Iesaki rakstu: 
Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā, kad Eiropas Savienības līdzekļi nav pieejami un pasūtījumu ir maz, ne viens vien uzņēmums sasola izdarīt to, ko nemaz nespēj. Pēc tam vienmēr parādās jauni apstākļi, darbi, par kuriem it kā nekas nebija zināms, tiek prasīts papildu finansējums. It kā ikviens objekts būtu melns gudrona dīķis, kam latvju būvnieks dibenu nemaz nespēj saredzēt.
Tomēr šoreiz tas, ka Rakstniecības un mūzikas muzeja epopeja risinās tieši tā, kā tā risinās, nav nejaušība, jo iejaukts ir sabiedrības "PMK un BBA" līdzīpašnieks Ivo Čerbakovs, kurš presē korekti tiek dēvēts par "neviennozīmīgi vērtētu". Cilvēks, kurš ne pirmo reizi pamanās būt vietā, kur sāk ost pēc sēra, bet vienmēr, kad citiem ūdens smeļas mutē, uzpeld virspusē.
Kādreiz dēvēts par ne mazāk "neviennozīmīgi vērtētā" būvuzņēmēja, tagad Saeimas deputāta Valda Kalnozola labo roku, pēc uzņēmuma "Kalnozols celtniecība" pārdošanas 2007. gadā viņš uz veseliem diviem mēnešiem kļuva par uzņēmuma, kura nosaukums nu jau bija "MTK Construction," valdes priekšsēdētāju.
"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs. Pēc tam kādreizējais V. Kalnozola un I. Čerbakova uzņēmums strauji aizgāja pa skuju taku.
I. Čerbakovs tomēr uzpeldēja virs ūdens un kļuva par Rīgas domei daļēji piederošās a/s "Ceļu pārvalde" valdes locekli. Šo amatu viņš ieņēma arī laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosināja krimināllietu par uzņēmuma amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu uzņēmuma amatpersonām saistībā ar līguma noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs.
"Ceļu pārvaldes" mazākuma akcionārs Ivars Fišers pēc tam sūdzējās žurnālam "Ir" par I. Čerbakovu: "Uzreiz pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par akciju pārdošanu, vēl neatlaida. Toreizējais un tagadējais valdes loceklis Ivo Čerbakovs tikai draudēja, ka lai es padomājot par darbavietas saglabāšanu un par savu un savas ģimenes drošību. No darba atlaida šogad (t.i.2011. gadā), 28.februārī. Pagājušā gada novembrī es KNAB uzrakstīju iesniegumu par grants karjera pirkšanas un pārdošanas afēru. Praktiski tika atlaisti no darba gandrīz visi mazie akcionāri, šķiet, ka pašlaik no mazajiem akcionāriem darbā palicis ir viens vai divi cilvēki, kuri klusē un neko nekad nejautā. Protams, pamatojums atlaišanai bija līdzekļu taupīšana, reorganizācija un arī savstarpējās vienošanās, bet patiesībā tas ir vecs un labi zināms gājiens. Pašlaik padomē un valdē nav neviena mazo akcionāru pārstāvja un tādu, kam būtu drosme runāt, arī nav. Iepriekšējās valdes un padomes nekad neteiks taisnību, jo „zina ko ēduši,” arī starp darbiniekiem tādu tikpat kā vairs nav. Tas nozīmē, ka mazie akcionāri absolūti nekādā veidā nevar kontrolēt, kas notiek akciju sabiedrībā. Trakums ir arī tas, ka padomē un valdē, pat ja viņi būtu godīgi, nav neviena, kas kaut ko zinātu un saprastu ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā."
Vēlāk, 2014. gadā parādījās ziņa, ka I. Čerbakovu, kurš ir saistīts ar „Latvenergo” koncerna iepirkumiem. bija plānots virzīt uz "Latvenergo” valdi. Taču kaut kas nesanāca.
Pa vidu izrādījās, ka I. Čerbakovs sevī atklāja jurista talantu un aizstāvēja kādu līdzekļu atmazgāšanā apsūdzētu kompānijas «Latvijas Energoceltnieks» valdes locekli. Jāpiebilst, ka pats I. Čerbakovs bija šīs kompānijas mazākuma akcionārs.
Juristu strīdi laikam iepatikās, un 2015. gadā SIA "Baltic Builders Alliance", kur I. Čerbakovam piederēja 70 procenti daļu, izcēlās ar veselu klāstu sūdzību iesniegšanu par būvdarbu iepirkumiem Rīgas skolās un bērnudārzos.
Nav jābūt gaišreģim, lai prognozētu, ka skandāli turpināsies. Ja vien jaunais Publisko iepirkumu likums, ko valsts amatpersonas uzskata par instrumentu cīņai ar pretendentiem, kam bēdīga reputācija, neradīs drošu barjeru šādu personu ceļā pie valsts maka.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
