Cik ilgi Latvijas iedzīvotājiem nāksies maksāt par enerģētikas balagānu?
Pietiek lasītājs14.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākus mēnešus Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt spiedīgu energoresursu cenu kāpumu. Atbildīgās amatpersonas mūs mierina - tā ir normāla tirgus situācija, ir mežonīgi audzis energoresursu pieprasījums tirgū, un ir samazinājies piedāvājums. Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis.
Paskatoties statistiku, mežonīgo pieprasījuma kāpumu nevar ieraudzīt. Viss notiek kā parasti, pāris procentu izmaiņas. Neatkarīgā pārvades operatora AST paziņojumi gan ir savādi - nav vēja un saules, dārga dabasgāze, dažas termoelektrostacijas atrodas remontā (dīvains Junghāna kunga paziņojums, jo termostacijas remontē vasarā un darbina ziemā). Galvenais, lai tauta tam notic un paklausīgi maksā rēķinus.
Bet neviens nepasaka, ka elektroenerģijas tirgus ir sabrucis. Jau ar to brīdi, kad pārstāja darboties Ignalīnas AES. Aizvietojošas ģenerācijas jaudas netika ieviestas. Viss Baltijas reģions ir elektroenerģijas deficītā.
Kā glābiņš tika izveidoti starpvalstu savienojumi Lietuva-Zviedrija un Igaunija-Somija. Kādu laiku tas darbojās, jo bija pieejama enerģija, ko saražoja Norvēģijas hidrostacija. Bet - ak vai, ļaunie norvēģi izbūvēja savus starpsavienojumus ar Lielbritāniju un Vāciju, un elektrība aizplūst citā virzienā.
To mūsu operators neredz un mierina mūs ar kaut kādām muļķībām. Kā galveno savas darbības mērķi min obligāciju emisiju, kas tautas valodā ir naudas aizņemšanās uz noteiktu laika periodu. Labāk būtu veidojuši starpsavienojumu ar Zviedriju, lai pieslēgtos atomstaciju apgabalam!
Kas notiek tirgū? Latvenergo un Eesti energija ir faktiski vienīgie enerģijas ražotāji. Nedaudz arī Lietuva. Tātad piedāvājumus iesniedz tirgū vairumtirgotāji, un enerģiju nopērk mazumtirgotāji. Shēma ir vienkārša, Latvenergo elektrību pārdod biržā, Elektrum to arī biržā nopērk. Tāpat arī igauņi un lietuvieši, Skandināvija jau vairs nerullē.
Latvenergo savu cenu pamato ar dārgo gāzi, bet nevar izskaidrot, kad un pa kādu cenu to ir iepirkusi. Raidījumā „Kas notiek Latvijā” Baļčūna kungs tikai runāja par līgumiskām attiecībām ar elektrības lietotājiem, un vienīgi Kalvīša kungs aizstāvēja savu lielāko klientu, apgalvojot, ka iepirkumi ir veikti laikus!
Arī Latvijas gāze paziņo, ka sakarā ar negaidīti aukstās ziemas atnākšanu lētā gāze ir iztērēta un tagad ir palikusi tikai dārgā. Un tarifi pieaug dubultā! Regulators nekādus pārkāpumus nesaskata, jo ir tak brīvais gāzes tirgus, kur savā starpā par piegādēm sacenšas Gazprom un Itera. Bēdīgs mums ir tas tirgus gan gāzei, gan elektrībai.
Skaidrs, kas šajā situācijā ir zaudētājs! Bet, ja ir zaudētāji, tad jābūt arī ieguvējiem. Galvenais ieguvējs ir Gazprom, jo ieņēmumi ir daudzkārtojušies bez īpašas piepūles. Latvijas gāze arī iegūst pietiekamus finanšu resursus, jo paejiet pa tirgu un nopērciet lētāk. (Piedāvāju tomēr šim uzņēmumam noņemt vārdu Latvijas, jo neatspoguļo uzņēmuma īstos labuma guvējus.)
Latvenergo arī varētu pieskaitīt pie ieguvējiem, ja ir laikus iepirkuši dabas gāzi (rezultātus varēs redzēt ceturkšņa atskaitēs). Mazo staciju īpašnieki vēl tagad netic savai laimei, par kādu cenu var realizēt savu enerģiju.
Un neaizmirsīsim arī par Latvijas valsti, kas iekasē nodokļus no visas šīs darbības, - gan PVN, gan akcīze, gan peļņas nodoklis iekrīt valsts kasē, un naudas ir tik daudz kā nekad! Ak, jā! Tikko Latvenergo paziņoja par rekonstruēto Aiviekstes HES. +1,5MW. Tieši šīs jaudas pietrūkst, lai samazinātu enerģētisko atkarību.
Bet paliek viens galvenais jautājums! Cik ilgi šis balagāns turpināsies? Cik ilgi Latvijas iedzīvotāji maksās par uzņēmumu un valsts vadītāju neizdarību un kļūdām?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
