summu apcērpot Gaismas pils izmaksas.
Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) pašlaik nav gatava pateikt, vai tai nākamgad izdosies par aptuveni miljonu latu samazināt Gaismas pils celtniecības izmaksas.
Esot celtniecības izdevumu pozīcijas, pie kurām NBA turpinot strādāt, lai izmaksas varētu samazināt. NBA darot visu, lai atrastu risinājumus, kā taupīt, taču, cik lielu ietaupījumu izdosies panāk – pusmiljonu vai miljonu latu, vai pat vairāk, - to pašreiz vēl nevarot pateikt. Gaismas pils celtniecības izdevumu apcirpšana esot atkarīga no daudziem valsts ekonomikas atlabšanas aspektiem, Pietiek atzina NBA komunikāciju pārstāve Marta Krivade.
Atbilstoši līgumam ar NBA nākamgad Gaismas pils jeb Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībai no budžeta paredzēti 30,9 miljoni latu. Kultūras ministrija (KM) cer, ka tieši lielākoties uz bibliotēkas celtniecības izmaksu samazinājuma rēķina tai izdosies panākt 2011.gadā plānoto izdevumu samazinājumu par miljonu latu. Pēc KM ieskatiem lētāki, nekā sākotnēji plānots, varētu būt tehnoloģiskie risinājumi. Tāpat KM cer, ka arī nākamgad būvniecības pakalpojumiem varēs piemērot līgumā ar NBA noteikto tā saukto deflācijas koeficientu.
Tiesa, būvnieku vērtējumā līdz ar valsts ekonomikas stabilizēšanos celtniecības cenu deflācija pēdējos mēnešos vairs neesot novērojama.
KM pagaidām nav panākusi vienošanos ar NBA par konkrētu Gaismas pils izmaksu samazinājumu, kuru varētu iekļaut nākama gada budžeta izdevumos. Ja KM neizdosies vienoties ar bibliotēkas ēkas cēlējiem par celtniecības izdevumu samazināšanu, tai nāksies meklēt citus veidus, kā apcirpt budžeta tēriņus. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) gan solījusi, ka „neviena kultūras iestāde nākamgad netiks slēgta”.
NBA veido Skonto būve, RBS Skals, Re&Re. Gaismas pils celtniecība jāpabeidz 2012.gada 18.novembrī.
Par to, ka KM budžeta izdevumus varētu samazināt uz Gaismas pils celtniecības izdevumu rēķina, jau iepriekš izteicies arī premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), norādot, ka var pārvērtēt, cik daudz līdzekļu „atvēl vienam megaprojektam”.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
