Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Latvijas radio runājot par tumšajiem spēkiem, kuru mērķis Latvijā esot "sēt neticību savai valstij", Saeimas Vienotības frakcijas deputāte, savulaik lakatiņu un citas bižutērijas kontrabandā pieķertā Lolita Čigāne iedvesmu, ļoti iespējams, smēlusies Krievijas prezidenta Vladimira Putina ļoti līdzīgajos izteikumos, ar ko viņš nāca klajā pirms divarpus mēnešiem, runājot par Soču olimpiādi.
"Savā ziņā arī tie mērķi, kas ir pret Baltijas valstīm, ir sēt negativitāti, neticību savai valstij, riebumu pret savu valsti, gaidas, ka viss mums iznāks slikti, ka mēs neko nevaram, nespējam," uzstājoties Latvijas radio, 21. aprīlī paziņoja Čigāne. Vienotības politiķe arī piebilda, ka, "šādā veidā indējot to atmosfēru, patiešām ir ļoti konkrēti tie mēģinājumi vājināt mūs iekšēji un graut mūs no iekšpuses, un protams, ka savā ziņā ir kaut kādi strukturālie faktori, kas to atbalsta".
Kāds Pietiek lasītājs, norādot uz šiem paziņojumiem, ir iesūtījis saiti uz Krievijas prezidenta Putina šā gada 8. februāra uzstāšanos saistībā ar Soču olimpiādes pirmo gadadienu. "Ja uzmanīgi palasīsiet, redzēsiet, ka Putina domas un pat atsevišķas frāzes Čigāne ir paņēmusi gandrīz viens pret vienu. Jautājums tikai - vai Vienotības deputāte tā iespaidojusies no Vienotās Krievijas vadoņa, vai arī viņiem gluži vienkārši ir vienāds domu gājiens," raksta Pietiek lasītājs.
Būtiskas līdzības Čigānes un Putina teiktajā patiešām var saskatīt, - abi patiešām vienā balsī ir faktiski apgalvojuši, ka tie, kas kritizē dažādas valsts varas negācijas, faktiski vēršas pret savu valsti kā tādu. "Tie, kas kritizēja gatavošanos Soču olimpiādei, vēlējās nodarīt kaitējumu Krievijai kopumā," ("Те, кто критиковали подготовку к сочинской Олимпиаде, хотели нанести вред России в целом") - tā par tiem, kuri bija kritizējuši ārkārtīgi izšķērdīgo sagatavošanos olimpiādei, 8. februārī izteicies Putins.
Tieši tāpat kā Čigāne Putins arī īpaši norādījis uz tiem, kas sējot neticību savai valstij un mēģinot medus mucā iemest darvas karoti: "Jūs zināt, to, kuri vēlējās kaut kādā veidā nodarīt kaitējumu Krievijai, vienmēr ir bijis pietiekami. (..) Visi redz, cik daudz pūļu pielika valsts. Neraugoties uz to, vienmēr ir tie, kas vēlas ieliet medus mucā darvas karoti." (Вы знаете, желающих каким-то образом нанести вред России всегда было предостаточно. (..) Все видят, как много усилий страна приложила. Несмотря на это, желающие подлить в бочку меда ложечку дегтя всегда есть.")
Tiesa, puspajokam Pietiek lasītājs norādījis - tikpat labi gan varot uzskatīt, ka Vienotības pārstāve savā paziņojumā ietekmējusies no kāda krietni senāka krievu publiskās uzstāšanās meistara. 1905. gada 17. oktobrī pops Afanasjevs pie Simeona baznīcas sapulcējušos strādniekus uzrunājis ar vārdiem: "Brāļi un māsas Kristū! Pienākušas melnas dienas. Grib sašūpot mūsu ticību Caram un pareizticībai! To dara sociālisti un zaimotāji, kuri grib iedragāt ticību Caram-tētiņam, Dieva izredzētajam, viņi jūs mulsina, viņi pilda nelabā gribu!"
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Čigānes skaidrojumu par pārsteidzošajām līdzībām viņas un Krievijas prezidenta domu gaitā un norādēs.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
