Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieši pirms gada, 18.jūnijā Jūrmalā, kad, kā jau ierasts svētdienās, šajā pilsētā visi ir pie jūras, izcēlās ugunsgrēks, kas, kā sākotnēji tika aplēsts, notika Jūrmalas atkritumu pārkraušanas stacijā, bet vēlāk izrādījās, ka ir netālu esošajā privātajā teritorijā.

Valsts vides dienests (VVD) savā Twitter kontā ziņoja, ka ugunsgrēks ir paaugstinātās bīstamības. Pēc divpadsmit stundu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba ugunsgrēks tika lokalizēts un precizēts, ka ir deguši plastmasas atkritumu krāvumi 12 000 m2 platībā. VUGD dzēšanas darbos iesaistījās arī NBS, Latvijas valsts meži un Latvijas dzelzceļš.

Tātad, pat ja neskaita kaitējumu dabai, uz 19.06.2017. pusdienas laiku valsts no savas puses jau bija iztērējusi vismaz pārdesmit tūkstošus (ja pat ne simtus tūkstošu) tikai, lai šo ugunsgrēku lokalizētu un saprastu, kas vispār bija dedzis. Jautājums, vai šos izdevumus un arī tālākos, kas bija nepieciešami izdegušās teritorijas sakārtošanai un atkritumu izvākšanai, varēja arī paredzēt un nepieļaut?

Beigās viss šis ugunsgrēks valstij, tātad nodokļu maksātājiem, izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu EUR. Jāatzīmē, ka viens miljons tikai, ja skatās tiešos izdevumus - nodzēst un sakārtot, jo, kā jau minējām, nav ņemts vērā kaitējums videi, kā arī, vai zem šī ugunsgrēka pelniem neglabājas kāda ciparos vēl lielāka shēma pret valsti un tās iedzīvotājiem.

Sāksim ar vispārzināmiem faktiem, kas, kā izrādās, bija zināmi jau pirms liktenīgā 18.06.2017.:

1)   Jau pirmajā dienā pēc ugunsgrēka atklājās, ka gan Jūrmalas dome, gan Valsts vides dienests bija informēti par esošo teritoriju un atkritumiem tajā, bija pat VVD rīkojums izvest šos atkritumus un tas, ka gala lēmums pieņemts tikai dažas dienas pirms ugunsgrēka. Bija zināms arī teritorijā darbojošais uzņēmums SIA “Prima M”, kas uzsvaru liek uz to, ka tie nebija atkritumi, bet gan otrreizējās izejvielas. Te gan jāpiebilst, ka otrreizējās izejvielas tiek iegūtas no atkritumiem un Latvijā pakļaujas tai pašai VVD kontrolei un Atkritumu likuma regulējumam.

2)   Bet, ja mēs atceramies, ka mums tomēr ir divvalodu mediju telpa, tad paveras daudz skaudrāka realitāte. Jau 14.06.2017., tātad nepilnu pusnedēļu pirms ugunsgrēka un tieši dienu pirms VVD rīkojuma gala lēmuma pieņemšanas bija iznācis Pirmā Baltijas kanāla raidījums, kurā iedzīvotāji sūdzas par to, ka jau gadu Jūrmalas dome nereaģē, bet VVD atzīst, ka ir informēta un jau vairākus mēnešus noris adminsitratīvais process par teritorijas sakopšanu.

https://www.voutube.com/watch?v=MX6z5kWG19Q

3)   Lūgums paskatīties iepriekšējo video uzmanīgāk, pašā sākumā līdz aptuveni 16.sekundei ir lieliski redzams, ka jau pāris dienas pirms ugunsgrēkā teritorijā ir malkas krāvumi. Vai kādam ar veselu saprātu apveltītam cilvēkam bez nekāda ļauna nodoma ienāktu prātā vasaras vidū blakus viegli uzliesmojošiem atkritumiem vēl kraut malku? Nevar nepiekrist SIA “Prima M” vadītājas publiski teiktajam iepriekš aprakstītajos video: “Nekas pats par sevi neaizdegās.”

Fakti, uzņēmumi un cilvēki, kas uzrodas pēc ugunsgrēka:

1)   Pēc degušajām atkritumu paliekām tiek ātri saprasts, ka atkritumi ir nākuši no Zviedrijas. Ir jāuzteic mūsu darbinieku proaktīvā darbībā šajā jomā, kas, pat neskatoties uz esošajiem likuma robiem, jau savlaicīgi centās šo ugunsgrēku nepieļaut, kā arī pēc tā notikšanas operatīvi noskaidroja atkritumu izcelsmi un to oficiālo saņēmēju Latvijā, kas bija SIA “Aggregare”. Kā jau paredzams, SIA “Aggregare” jebkādu saikni ar šiem atkritumiem noliedz, kā arī noliedz sadarbību ar teritorijas apsaimniekotāju SIA “Prima M”. Pēc publiskajiem reģistriem redzams, ka SIA “Aggregare” līdzīpašnieks un faktiskais vadītājs ir Roberts Redko, kas beidzot sāk šo ugunsgrēku sasaistīt kopā ar Latvijas atkritumu tirgu.

2)   Visiem uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas ar atkritumiem ir jāsniedz ikgadējās atskaites, kas vēlāk ir publiski pieejamas.

Šajā sistēma nav nekādu ierakstu pār uzņēmumu SIA “Prima M”, bet var viegli atrast atskaites par SIA “Aggregare” jau kopš 2015.gada, kad tika apsaimniekotas 2000 tonnas dažādu atkritumu, un 2016.gadā šis apjoms ir septiņkāršojies līdz pat 14 000 tonnām atkritumu, kur lauvas tiesu jeb vairāk nekā 10 000 tonnas ir plastmasas iepakojuma atkritumi.

Turklāt viss šis apjoms minēts kā importēts. Vai sakritība - Jūrmalas iedzīvotāji sāka sūdzēties par atkritumu rašanos tieši 2016.gadā, Zviedrijas VVD uzrādītais oficiālais šo atkritumu saņēmējs publiskajās datu bāzēs šajā gadā uzrāda Latvijas izmēriem ļoti lielu plastmasas iepakojuma importu, kas iepriekš tā darbībā nav bijis. Publiskajā atskaitē arī redzams, ka tiešām lielākā daļa SIA “Aggregare” uzrādītā importa bija no Zviedrijas.

Vēl viens jautājums no šīs pašas atskaites - ja kopumā uzņēmums 2016.gadā darbojās ar 14 000 tonnu atkritumu, bet pēc publiskajām atskaitēm nodevis tālāk, vai pārstrādājis mazāk nekā 10 000 tonnas, tad kur jau 2016. gadā palika vairāk nekā 4000 tonnas? Salīdzināmos apjomos 4000 tonnas atkritumu ir tieši tik pat, cik saražo aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju viena gada laikā.

3)   Augustā jau ir informācija, ka ir ierosināti divi kriminālprocesi.

4)   Vēlāk jau parādās informācija, ka kriminālprocesā ir trīs aizdomās turētie.

Nedaudz vairāk par SIA “Aggregare”:

1)   ir izsniegta VVD „piesārņojošā atļauja”, no kuras var redzēt, ka jau 2016.gadā atļauju apjomi tika pārkāpti, jo augstāk redzams, ka plastmasas iepakojuma imports vien bija vairāk par 10 tūkstošiem tonnu;

2)   Ja skatās rūpīgāk SIA “Aggregare” atskaiti, tad kā SIA “Aggregare” lielākie sadarbības partneri Latvijā ir šādi uzņēmumi: a) Viduskurzemes AAO ar 1400 tonnām plastmasas iepakojuma, kas tīri nejauši arī pieredzēja ugunsgrēku tikai dažas nedēļas pēc Jūrmalas un ir pazīstama ar savu azbesta poligonu, kas strādā uz nelegālas izgāztuves robežas.

b) SIA “Green world” ar 256 tonnām plastmasas iepakojuma, kuru VVD publiski atzina par iespējamu nelegālu atkritumu importētāju valstī, turklāt šeit ir jauni fakti par SIA ”Green World” arī no VVD, kas liek vilkt paralēles ar Jūrmalas atkritumiem: “Jau iegūtā informācija liecina par tādiem apstākļiem, kurus mēs varam tulkot kā kravu ievešana un uzdošana par vietējām kravām.” (VVD vadītāja Inga Koļegova - attēlā.) Tātad SIA “Aggregare” ir saistīta ar uzņēmumiem, kas importē atkritumus un uzdod tos par Latvijas atkritumiem. Rodas jautājums - kāds ir iemesls tā darīt, un atbilde meklējama tai skaitā tā paša gada rudenī, kad VVD piemēroja daudzmiljonu sodus un slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas.

Importējot atkritumus no citām valstīm un uzrādot tos kā Latvijā savāktos, var, tā teikt, monetizēt šos atkritumus vairākas reizes:

1)   saņem naudu par nekvalitatīvu atkritumu savākšanu no Skandināvijas, kur savādāk vietējam atkritumu apsaimniekotājam vajadzētu piemaksāt par to sadedzināšanu;

2)   uzrādīt šos atkritumus kā Latvijā savāktus, tos reģistrēt ražotāju atbildības sistēmā un iekasēt naudu no ražotājiem un tirgotājiem, kas izvieto savu produkciju Latvijā, turklāt nemaz netērējot liekus resursus, reāli vācot materiālu pa Latviju;

3)   kad šādi atkritumi nodeg, tad arī pārstrāde tiem reāli nav jāveic, bet tikai tad var tiešām rasties problēmas ar VVD un būs slēgta pati ražotāju atbildības sistēma, kas nespēs pierādīt pārstrādātos apjomus.

Kopumā apskatot tikai oficiālos reģistrus un publiski pieejamo informāciju, ir acīmredzams, kādi uzņēmumi tieši vai pastarpināti ir darbojušies ar Jūrmalā degušajiem atkritumiem. Ir redzams, ka arī citās vietās Latvijā tie piekopj līdzīgu darbības manieri. Ir pagājis jau precīzi gads kopš ugunsgrēka, un kopš pēdējās Valsts policijas informācijas, ka ir 3 aizdomās turamie, nekas nav mainījies.

Valsts (tātad ikviens no mums) gada laikā ir zaudējusi vairāk kā miljonu EUR, sakopjot Jūrmalas teritoriju, esam negodprātīgās ražotāju atbildības sistēmās zaudējuši vēl vairākus desmitus miljonu EUR, uzdodot šāda tipa atkritumus par Latvijā savāktiem.

Valsts vides dienestam ir gana plaša informācija par visiem iespējamiem šādās atkritumu importa un šo atkritumu nobēdzināšanas shēmās iesaistītiem uzņēmumiem un to vadošām personām, šai informācijai kriminālprocesu ietvaros vajadzētu būt Valsts policijas rīcībā, bet viss ir apklusis, un sodīto, kaut arī tik acīmredzami, tomēr nav.

Viss iepriekš minētais ir, pateicoties tam, ka Valsts vides dienestā strādā negotprātīgas amatpersonas, kuras piesedz un veicina šāda biznesa aizkulises. SIA “Aggregare” un Roberta Redko „stipendiāte” Valsts vides dienestā ir Vides resursu pārvaldības departamenta direktore Lilija Dukaļska. L.Dukaļskas tiešā pakļautībā ir Atkritumu pārvaldības daļa, kas uzrauga RASus, tās daļas vadītājs ir Atis Treijs. Daļā ir eksperti, kas vērtē komersantu dokumentus, bet Lilija Dukaļska ir tā, kas lemj gala vārdu un kontrolē padoto lēmumus.

Gandrīz katram nopietnam šīs nozares komersantam ir savs „stipendiāts” Valsts vides dienestā vadītāja līmenī, kas palīdz ar iesniegumiem un atļaujām no iekšienes. To var redzēt, paskatoties, kādos ceļojumos dodas L.Dukaļska par savu ierēdņa algu. L.Dukaļskai ir paziņa Dace Strode, kura savulaik strādāja SIA “Dīlers” un taisīja visas atļaujas. Dace Strode neformālās sarunās ir izteikusies, ka ar/caur Liliju Dukaļsku ir viegli visu “sabīdīt” un ir vēl citi uzņēmumi, kuru dokumentus “pieskata” L.Dukaļska.

Dace Strode ir Lilijas Dukaļskas uzticamības persona un reizē arī starpniece. Šobrīd Dace Strode strādā Vides konsultāciju birojā. Lilija Dukaļska VVD ir viszinošākā starpvalstu pārvadājumu dokumentu jomā. Savulaik Liliju Dukaļsku gribēja aizrotēt prom uz Daugavpili, bet neizdevās, jo vadībai ir bail no Lilijas Dukaļskas un viņas “sponsoriem”. Piemēram, kad VVD slēdza vairākas ražotāju atbildības sistēmas, L.Dukaļska palīdzēja izkārtot SIA “Tino balt” atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa nomaksas ražotāju atbildības sistēmai.

Cik ilgi šajā nozarē būs nesakārtotība, kas ietekmē visu sabiedrību kopumā un ļauj valsts pārvaldē strādāt negodprātīgiem cilvēkiem, kuru intereses ir saistītas ar konkrētiem uzņēmumiem, nevis jomas sakārtošanu, dabas aizsardzību un nodokļu nomaksu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...