Iesaki rakstu: 
Pasaules valstu vidū Latvija neapšaubāmi kļūst par dzīvošanai ļoti nepievilcīgu vietu tieši valdošās kliķes kriminogēnā rakstura dēļ. Spilgts piemērs ir jaunizceptie likumi par sodu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kuri nav samaksāti 30 dienu laikā, piedziņu ar tiesu izpildītāju palīdzību. Ko tas reāli nozīmē autovadītājiem un visiem Latvijas cilvēkiem?
Tikai nesāksim te diskusiju par satiksmes drošību no sērijas, sak, nevajag pārkāpt, tad nevajadzēs maksāt sodus. Zirgam ir četras kājas, bet pat viņam gadās paklupt. Tavs "noziegums" var būt par vienu dienu nokavēta tehniskā apskate (piemēram, Lietuvā vai Vācijā tā ir reizi divos gados) vai "nelikumīgi" novietota automašīna. Gadās. Vakar te nebija zīmes, bet šodien maksas stāvvietu lobijs panāca, ka ir. Nu neievēroji. Tu esi "vainīgs", tātad - maksā.
Ko "dabā", reāli nozīmē sodu apmaksas termiņu samazināšana, no vienas puses un tiesu izpildītāju iesaistīšana - no otras?
Tas nozīmē, ka tu vairs nevari būt drošs par to, ka rīt nenonāksi "uz ielas", bet tavi bērni nepaliks bez tava dzīvokļa vai mājas tad, kad būs pienācis tavs aiziešanas laiks. Jo...
Skaidrā latviešu valodā jaunā likuma komentētāja pateica, ka "soda nenomaksas gadījumā piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu". Ņemot vērā, ka tiesu izpildītāju apetīte ir gluži negausīga, nekaunība - neizmērojama, bet valsts juridiskais atbalsts (jumts) - neierobežots, neliels parāds ekonomiski nelabvēlīgā brīdī ātri vien var pārvērsties par smagu vai pat neatrisināmu problēmu.
Tie laiki, kad valsts saviem pilsoņiem palīdzēja problēmas risināt, ir pagājuši. SIA LV nevienu jūsu problēmu nerisinās, un jūs paliksiet vieni pret nežēlīgo un neģēlīgo mašinēriju, kuru, protams, darbina cilvēki - nelieši.
Diemžēl gan tagadne, gan vēsture liecina, ka Latvija ir pārbagāta ar zemiskiem cilvēciņiem, kuri slēptā un nu jau ne tik slēptā veidā gatavi par vērdiņiem saviem tautiešiem pārgrauzt rīkli un sūkt asinis. Labs piemērs tam ir tiesu izpildītāji, no kuriem daudzi uz grūtībās nonākušu cilvēku rēķina kļuvuši par multimiljonāriem.
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tiesu-izpilditaju-elite-kluvusi-par-multimiljonariem/
Saprotams, ka par "jumtošanu" jādalās ar likumdevējiem, kas tikai aklam un stulbam nav izsecināms.
Labi, lai paliek ar tiem tiesu izpildītājiem - gan jau pienāks arī viņu stunda stāties taisnīgas tautas tiesas priekšā.
Vēlos vērst lasītāja uzmanību tieši uz šo: "Piedziņa tiks vērsta uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu."
Jau deviņdesmitajos gados iedraudzējos ar kādu amerikāni, kurš bija atbraucis uz Latviju. Viņa teiktais mani izbrīnīja: "Jūs te pārāk labi dzīvojat. Daudziem personīgās mājas, dzīvokļi." Toreiz mani tas izbrīnīja, jo domāju, ka amerikāņi dzīvo labāk. Es nesapratu, ka visa viņu dzīve ir uz parāda un attiecīgi pakārtota parāda atmaksas grafikam. Būt par nekustamā īpašuma īpašnieku viņiem skaitījās luksuss. Mums tas bija pašsaprotami.
Nesen dzirdēju kāda bulgāru politiskā analītiķa komentāru par to, ka Austrumeiropas, postpadomju valstu iedzīvotāji vēl ir saglabājuši lielu nekustamo īpašumu daļu savā īpašumā un pasaules "eliti" tas neapmierina. Vajag atņemt. Jo pārējā pasaules daļā, piemēram, ASV vai "vecajā" Eiropā, cilvēki pārsvarā dzīvo īres namos, dzīvokļos vai maksā hipotēku.
Tādēļ tika īstenots "kovidšovs", sagraujot ekonomiku, mazo un vidējo biznesu.
Latvijā šajā druvā raženi strādā kolaboranti - okupācijas administrācijas nelieši ar latviskajiem un citiem uzvārdiem, ieviesdami NĪN, paaugstinādami to (ar kadastra vērtību palielināšanu) līdz nepaceļamiem augstumiem un tagad - izgudrodami juridisku veidu, kā grūtībās nonākušam cilvēkam pat par maznozīmīgu CSN pārkāpumu atņemt dzīvokli, māju vai vasarnīcu.
Lieki teikt, ka tādējādi tiek pārkāptas cilvēka pamattiesības, kuras, starp citu, garantētas ne vien Eiropas cilvēktiesību hartā, bet arī Latvijas pamatlikumā - Satversmē (https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme). VIII,96) Bet tā jau ir kļuvusi par Latvijas ikdienu.
Izsaku cerību, ka Latvijas tauta apzināsies savu neapskaužamo stāvokli un mobilizēsies cīņai. Cīņai par savām un bērnu tiesībām būt, dzīvot un pastāvēt SAVĀ - paša Radītāja dotā zemītē. Jo citas mums nav...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
