Cik profesionāli vai angažēti ir Latvijas Televīzijas žurnālisti?
Aleksandrs Kiršteins26.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
21. decembra raidījumā Šodienas jautājums Latvijas Televīzijas žurnāliste Anete Bērtule iztaujā Saeimas deputātu Alvilu Ašeradenu, ko viņš domājot par manu un Rancāna kunga novērtējumu Satversmes tiesai (ST) kā dārgai un dekoratīvai iestādei. Ašeradens stostās un murmina, ka tas viņu apbēdina, ne vārda nepasakot galveno, kā viņš vērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka Abrene esot „jauniegūta teritorija”, uz kuru neattiecas prasība par tautas nobalsošanu.
Žurnāliste Jaunās Vienotības deputātam neuzdod jautājumu, ko darīt ar valsts nodevībā iesaistītiem tiesnešiem vai kā vērtēt ST priekšsēdētājas apgalvojumu, ka sieviete var būt tēvs vai ka valstij jāaizstāv visas ģimenes (poligāmās?), vai ka tautai nav tiesību rīkot referendumus par partnerattiecību likumu, jo tauta esot likumdevējs, kuram jāpilda ST lēmumi. A. Bērtule neuzdod nevienu jautājumu pēc būtības, atstājot neziņā skatītājus, ka ST jautājumus kādreiz skatīja Augstākās tiesas Senāts vai, kā atjaunot ST prestižu.
Par šādiem žurnālistiem varētu neuztraukties, ja katru dienu masu informācijas līdzekļos nebūtu jāklausās slavinošas un pieglaimīgas diskusijas ar kreisi liberālo viedokļu paudējiem un naidīgas attieksmes demonstrēšana pret konservatīvi noskaņotiem cilvēkiem. Vai nodokļu maksātāji ar to ilgstoši samierināsies? Šaubos.
Pievienoju stenogrammu, ko patiesībā teicu, jo žurnāliste A. Bērtule neuzskatīja par vajadzīgu pajautāt manu viedokli.
Saeimas sēde: 21.12.2020 Debates
Ināra Mūrniece: Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam
Aleksandrs Kiršteins: Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Pilnībā piekrītu Rancāna kunga teiktajam ar dažiem papildinājumiem. Es domāju, ka ļoti nopietni ir cietis Satversmes tiesas prestižs. Un tas sākās ar “slaveno” lēmumu par Abreni, kas it kā esot jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to neattiecas prasība par tautas nobalsošanu tās atvienošanas gadījumā no Latvijas.
Man ir lielas bailes, ka pēc šīs analoģijas Satversmes tiesa var nolemt, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga arī Latgales gadījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka Latgale atšķirībā no Kurzemes un Vidzemes nekad nebija autonoma province, - tā bija Vitebskas guberņas un daļēji arī Pleskavas guberņas sastāvdaļa. Līdz ar to Satversmes tiesa pēc analoģijas ar Abreni varētu pateikt, ka tā ir jaunpievienota teritorija, tādēļ uz to nekāda tautas nobalsošana neattiecas.
Es piekrītu Rancāna kungam, Satversmes tiesa - šī dekoratīvā un mums dārgi izmaksājošā iestāde - varētu arī nebūt, jo tādas Satversmes tiesas nav Igaunijā, nav Somijā un nav arī Zviedrijā. Kāpēc? Nedaudz paskatījos, un izrādās, ka tur konstitucionālos jautājumus un Eiropas Savienības lēmumu atbilstību vietējai likumdošanai izskata Augstākās tiesas. Arī Latvijā, parlamentārās republikas laikā ar Satversmi saistītos jautājumus lieliski un profesionāli izskatīja Augstākās tiesas Senāts. Tad kāpēc mums šobrīd ir vajadzīgas divas paralēli esošas iestādes: gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa?
Tomēr, kamēr nav pabeigta Latvijas tieslietu sistēmas reforma, mums vajadzētu kaut ko darīt, lai uzlabotu pašreizējās Satversmes tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visa veida “ģimenes” - īpaši, ja tās ir reģistrētas arī ārzemēs.
Tas absolūti neatbilst patiesībai. Ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā netiks atbalstīta, piemēram, Saūda Arābijā reģistrēta poligāma ģimene. Zināms, ka Francijas prezidents Makrons nesen ir parakstījis rīkojumu izraidīt no Francijas visas ģimenes, kurās vīriem ir vairākas sievas. Tātad Satversmes tiesas priekšsēdētājas paziņojumi nav pareizi. To pasaka arī Civillikums.
Mums vajadzētu ievēlēt tādu tiesnesi, kas ciena un respektē Civillikumu ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Civillikums ļauj saprast, kādu ģimeni valsts aizsargā. Civillikumā ir skaidri noteikts, ka tēvs ir tas, kuram var noteikt paternitāti, tātad sieviete nevar saņemt tēvam domātās apmaksātās brīvdienas pēc bērna piedzimšanas ģimenē, bet tikai sociālo pabalstu, ja tāds tiešām ir nepieciešams.
Mums vajadzētu nobalsot par to tiesnesi, kurš ir iepazinies ar ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pieņemta 1948. gadā un kuras 16. pants nosaka: “Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasi, tautību vai reliģisko pārliecību saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimenes.” Tātad šeit ir minēti tikai trīs ierobežojumi, kas nevar būt - pārējie ierobežojumi var būt un tos nosaka likumdevējs.
Mums ir vajadzīgi tādi Satversmes tiesas tiesneši, kas ciena ģimeni un laulību, tēvu un māti, necenšoties mainīt šo vārdu patieso nozīmi!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
