Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ceļš uz nekropoli. "Akropole"

Pilsēta cilvēkiem
06.04.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada septembrī rakstījām par t/c “Akropole” būvniecības darbu ietvaros notikušo Salaspils ielas rekonstrukciju. Ja tolaik par rekonstrukcijas nejēdzībām varējām spriest tikai teorētiski, jo t/c vēl nebija atvērts, tad nu varam novērot jaunās infrastruktūras labās un sliktās lietas arī praktiski.

1 – Bīstami šaurā ietve

No sabiedriskā transporta pieturvietas izkāpušajiem cilvēkiem jāmēro ceļš pa absurdi šauru ietvi, kas ved garām tieši blakus brauktuvei, pa kuru lielā ātrumā brauc gan vieglais, gan smagais autotransports un autobusi/trolejbusi. Pa šo ietvi jāiet aptuveni 100 metri līdz gājēju pārejai, kur nu var novērot ko Rīgā neredzētu – rindu uz gājēju pāreju. Šis varētu būt Rīgas domes Satiksmes departamenta jaunais “know-how“, kā padarīt gājēju dzīvi pilsētā nožēlojamu:

Šaurā ietve ne vien liek gājējiem stāties rindā uz zebru, bet arī padara ļoti bīstamu pārvietošanos diviem gājējiem blakus vai arī viens otram pretī ejošiem gājējiem. Līdz nejaušai nokļūšanai uz brauktuves vai sadursmei ar trolejbusa spoguli ir vien pāris centimetri…

Vēl bēdīgāka pārvietošanās par t/c apmeklētājiem būs parastiem garāmgājējiem – iedomājieties, kādā veidā iespējams tikt garām cilvēkiem, kas gaida zaļo gaismu – vai nu jākāpj uz brauktuves, vai nu jāspraucas cauri, grūžot citus uz brauktuves, vai arī jāiet pa grāvja malu, mēģinot neievelties 2 metrus dziļā grāvī. Un tagad šo pašu iedomājamies ziemas laikā, kad ietve ir apledojusi…

Ietve ir tik šaura, ka uz tās ir visnotaļ problemātiski samainīties diviem ratiņiem.Jo tālāk, jo trakāk – turpinājumā ietve kļūst vēl šaurāka, jo no vienas puses uzstādītas gājēju “drošības” barjeras, bet otrā ietves pusē atrodas pacēlājs.

Ja parasti Rīgas domes Satiksmes departaments nejēdzīgu gājēju infrastruktūru attaisno ar vietas trūkumu, tad šeit par vietas trūkumu sūdzēties nevarēja nekādi – brauktuves paplašināšanas vajadzībai pirms pāris gadiem tika izcirsta koku rinda, kā rezultātā šajā posmā vieta bija gan normāla platuma ietvēm, veloceļiem un arī pienācīgai autosatiksmes infrastruktūrai. Diemžēl RDSD pat nepacentās par to padomāt…

2. Īsākais ceļš līdz pieturvietām

Uz to, ka projektā domāts tikai par automašīnām un viss pārējais “iesprausts” pašās beigās, norāda tas, ka jaunizveidotās sabiedriskā transporta pieturvietas atrodas aptuveni 100m attālumā no tuvākās paredzētās iespējas šķērsot brauktuvi. Tāpēc daļa gājēju izvēlas nogaidīt līdz brīdim, kad nebrauc automašīnas, un šķērso brauktuvi neatļautā vietā.

Savukārt pieturvieta virzienā no centra atrodas tieši pa vidu diviem gājēju ceļiem uz Akropoles ieejām, nerēķinoties ar to, ka gājēji vienmēr ies īsāko iespējamo drošo ceļu – šajā gadījumā tas ir pāri nule kā iesētam zālienam:

Un turpinājumā cilvēku ceļš ved cauri stāvlaukumam, kur viņiem, protams, ir priekšroka, bet šāda pārvietošanās noteikti nav sevišķi droša.

Ja šo problēmu nerisinās, tad Akropoles īpašnieki var rēķināties, ka zāliens pie pieturvietām neaugs.

3. Gājēju novirzīšana

Akropoles stāvlaukumam ir vairāki pieslēgumi tuvējam ielu tīklam, kur diemžēl visas iebrauktuves veidotas sliktākajās tradīcijās – gājējiem nav iespējams ceļu šķērsot taisni. Ja doma gājēju ietves novirzīšanai no brauktuves ir laba, jo dod iespēju autovadītājiem mierīgi palaist gājēju, nesatraucoties par to, kas notiek aiz muguras, tad izpildījums ir ļoti neveiksmīgs.

Šādas nozīmes iebrauktuvēs pareizākais tomēr būtu veidot nepārtrauktu un piepaceltu ietvi, nevis likt gājējiem iet uz vienu un otru pusi.

Vēl liels mīnuss Akropoles iebrauktuvēm ir tas, ka tās ne ar ko neatšķiras no parastiem ielu krustojumiem. Pareizi šādās vietās būtu iebrauktuvi veidot no cita materiāla, uzskatāmi norādot, ka šeit atbilstoši CSN saimnieks ir gājējs, nevis autovadītājs. Šobrīd izdarīts tā, ka autovadītājiem intuitīvi šķiet, ka iebrauktuvē priekšroka ir viņiem, nevis gājējiem:

4. Caurums ietvē

Ietvē, kas atrodas starp Akropoli un Slāvu tiltu, atrodas pārsteigums – caurums. Tā vietā, lai konkrētajā vietā brauktuvi sašaurinātu par aptuveni 20 centimetriem, lai komunikācijas aku varētu pacelt ietves līmenī, Rīgas domes Satiksmes departaments izvēlējās ietves vidū atstāt milzīgu caurumu komunikācijas lūkai brauktuves līmenī. Šķita, ka šādas šausmas Rīgā vairs neredzēsim.

5. Barjeru šķēršļu joslas

Vairākās vietās RDSD uzstādījis jaunas gājēju barjeras, kas ievērojami apgrūtina gājēju pārvietošanos, jo sašaurina ietves efektīvi izmantojamo platumu.

Šajā vietā iepriekš barjeru nebija. Interesanti, ka RDSD izvēlējies barjeras uzstādīt tieši uz ietves, kaut gan uz brauktuves nodalošās joslas būtu gana daudz vietas, lai barjeras uzstādītu, netraucējot gājējiem.

Nākamajā vietā gājējiem izveidota īsta šķēršļu josla – it kā nepietiktu ar luksoforu un apgaismes stabu, kurš daļēji ierobežo gājēju kustību, pilnai laimei RDSD uzstādījuši arī barjeras, lai nelietīgie gājēji neietu pa ērtāko ceļu. Luksofora staba šajā vietā iepriekš nebija – vai tiešām RDSD nevarēja atrast tam labāku vietu?

Jau iepriekš attēlotajā vietā pie lifta gājēju barjeras un elektrības skapis izrādījies svarīgāks par gājējiem.

6. Veloinfrastruktūra

Skumji, bet jāatzīst, ka 2018. gadā pie Akropoles rekonstruētās ielās nav paredzēta itin nekāda veloinfrastruktūra. Tas ir pretrunā pašas Rīgas izstrādātajiem plāniem un stratēģijām, bet Rīgas domes Satiksmes departamentam, šķiet, uz to visu ir nospļauties. Tas nozīmē to, ka velosipēdisti arī 2018. gadā uzbūvētās ielās turpinās braukt pa ietvēm un brauktuvēm, traucējot gājējiem un apdraudot savu veselību. Kam tas ir izdevīgi?

7. Luksofori

Vismaz trīs vietās, kur iepriekš luksoforu nebija, ir ierīkoti jauni gājēju luksofori. Viens šāds luksofors ir ierīkots pie vienas no iebrauktuvēm Akropolē. Situācija, kad gājējiem, ejot pa ielu, ir jāapstājas pie iebrauktuves, ir neloģiska un drošību nekādā veidā neuzlabo – sevišķi tāpēc, ka arī pie zaļā luksofora signāla automašīnas joprojām drīkst nogriezties pa labi.

Luksofors ir ierīkots, tikai domājot par autovadītāju ērtībām – lai viņi ātri varētu veikt kreiso pagriezienu uz Salaspils ielu, negaidot gājējus, kas iet pa ietvi. Diemžēl šis uzlabojums autovadītajiem ir samazinājis komfortu un ērtības gājējiem, kuriem nu jāgaida iespēja šķērsot iebrauktuvi (!), kur atbilstoši CSN viņiem būtu jābūt priekšrokai. Salīdzināma izmēra lielveikalā “Alfa” šādu risinājumu, kur gājējiem jāgaida pie luksofora, lai šķērsotu iebrauktuvi, nav, tādēļ pamatoti rodas jautājums – kāpēc šeit bija jāļauj tādu izveidot, pasliktinot apstākļus gājējiem?

Nākamais luksofors ar apšaubāmu jēgu atrodas nedaudz tālāk Salaspils ielas krustojumā ar Slāvu ielu. Iepriekš šeit luksofora, lai šķērsotu Slāvu ielu nebija, nu tāds ir uzradies, bet tā jēgu nav iespējams saprast. Automašīnas gājēju pāreju šķērso neatkarīgi no tā, kāds luksofora signāls ir gājēju luksoforā.

Šāds risinājums pasliktina gājēju drošību, jo liek viņiem domāt, ka var droši šķērsot gājēju pāreju, kaut patiesībā kāds transportlīdzeklis tajā pat brīdī var veikt sarežģīto kreisā pagrieziena manevru, gājēju neievērojot.

Un visbeidzot trešais jaunais luksofors atrodas Maskavas ielā pie pilnīgi no jauna izveidotas iebrauktuves Akropoles teritorijā. Šajā vietā pilnīgi mierīgi varēja iztikt bez regulējamas gājēju pārejas, izveidojot paceltu neregulējamu gājēju pāreju pāri vienai braukšanas joslai. Diemžēl RDSD šeit nez kāpēc paredzējuši divas braukšanas joslas (kuras īsi pēc gājēju pārejas pāriet vienā joslā), un ar podziņu spiežamu gājēju luksoforu. Lai gan ne labs risinājums, tomēr arī šāds risinājums vēl būtu pieciešams, ja vien šī podziņa nebūtu kā homeopātiskās zāles. Podziņu nospiežot, luksoforā gaisma var nemainīties gandrīz minūti pat tad, ja automašīnas nebrauc.

Tādēļ nav brīnums, ka gājēji izvēlas šķērsot brauktuvi pie aizliedzošā signāla, pārliecinoties par to, ka ceļš ir drošs. Vēl viens būtisks mīnuss – gājēju pāreja ir ļoti atvirzīta no loģiskā ietves turpinājuma, tādēļ jau šobrīd šeit novērojama izbradāta taciņa, jo gājēji, kuri vēlas turpināt ceļu taisni pa Maskavas ielu, to arī turpina taisni.

Akropole?

Jānoslēdz uz pozitīvas nots – Akropoles stāvlaukums tomēr ir pārsteidzoši un līdzšinējiem lietuviešu projektiem neraksturīgs – salīdzinoši labs. Tajā ir iztikts bez gājēju barjerām, ir ierīkotas vairākas drošas un gājējiem ērtas gājēju pārejas, pirms kurām uzstādīti ātrumvaļņi, izveidotas drošības saliņas. Priecē arī mazā arhitektūra – apgaismes stabi, koki. Tāpat pie ieejām ir drošā tipa velonovietnes un pat uzlādes punkti elektriskajiem velosipēdiem. Vienīgais, kā manāmi pietrūkst, – soliņi.

Redzot to, cik salīdzinoši cilvēcīgi gājēju infrastruktūru Akropole veidojusi savā teritorijā un cik necilvēcīgi infrastruktūra veidota ielu sarkanajās līnijās, jāsecina viens – Rīgas domes Satiksmes departaments vai nu neprot veidot cilvēcīgu infrastruktūru, vai arī speciāli tādu neveido…

Pārpublicēts no pilsetacilvekiem.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...