Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien gribu izklāstīt, cik lieli bruņotie spēki mums būtu vajadzīgi, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu. Atvainojos, ka sanāca ne pārāk īsi, bet jautājums ir sarežģīts un īss izskaidrojums nav iespējams. Jautājums par skaitlisko sastāvu ir pašā pamatā, un jāizskaidro, lai kliedētu mūsu nolemtības sajūtu, jo tas velns nav tik melns, kā mēs viņu iedomājamies.

Vēsture

Krievija vēsturiski Baltiju redzējusi kā vienu operacionālu kaujas apgabalu. Par spēku apjomiem var spriest pēc iepriekšējiem kariem, jo ģeogrāfija, teritorija jau nav mainījusies.

1940. gadā PSRS bija sagatavojusi 435 tūkstošu lielu spēku gadījumam, ja Baltijas valstis uzsāktu pretošanos (papildus 70 tūkstošiem, kas bija jau izvietoti). 1941.gadā vācu armijas grupa Nord, izmantojot pārsteiguma momentu, bija spējīga ar 655 000 ieņemt visu Baltiju pusmēneša laikā, - pretī stāvēja 786 000 liela Sarkanā armija, bet tā nebija izveidojusi aizsardzības pozīcijas un nepaspēja uzspridzināt tiltus, īstenot pretmobilitātes pasākumus (netika uzspridzināti svarīgākie tilti Iecavā, Jēkabpilī un Daugavpilī).

Savukārt 1944. gadā, kad krievu armija Baltijas virzienā virzīja 1,5 miljonus lielu spēku ar būtisku artilērijas, smagā bruņojuma un aviācijas pārsvaru, Baltijas ieņemšana prasīja 2 mēnešus bez Kurzemes cietokšņa, kas padevās tikai pēc oficiālā kara beigām. Toreiz krieviem pretī stāvēja tikai 346 000 liela vācu armija.

Tādēļ, kā redzam, vēsturiski iekarot Baltijas valstis zemākais skaitlis, kas plānots, ir bijuši 500 000, bet tas situācijā, kad krieviem jau bija bāzes Baltijas valstīs.

Pieņēmumi

Rēķinot spēku samēru, izmantošu galvenokārt sauszemes spēkus, jo, kā redzam Ukrainā, ja ir tuvās un vidējās darbības pretgaisa aizsardzība (mums jau ir, un vidējās darbības ir pasūtīta), tad Krievija nav spējīga nodibināt pārsvaru gaisa telpā.

Tas pats bija ar desantu. Pat tuvās darbības ieroči izjauca visu Krievijas desanta operāciju Hostomeļas lidlaukā pie Kijevas kara pirmajās dienās. Līdzīgi kā krasta aizsardzības sistēmas ir spējīgas nepieļaut Krievijas desantēšanos no jūras (pretkuģu raķetes arī ir pasūtītas).

Tādēļ pat sliktākajā scenārijā Latvija ar Igauniju spēs nobloķēt Krievijas kuģu kustību Baltijas jūrā.

Arī NATO operācija Dienvidslāvijā, Afganistānā un Irākā skaidri parādīja, ka tikai ar bumbošanu no gaisa un ar raķetēm nevar pretinieku sakaut, tāpat vajag karavīru/vienības, kas fiziski ieņem teritoriju.

Pretinieka spēku lielums

Lai arī, protams, precīzus skaitļus neviens nezina, tomēr mūs lielā mērā interesē vispārējā analīze. Krievijas sauszemes spēki pirms kara sākuma bija 550 000 lieli. Pēc kara sākuma tika Ukrainā mobilizēti 300 000, bet arī visdrīzāk reālie neatgriezeniskie zaudējumi varētu būt tuvu tādam pašam skaitlim.

Putins ir paziņojis, ka palielinās bruņotos spēkus par 170 000, kas visdrīzāk būs domāti, lai nosegtu robežu ar Somiju. Tādēļ pēc 5 gadiem Krievijai varētu būt 700 000 – 800 000 lieli sauszemes spēki. Vienlaicīgi pašlaik Ukrainas frontē atrodas mazliet zem 500 000 krievu karavīru.

Tas nozīmē, ka Krievija faktiski ir atsegusi un atstājusi visus parējos flangus neaizsargātus, jo tai uz visu tās milzīgo atlikušo robežu, t.sk. austrumos, nav vairāk kā 100 – 200 tūkstošu karavīru.

Bet, lai kā arī attīstītos karš Ukrainā, pieļauju, ka Krievija būs spiesta uzturēt savus spēkus pie Ukrainas robežām. Pat pamiera gadījumā nedomāju, ka Krievija varēs atļauties samazināt spēkus pie Ukrainas robežām zem 300 000. Tas nozīmē, ka visiem pārējiem virzieniem paliek ne vairāk kā 400 000 – 500 000.

400 000 – 500 000 spēki ir par mazu, lai uzsāktu karu pret visu NATO (kaut vai distances dēļ, jo KF un NATO robežas ir vairāk nekā 3000 km), tādēļ viens ir skaidrs, ka Krievija neuzsāks karu, ja NATO ir vienots, laicīgi reaģējis, pieņēmis lēmumus laikus un izvietojis Baltijas valstīs papildspēkus.

Tādēļ Krievija var vēlēties īstenot militāru operāciju pret Baltijas valstīm tikai tad, ja šie priekšnoteikumi neizpildās, respektīvi, sliktākajā scenārijā.

Bet, ja pieņemam, ka, uzsākot operāciju pret Baltiju, Krievijai (pieskaitām arī 75 000 Baltkrievijas spēkus) būs jāparedz zināmi spēki, kas fiksētu Somiju un Poliju, tad sliktākajā scenārijā pret Baltijas valstīm Krievija varētu izmantot 300 000, maksimāli 400 000 lielus spēkus.

Distances un ģeogrāfija

Baltijas valstu austrumu robežas kopējais garums ir aptuveni 1000 km, kas ir gandrīz identisks frontes garumam Ukrainā, kur pašlaik atrodas 500 000 krievu spēki. Turklāt, pēc visa spriežot, krievi ar esošiem spēkiem spēj tikai aktīvi uzturēt pāris virzienus, lielākā daļa frontes ir bez intensīvām kaujām (bet te atkal jāatceras, ka frontes līnija ir nocietināta abās pusēs).

Tāpat jāatgādina, ka Putins bija izdomājis ieņemt Ukrainu ar 130 000 lielu spēku un mēģināja ievest spēkus arī no Baltkrievijas, izveidojot vairāk nekā 2000 km frontes līniju, bet ātri saprata kļūdu un atvilka spēkus atpakaļ ziemeļos.

Būtiski ir pievērst uzmanību arī ģeogrāfijai.

Latvijas un Igaunijas austrumu robeža ir ļoti pateicīga aizsardzībai, jo militāro kolonnu kustība var notikt pa ceļiem un smagās tehnikas izmantošana ir ierobežota. 

Lietuvas ģeogrāfija ir atšķirīga, un te ir daudz vairāk atklātu līdzenumu. Tādēļ atļaušos apgalvot, ka gan 1940. gadā, gan 1944. gadā galvenokārt tieši šo apstākļu dēļ krievu spēki virzījās pa Lietuvas ziemeļiem un uz Rīgu pagriezās jau Bauskas un Jelgavas virzienā, kur Zemgales līdzenums ir pateicīgāks tanku kaujām. Un visdrīzāk Krievija darīs līdzīgi arī mūsdienās.

Mūsu spēki

Krievija testēs mūs galvenokārt caur dažādiem hibrīdiem veidiem, un jābūt gataviem dažādiem hibrīdiem draudiem jau šogad.

Vienlaicīgi Krievija ir strādājusi un turpinās strādāt pie tā, lai ietekmētu lēmumu pieņēmējus dažādās NATO valstīs un jo īpaši ASV, lai ja ne paralizētu NATO pilnībā, tad vismaz aizkavētu lēmumu pieņemšanu. 

Teorija saka, ka, rēķinot spēku samēru, tiek pieņemts - uzbrūkošajai pusei vajag skaitliski trīs reizes vairāk spēku nekā tam, kas aizstāvas. Ja ir nocietinātas pozīcijas, šī proporcija ir 1:6, bet pilsētvidē var sasniegt pat 1:10, kas lielā mērā apstiprinās arī Ukrainā.

Šādā situācijā, lai spētu atvairīt militāru uzbrukumu, Baltijas valstīm vajag kopā 150 000 – 200 000 lielus spēkus, kur Latvijas daļai būtu jābūt 60 000 lieliem NBS, kas kopā ar munīciju prasītu vismaz apmēram 2 miljardu eiro finansējumu. 

Protams, šis ir ļoti aptuvens aprēķins, un militārie plānotāji, ja gribēs, aprēķinās daudz precīzāk. Bet mans mērķis bija izskaidrot šo pamatpozīciju, jo, ja nav personāla un vajadzīgā NBS skaitliskā sastāva, daudzām citām lietām, piemēram, tai pašai robežas nocietināšanai, var būt maza pievienotā vērtība.

Un, ja runājam par NBS skaitliskā sastāva palielināšanu, tad automātiski ir jādiskutē, vai nav nepieciešama pāreja uz rezervistu armijas modeli, jo situācijā, kad jau tagad nav nokomplektētas komandējošā sastāva pozīcijas, skaitliski lielākā NBS profesionāļi varēs ieņemt tikai virsnieku un instruktoru pozīcijas, un pat ar to var nepietikt.

Tādēļ pašlaik diskusijai sabiedrībā būtu jābūt par to, kas ir tas darbu saraksts, kas jāizdara, lai mēs esam gatavi, un par ko esam gatavi maksāt.

Ja gribam būt gatavi, tad tam jābūt visas sabiedrības mērķim un iesaistei.

Otra iespēja ir uzņemties riskus un pieņemt, ka viss būs kārtībā ar NATO reaģēšanas spēju un, iespējams, vispār nekāda drauda mums jau nav, bet tad tas ir apzināts lēmums, un tad ir jāpārtrauc stresot katru reizi, kad kāds ģenerālis paziņo, ka mums jābūt spējīgiem pašiem divas nedēļas karot.

Manuprāt, mums ir laiks sagatavoties, un par to ir jābūt nopietnai diskusijai sabiedrībā, jo gatavošanās prasīs lielu finansējumu, sabiedrības izpratni un iesaisti, t.sk. stājoties Zemessardzē.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...