Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek.com grāmata „Čekisti un komunisti. 1. daļa” ir kļuvusi par aizvadītās nedēļas pieprasītāko grāmatu Latvijas lielākajā – Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklā. Saistībā ar to izdevēji vēlreiz norāda – pašlaik aktīvi notiek grāmatas otrās daļas sagatavošana, savukārt pirmajai daļai papildtirāžas nodrukāšana nav paredzēta.

Jau dažās pirmajās dienās pēc nonākšanas grāmatnīcās „Čekisti un komunisti. 1 daļa” kļuva par otro pieprasītāko grāmatu „Valtera un Rapas” grāmatnīcu tīklā un par trešo pieprasītāko – J. Rozes grāmatnīcās. Savukārt aizvadītajā nedēļā grāmata likumsakarīgi kļuva nedēļas vispieprasītāko grāmatu.

Grāmatas popularitātei nav traucējuši, bet drīzāk pat ir palīdzējuši bijušās padomju nomenklatūras pārstāvju „sabotāžas” mēģinājumi, piemēram, pirms pusotras nedēļas liekot „sabiedriskajam” Latvijas Radio atcelt ieplānoto sižetu par nule klajā nākušo grāmatu.

Pietiek jau ir aprakstījis, kā aizpagājušās ceturtdienas rītā Latvijas Radio pārstāve Ella Semjonova telefoniski izteica uzstājīgu vēlmi gan iespējami ātri uzdot izdevēja pārstāvim virkni jautājumu par jauno grāmatu, gan arī tikt pie jaunās grāmatas eksemplāra.

No E. Semjonovas teiktā izrietēja, ka radio vēloties iespējami ātri sagatavot sižetu par „Čekistiem un komunistiem”. Šī vēlme bija tik izteikta, ka pēc pusstundas Latvijas radio pārstāve no apgāda jau bija izprasījusi grāmatas eksemplāru.

Taču jau tās pašas dienas vakarā situācija bija mainījusies, un Latvijas Radio pārstāve izdevēja pārstāvim pavēstīja – viņa esot spiesta paziņot, ka sižets pašlaik tomēr nebūšot iespējams un varbūt gadīšoties šo tēmu pārrunāt „kādu citu reizi”.

No Latvijas Radio pārstāves teiktā skaidri izrietēja, ka pēc iepazīšanās ar jaunās grāmatas saturu viņai no sižeta nācies atteikties. To, kuras Latvijas Radio amatpersonas viņa iepazīstinājusi ar saviem plāniem un jauno grāmatu, radio darbiniece neatklāja – tāpat kā to, kurš no radio vadības pieņēmis lēmumu par „nevēlamā” sižeta atcelšanu.

Šis notikums neradīja izbrīnu, ņemot vērā kopējo stāvokli saistībā ar bijušās padomju nomenklatūras datu pieejamību. Grāmatas priekšvārdā šī situācija aprakstīta šādi:

„Realitāte ir tāda, ka Latvijas sabiedrībai, Latvijas tautai, Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas pilsoņiem ir nozagti ne jau tikai čekas maisi un tiesības uzzināt to kolaborantu, ziņotāju, slepeno palīgu, stukaču vārdus, kuri tādu vai citādu savtīgu apsvērumu dēļ par viņiem gadu desmitiem ziņoja okupācijas varai.

Mums ir nozagta arī iespēja oficiāli saņemt ziņas par tiem cilvēkiem, kuri ietilpa augstākajā padomju nomenklatūrā. Par tiem cilvēkiem, kuri bija uzticamākais komunistu varas balsts un kuri represīvo padomju iekārtu uzturēja pie dzīvības līdz pat deviņdesmito gadu sākumam, kad beidzot apjauta nepieciešamību „pārkrāsoties” savas personiskās ādas glābšanas nolūkos.

Tieši viņi bija tie, kuri tieši vai netieši deva uzdevumus čekistiem. Kuri viņus vadīja. Kuri lika viņiem apsargāt padomju valsti, komunistisko sistēmu un sevi.

Kurš gan nav lasījis Džordža Orvela klasisko „Tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni. Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē pagātni”. Ja kāds vēl šaubās par to, vai tiešām mēs dzīvojam valstī, kur bijušie komunisti un čekisti, kaut lielākoties jau pensijā aizgājuši, tomēr ir spējuši saindēt vai visas dzīves sfēras, es jums pavisam īsi pastāstīšu, kā šajā valstī tiek kontrolēta pagātne.

Jau vairākus gadus Latvijas arhīvi ir sekmīgi slēgti visiem cilvēkiem „no ielas” - arī žurnālistiem, publicistiem, literātiem. Faktiski – visiem, kuri nav iekļauti mūsdienu valstiskajā nomenklatūrā. Savukārt, lai tiktu tajā iekļauts, cilvēkam ir jāatbilst virknei parametru, kuru vidū goda vietā stāv – tev jāsadarbojas ar valsts varu, jāklanās nerakstītiem uzvedības noteikumiem un nav jābāž deguns „tur, kur nevajag”.

Kaut nedaudz citā formā, ir atdzīvināti padomju „specfondi” un „spechrans”. Aizbildinoties ar personu sensitīvajiem datiem un vēl svētāko Eiropas datu regulu, reizē ar čekas maisiem no sabiedrības pārstāvjiem ir sekmīgi noslēpti arī čekistu „diriģētāju” saraksti.

To visu izdarījuši nevis nezināmi ļaundari, bet neatkarīgās Latvijas likumdevēji. Visticamākais, Orvelu viņi nav lasījuši, bet arī tāpat labi apzinās – krievi teiktu, ka ar pakaļu jūt –, ka viņu eksistence, viņu maki, banku konti, savrupmājas un pierītās māgas ir atkarīgas no spējas kontrolēt pagātni un nelaist tai klāt kuru katru.”

„Čekistu un komunistu. 1. daļas” saturu priekšvārda autors Lato Lapsa apraksta šādi:

„Grāmata, ko jūs turat rokās, faktiski ir vairāku kopā saliktu grāmatiņu faksimilizdevums. Viena no tām ir gandrīz unikāla. Šokējoši, bet tas ir fakts: Latvijas PSR augstākās nomenklatūras telefongrāmata bez pēdām ir izzudusi gan no Nacionālā arhīva, gan no Okupācijas muzeja, gan no Nacionālās bibliotēkas krājumiem – ja vispār tur ir bijusi.

Tas tomēr nav tik šokējoši, ja ņemam vērā gan to, kādā valstī dzīvojam, gan to, ka šī telefongrāmata, kas datēta ar astoņdesmito gadu vidu, ir uzskatāmākais pārskats par tiem cilvēkiem, kas līdz pēdējam balstīja kaut izkurtējušo, bet vienalga represīvo padomju sistēmu. Protams, ka šie ļaudis ir darījuši visu iespējamo, lai šis saraksts pazustu no zemes virsas.

Viņiem neizdevās.

Varu izteikt visdziļāko pateicību tiem cilvēkiem, kuri uzklausīja manu lūgumu un darīja visu iespējamo, lai šo telefongrāmatu tomēr sameklētu. Rezultātā grāmata, kuru jūs pašlaik turat rokās, ir vērtīga ar to, ka tā pirmoreiz atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā vienkopus publisko daudzus simtus vārdu, uzvārdu un tēva vārdu tiem ļaudīm, kas gan darbojās Valsts drošības komitejā kā štata darbinieki, gan piederēja pie padomju Latvijas augstākās nomenklatūras. Tātad – bija uzticamākie padomju valsts un sistēmas stutētāji un slaucēji vienā personā.

Viņi ir pelnījuši, lai viņu padomjlaiku nodarbes netiktu aizmirstas. Tieši tāpat kā ir pilnā apmērā, bez jebkādas noklusēšanas un cenzēšanas ir jāpublisko visi VDK dokumenti, ieskaitot VDK kartotēku, lai kādā stāvoklī tā arī būtu. Tieši tāpat kā ikvienam Latvijas pilsonim ir nodrošināma brīva pieeja savas valsts arhīvu materiāliem. Patiesība var nodarīt kaitējumu tikai draņķiem un noziedzniekiem. Punkts.”

Savukārt pašlaik notiek darbs pie grāmatas „Čekisti un komunisti” otrās daļas, kuru plānots izdot vēl līdz Saeimas vēlēšanām oktobra sākumā.

Grāmatas otrā daļa, spriežot pēc tiem materiāliem, ko ir izdevies iegūt jau pēc pirmās daļas iznākšanas, būs bijušajiem padomju nomenklatūras darbiniekiem, eksčekistiem, viņu radiem, draugiem un mantiniekiem vēl daudz netīkamāka un atmaskojošāka.

1987. gada 14. jūnijā grupa „ Helsinki 86” nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, 1988. gadā notika milzīgā manifestācija Mežaparkā, tika nodibināta Latvijas Tautas fronte.

Taču bija simti un tūkstoši cilvēku, kuri šajā laikā joprojām turējās pie saviem padomju nomenklatūras amatiem. Arī pēc tam, kad 1988. gada 18. novembrī pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, viņi turpināja balstīt padomju režīmu.

Jaunajā grāmatā pirmoreiz atklātībai tiks nodoti divi saraksti – Latvijas PSR augstākās nomenklatūras saraksts 1988. gada aprīlī un pēc struktūras un apjoma līdzīgs saraksts, kas datēts ar 1989. gada jūliju.

Tas nozīmē, ka ikvienam jaunās grāmatas lasītājam būs vienreizēja iespēja, ņemot talkā arī grāmatas pirmo daļu, pašam pārliecināties – kuri bija tie padomju nomenklatūras pārstāvji, kuriem pietika prāta vai godaprāta izstāties no padomju varas aktīvo atbalstītāju rindām jau līdz ar Atmodas sākumu, un kuri bija tie, kas padomju okupācijas režīmu balstīja līdz pēdējam mirklim.

Iespējams, „Čekistu un komunistu” 2. daļā tiks publicēts vēl viens vai vairāki līdz šim slēpti padomju un VDK nomenklatūras saraksti.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...