Iesaki rakstu: 
Ainārs Šlesers šopēcpusdien izplatījis paziņojumu sakarā ar mūsu publiskoto, pirms pusotra gada viņa pašrocīgi parakstīto airBaltic akcionāru līgumu, ar kuru „valstsvīrs” valstij faktiski atņēma kontroli pār tās īpašumu – aviokompāniju.
Jaunas teatrālas raudas šoreiz neskan, arī puņķi nešķīst, - tā vietā premjera amata kandidāts ne tikai politiķa, bet pat vīrieša necienīgi, glumi un mīksti mēģina atrast citu vainīgo un beigu beigās nonāk pie sensacionāla paziņojuma – „nav vairs tāda līguma”.
Taču paša parakstīto līgumu diemžēl nav bijis iespējams noslēpt un iznīcināt tik viegli kā Leščinsku ģimenes krimināllietas, – līdz mūsu serverim Islandē ne šleseru, ne citu pašmāju roulendu rokas nesniedzas.
Tāpēc lasiet līguma tekstu, lasiet arī Šlesera paziņojumu tepat zemāk un spriediet paši – kāpēc šis „cietības” etalons tik mīksti un gļēvi nespēj atbildēt ne uz vienu mūsu publikācijas secinājumu. Vai ne tāpēc, ka zina, ko ēdis?
Aināra Šlesera paziņojums medijiem
Pat pēdējā priekšvēlēšanu dienā, dienā bez politiskās reklāmas, dienā, kad vajadzētu ļaut cilvēkiem izdarīt savu izvēli, dažiem ļautiņiem tomēr nav miera un vienalga niez rokas izplatīt kārtējos melus par Šleseru.
Kā liela sensācija tiek pasniegts Šlesera un Flika AirBaltic akcionāru līgums. Jau šīs "sensācijas" pirmajā rindkopā ir samelots, ka valsts sekretārs nav parakstījis līgumu. Šāda samelošanās jau vien apliecina šīs ziņas "nopietnību". Taču galvenais - nav vairs tāda līguma! Turklāt 2009. gadā, slēdzot Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas sagatavoto līgumu, AirBaltic netika piešķirts ne santīms. Bet ko tad izdarīja Dombrovska valdība - izskatīja un atzina šo līgumu par labu esam un ar vieglu roku vēl piešķīra Air Baltic vairāk kā 15 miljonus latu. Tādejādi tagad ir spēkā Dombrovska valdības un Flika līgums. Un ja Dombrovskis stāsta, ka viņš - premjers - neko nevarēja mainīt, kaut arī viņa varā bija piešķirt vai nepiešķirt AirBaltic 15 miljonus, tas tikai liecina par premjera mazspēju. Visa atbildība jāprasa tieši no Dombrovska.
Tā Dombrovskis melo par līgumu, tā viņš sameloja par pensijām, tā viņš melo par it kā valsts attīstību. Tas tikai apliecina, ka mani politiskie konkurenti baidās no Šlesera veiksmes stāstiem, tādiem kā aviācijas straujais uzplaukums, tūrisma attīstība. Tad, kad pašiem nav pat vīģes lapas, ar kuru piesegt savu ideju plikumu, kad trūkst nākotnes vīzijas, kuru likt pretī Šlesera piedāvājumam par valsts attīstību, tad palīgā tiek ņemtas apmelošanas kampaņas.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
