Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 

Arī zinātniskajā literatūrā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Lai cik tas dīvaini neliktos – šie jautājumi un atbildes prasa priekšzināšanas par mikrobiomu, rezistenci un bioloģiskiem preparātiem (t.sk. vakcīnām). Esmu jau minējis piemēru – es vakcīnu saprotu kā konkrētu RNS segmentu mikroliposomā, bet Daniels Pavļuts – kā šprici plecā. 

Vīrusu pasaule vispār ir fantastiska – atšķirības starp dažādiem vīrusiem ir lielākas nekā cilvēka atšķirība no baktērijas. Vairāk nekā puse no cilvēka DNS ir gadu miljonos ievazāta no dažādiem vīrusiem.

Daļai politiķu un žurnālistu, kas man cenšas uzdot meinstrīma jautājumus, es savukārt cenšos iedot Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas komisijas adresi Rīgā, Dzirciema ielā 16 ar vēlējumu – tikties diskusijā pēc 6 studiju un 5 rezidentūras gadiem. 

Patiesībā šo divu gadu laikā cilvēku zināšanas par vīrusiem ir kļuvušas ievērojami labākas, taču – ļoti fragmentāras. 

Šis raksts ir paredzēts lasītājiem ar interesi un zināmām priekšzināšanām par sīkbūtņu pasauli. Raksts ir pietiekami garš, un tā lasīšana paņems laiku, tādēļ twitera lasītājus un komentāru rakstītājus aicinu nodoties citām nodarbēm.

Pirmdien, 24. janvārī plkst.13.00 TV24 raidījumā Dr.Apinis esmu aicinājis akadēmiķi Mārci Leju, profesoru Alekseju Derovu un gastroenteroloģi, medicīnas doktori Viju Skuju runāt par mikrobiomu. Šī saruna būs labāka par manu rakstu. 

Rezistence pret vīrusu vakcīnām

Tas nav nekas jauns – rezistence pret konkrētām vakcīnām var izveidoties. Imūnā atbilde, kuru rosina vakcinācija, fokusējas uz noteiktiem mērķiem vīrusu un baktēriju struktūrās. Ja šie konkrētie mērķi (piemēram, spike olbaltums) mikroorganismu struktūrās modificējas, vakcīna nedarbojas vai darbojas ievērojami vājāk. Klasisks šīs situācijas piemērs ir ik gadus mainīgais gripas vīruss, bet jādomā – SARS-CoV-2 kā RNS vīruss pierādīs gan savu mainību, gan spēju būt rezistents pret vakcīnu izraisīto imunitāti. 

Ar gadiem mazinās un zūd ne tikai dabiski pārslimojot iegūta imunitāte, bet arī vakcinācijas rezultātā iegūta specifiskā aizsardzība, un indivīds kļūst neimūns pret infekciju ierosinātājiem. Vienkāršoti – cilvēki dzīvo ilgāk, nekā efektīvi darbojas viņu imūnā atmiņa pret konkrētiem izsaucējiem. Cilvēkiem dzīvojot ilgāk, rodas vesela virkne epidemioloģisku problēmu, piemēram, var būt nepieciešamība atkārtoti vakcinēt vecāka gadagājuma cilvēkus pret bērnu infekcijām. Pie kam – jo dzīvojam ilgāk, jo lielāka iespēja krusteniskai rezistencei.

Cilvēka mikrobioms

Cilvēka mikrobioms ir plašs un dažāds mikroorganismu klāsts, kas apdzīvo mūsu organismu. 

Ir uzskats, ka baktēriju skaits organismā ir desmitkārt lielāks par paša cilvēka organisma šūnu skaitu. Lielākā daļa šo mikrobu atrodas kuņģa un zarnu traktā, kur varētu būt atrodamas vairāk nekā 1000 sugas. Vīrusu skaits ir daudz lielāks, jo vīrusi mīt gan cilvēka šūnās, gan baktērijās. Mikroorganismi atrodami visā cilvēka ķermenī, pat tādās vietās, ko mēs agrāk uzskatījām par sterilām – aknās, aizkuņģa dziedzerī, smadzenēs, taukaudos. 

Katram cilvēkam mikrobioms ir īpašs un atšķiras no cita cilvēka mikrobioma. 

Mikrobioms mainās visu dzīves laiku, pie kam ievērojami atšķiras bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem (globāli labi zināma teorija stāsta, ka bērnu veselīgais mikrobioms pasargā bērnus no smagas Covid–19 gaitas). 

Mikrobioms visvairāk mainās uztura, lietoto medikamentu, lietoto inžu (alkohols taču arī ir inde un sadzīvē izmantojams baktericīds līdzeklis) un vides ietekmē. Mūsu mikrobioms ražo dažādas vielas, kas ietekmē ne tikai cilvēka organismu, bet arī vidi ap to, piemēram, mikrobioms ražo antibiotikas – vienas baktērijas un sēnes ražo citām baktērijām nāvējošas vielas. 

Baktērijas zarnās palīdz cilvēkam fermentēt nesagremotus un negremojamus savienojumus, piemēram, cieti. Mikrobioms sintezē vairākas īso ķēžu taukskābes – formiātu, acetātu, propionātu un butirātu. Zarnu mikrobioms nodrošina arī dažus mikroelementus un vitamīnus, piemēram, riboflavīnu, biotīnu, vitamīnus B, A, D un K

Uzmanību – pētījumi pierāda, ka izmaiņas mikrobiomā (piemēram, zarnu disbioze) rada dažādas slimības – cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, aknu slimības, iekaisīgas zarnu slimības, kairināto zarnu sindromu, multiplo sklerozi, amiotrofo laterālo sklerozi, autismu, Alcheimera sindromu, Parkinsona slimību. Nu labi – varbūt nevis tieši rada, bet ir viens no šo slimību rašanās veicinošiem faktoriem. Šobrīd daudzas patofizioloģiskās reakcijas mikrobu disbiozes gadījumā joprojām nav skaidras.

Pasaulē šobrīd jau ir daudz pētījumu par Covid–19 gaitas smaguma korelāciju ar veselīgu mikrobiomu. Un secinājums ir – labs, bagātīgs un vesels mikrobioms var būt iemesls, kas ļauj cilvēkiem bez simptomiem viegli pārslimot Covid–19. Arvien vairāk pasaulē ārstu nozīmē prebiotikas un probiotikas saviem pacientiem kā profilaktisku līdzekli pret Covid–19 (tādēļ es ar lielu interesi sekoju kolēģu ieteikumiem Covid–19 profilaksei lietot tējas sēni, skābpiena produktus, skābus kāpostus etc.). Veselīgs, prebiotikām un probiotikām bagāts uzturs nav brīnumlīdzeklis, nav arī vakcīna, kas tieši pasargā no Covid–19, bet veselīgs mikrobioms netieši sargā organismu. 

Mikroorganismi gremošanas traktā

Gremošanas trakts sākas no mutes dobuma, un mutes dobums (rīklesgals, mēle, smaganas, augslējas, bet īpaši telpa zem protēzēm un zobakmeņa) ir dzīvesvieta vairāk nekā 700 mikroorganismu sugām. Un visi šie mikrobi mijiedarbojas savā starpā un ar saimnieka šūnām dažādās signālsistēmās.

Kuņģa un zarnu trakta mikrobiomā ir atrodamas dažādas mikroorganismu sugas. Šeit dominējošie mikroorganismi ir ruminokoki, bifidobaktērijas, proteobaktērijas, laktobaciļi, streptokoki. Zarnu apdzīvotāji izdala ķīmiskos signālus, kas modulē gļotādas imunitāti un iekaisumu, lai apkarotu dažādus citus patogēnus. Zarnu mikrobiomam ir nozīmīga loma saimnieka imūno atbilžu veidošanā, un tas veicina tādu antimikrobiālu savienojumu producēšanu, kas palīdz cīnīties pret dažādiem patogēniem. Zarnu mikroorganismi ražo bakteriocīnus, kas var nogalināt dažādas baktēriju sugas, kas pašam ražotājam piešķir ekoloģiskas priekšrocības. Parādās ziņojumi, ka patoloģisku zarnu gļotādas baktēriju rosinātie imunoloģiskie signāli var būt par iemeslu citokīnu vētrai smagas Covid–19 slimības gadījumā. 

Zarnu mikrobioma ietekmi uz aknām mēdz saukt par zarnu trakta – aknu asi. Ir saistība starp zarnu trakta mikrofloru un aknu slimībām. Ne visi alkoholiķi mirst ar aknu cirozi. Tikai 15–20% pacientu, kas pārmēru lieto alkoholu saslimst ar alkohola aknu slimību, un to nosaka mikrobioma īpašības, – baktērijas sargā aknas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, mikrobioms ir izveidojis arī zarnu – smadzeņu asi. Normāla zarnu flora var dažādi pozitīvi ietekmēt arī saimnieka garīgo veselību. Kāds mans kolēģis komentēja depresijas saistību ar zarnu mikrofloru, parādot Vinnija Pūka drauga Ēzelīša I-ā gadījumu – ilgstoši ēdot vienveidīgu barību (dadžus), ēzelītim radusies dziļa depresija, jo kuņģa zarnu trakts pilns tikai ar dadžu sēnītēm un baktērijām. 

Ko mēs uzskatām par antimikrobiālām zālēm?

Par antimikrobiālām zālēm mēs uzskatām dabiskas, pussintētiskas vai sintētiskas vielas, kas kavē mikroorganismu augšanu vai bojā šo mikroorganismu apvalku, nukleīnskābes, mitohondrijus utt. Parasti par antibiotikām (ieejot aptiekā vai zvanot ģimenes ārstam) mēs uzskatām zāles, kas darbojas pret baktērijām, sēnītēm, vienšūņiem (protozoa). Plašākā nozīmē par antimikrobiālām zālēm būtu jāuzskata arī pretvīrusu zāles, monoklonālās antivielas un daudz ko citu. Angļiski un spāniski runājošās valstīs nereti antimikrobiāliem līdzekļiem pieskaita ķīmiskās vielas, piemēram, antiseptiskos līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus, konservantus kosmētikas līdzekļos un sterilizētājus.

Kas ir antimikrobiālā rezistence? 

Mikroorganismiem piemīt iedzimta vai iegūta spēja pretoties antibakteriālu līdzekļu iedarbībai, un to mēs saucam par antimikrobiālo rezistenci. Mikroorganisms izstrādā šo pretestības spēju, aug un vairojas antibakteriālo līdzekļu klātbūtnē. Tā ir pilnīgi dabīga pašaizsardzības spēja – dabā augi, dzīvnieki un arī Homo sapiens izstrādā dažādas antibakteriālas vielas, lai pasargātu sevi no mikroorganismiem, bet mikroorganismi tiem piemērojas. Pretējā gadījumā – ne cilvēkā, ne dzīvniekā nemājotu kilogramiem lieli mikrobiomi. Dažkārt mikroorganismi rada rezistenci pret vairāk nekā vienu antibakteriālu līdzekli, piemēram – pret visām slimnīcā pieejamajām antibiotikām. Pareizi to būtu dēvēt par multirezistentu baktēriju, bet mēs lietojam angļu slengu un saucam par superbugu. 

Antibiotikas, pretvīrusu līdzekļi, pretparazītu līdzekļi un pretsēnīšu līdzekļi kļūst arvien neefektīvāki, jo to pārmērīga vai neatbilstoša lietošana rada rezistenci. Tas nopietni ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību, augu veselību un negatīvi ietekmē pārtiku, vidi un pasaules ekonomiku.

Visā pasaulē ik gadu aptuveni 700 000 cilvēku mirst no rezistentām infekcijām, jo pieejamie pretmikrobu līdzekļi ir kļuvuši mazāk efektīvi pret rezistentiem patogēniem. PVO lēš, ka 2050. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 10 miljoniem gadā, kas būtu vairāk nāves gadījumu nekā no vēža un diabēta kopā.

Antibiotikas kā rezistences rašanās dzinējspēks

Antibiotikas ir tikai viena veida antibakteriālais līdzeklis. Rezistenci rada visi antibakteriālie līdzekļi. Tātad – antibakteriāls līdzeklis ir jebkura viela – dabiska, semisintētiska vai sintētiska –, kas bojā vai kavē mikroorganismu, piemēram, baktēriju, vīrusu, protozoju un sēnīšu, augšanu. Tie atrodami gan farmaceitiskos medikamentos – antibiotikās, pretvīrusu līdzekļos, monoklonālās antivielās, pretsēnīšu līdzekļos, gan antiseptiskos un dezinfekcijas līdzekļos, gan kosmētikas, personīgās aprūpes līdzekļos, sadzīves ķīmijas produktos un pat mašīnas loga šķidrumā. Lai gan pretmikrobu medikamenti ir ļoti svarīgi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībai, to ļaunprātīga izmantošana, tostarp lopkopības nozarē, akvakultūrā un augkopībā, rada bīstamas pēdas mūsu ekosistēmās. Tas izjauc līdzsvaru vidē un ļauj lielāku iespēju rezistentiem organismiem plaukt un vairoties.

Un tomēr – sākumā nedaudz vairāk par antibiotikām. Antibiotikas ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem un ir nesušas revolūciju medicīnas jomā attiecībā uz cilvēku un lopu terapiju. Pēdējos desmit gados tieši jaunattīstības valstīs antibiotiku lietošana ir palīdzējusi palielināt paredzamo mūža ilgumu, samazināt nāves gadījumu skaitu bakteriālo infekciju dēļ, bet tieši antibiotiku piesārņojums jaunattīstības valstīs radījis riskus, kas lielā mērā ietekmē cilvēkus visā pasaulē.

Antibiotikas daļēji degradējas un nesadalās vidē, radot antibiotiku piesārņojumu, un to bioattīrīšana ir sarežģīts uzdevums. Neizbēgama antibiotiku lietošanas blakusparādība ir rezistentu baktēriju rašanās un izplatīšanās. Lielākā daļa retrospektīvo un prospektīvo pētījumu liecina, ka pēc antibiotiku ieviešanas palielinās ne tikai patogēno baktēriju rezistences līmenis, bet arī citu baktēriju skaits. Dabā esošo baktēriju klāsteri ir rezistento gēnu rezervators (potenciāli) patogēnām baktērijām. Tieši ūdenī un augsnē dzīvojošo baktēriju rezistences līmenis ir rādītājs, kas ļauj noteikt spiedienu, ko antibiotiku lietošanas dēļ radīs patogēnu rezistences problēmas. 

Pārtikas dzīvnieku rezistentās baktērijas var piesārņot gaļu (produktus) un tādējādi sasniegt cilvēku zarnu traktu.

Plaši paustais viedoklis par to, ka daudzo rezistences problēmu pamatā ir antibakteriālo līdzekļu lietošana veterinārmedicīnā, ir pārmēru liela komplekso spēku vienkāršošana. Parasti, runājot par antimikrobiālo rezistenci, mēs vainojam pacientus par to, ka viņi ļaunprātīgi izmanto antibiotikas, ārstus par pārmērīgu zāļu izrakstīšanu, veterinārārstus par antibiotiku plašu lietošanu lauksaimniecības dzīvniekiem, bet tas tikai daļēji liecina par antimikrobiālo rezistenci – visnozīmīgais rezistences veidošanās iemesls ir pesticīdu lietōšana zemkopībā, piemēram, ir pierādīta saistība starp glifosātu un antibakteriālo rezistenci. Ir pierādīta pesticīdu nozīme rezistences izstrādē gramnegatīvajās baktērijās.

Globāli antibakteriālo rezistenci (un lielāko apdraudējumu cilvēku dzīvībai uz zemes) rada pārmērīga pesticīdu lietošana

Ik pēc divarpus minūtēm globāli tiek radīta jauna ķīmiska inde, kas tiek pētīta kā pesticīds vai biocīds, un mēs neko nezinām par šīs jaunās vielas ietekmi uz dzīvību, dzīvu šūnu vai mikroorganismu. Tieši antibakteriālo līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā un kultūraugu zemkopībā visplašāk veicina antimikrobiālās rezistences attīstību un izplatību. Minēšu piemēru – ASV, Teksasā atļauts lauksaimniekiem izmantot līdz 650 000 mārciņu (gandrīz 300 000 kilogramu) streptomicīna un oksitetraciklīna citrusaugu plantāciju kaisīšanai. Salīdzinājumam cilvēku medicīnā ASV kopumā izmanto aptuveni 14 000 mārciņu (6 350 kilogramu) aminoglikozīdu kopumā – tā ir antibiotiku grupa, kas ietver streptomicīnu un oksitetraciklīnu, no kuras streptomicīns ir viens no retāk izmantojamajiem. 

Lauksaimnieki uz laukiem reti kaisa tieši antibiotikas – viņu kaisītie pesticīdi ir indes, kuru ķīmiskās formulas ir līdzīgas antibiotikām. Arī pret pesticīdiem baktērijas izstrādā rezistenci, un šī rezistence baktērijai der arī gadījumā, ja konkrētā baktērija nonāk cilvēka vai lopa organismā, izsauc iekaisumu, bet ārsts cenšas šo iekaisumu ārstēt ar antibiotikām. 

Pesticīdi visvairāk paātrina rezistences attīstību un būtiski kavē mūsu spēju reaģēt uz dažāda veida infekcijām. Pesticīdi ietekmē mikroorganismu antibakteriālās izpausmes ilgstoši – gadiem.

Pētījumos dokumentēta pesticīdu un antibiotiku krusteniskā rezistence un pēc tam pret medikamentiem rezistentu baktēriju izplatīšanās. Šobrīd ir skaidrs, ka tieši pesticīdu lietošanai ir ietekme uz tādu mikrobu kopienu attīstību, kurām ir paralēla pesticīdu izraisīta rezistence un multirezistence. 

Tieši kombinācija – ar pesticīdiem piesārņotu pārtikas produktu patēriņš un plaša spektra antibiotiku lietošana cilvēkiem un mājdzīvniekiem ir veicinājusi gan pret antibiotikām, gan pret pesticīdiem rezistentu baktēriju floras attīstību, izmantojot dabisku selekciju.

Rezistence pret pesticīdiem rodas galvenokārt ar aizsargājošiem baktēriju pielāgojumiem, piemēram, bioplēvi, inducētām mutācijām un horizontālu/vertikālu gēnu pārnesi caur plazmīdiem vai bakteriofāgiem, vai citiem pārneses mehānismiem, kā arī ar dažu hidrolītisko enzīmu pastiprinātu ekspresiju. 

Pret pesticīdiem izturīgie gēni vienmēr tiek pārnesti kā gēnu klasteri, un tie var arī pārnēsāt gēnus, kas ir ļoti rezistencei pret antibiotikām. Turklāt dažām inducētām mutācijām skartā enzīma mutējamā aktīvā vieta var radīt spēju noārdīt gan pesticīdus, gan antibiotikas, izraisot krustenisku rezistenci. 

Augsnes mikrobiota ir agrīns antibakteriālās rezistences veicinātājs un gēnu rezervuārs rezistencei pret klīniskajiem patogēniem. Metagenomikas pētījumos konstatēta antibiotiku rezistences gēnu apmaiņa starp vides baktērijām un klīniskajiem patogēniem. 

Multirezistentās augsnes baktērijas satur arī gēnus rezistencei pret galvenajām antibiotiku grupām, piemēram, aminoglikozīdiem, amfenikoliem, β-laktāmiem, sulfonamīdiem un tetraciklīnu. Ne velti, viena no piecām Eiropas misijām ir augsne un augsnes mikroflora (tieši tikpat nozīmīga misija kā klimata kontrole, par kuru runā un raksta nepārtraukti).

Antimikrobiālā rezistence var rasties dabiskā vidē, ja antibiotikas un agroķīmiskās vielas, ko izmanto gan klīniskajā, gan lauksaimnieciskajā darbībā, piesārņo ekosistēmas, mainot baktēriju kopienas struktūru un vidi. Pesticīdu lietošanas jauktā ietekme, kā arī pesticīdu ietekme apvienojumā ar citiem piesārņotājiem var izraisīt krustenisko rezistenci.

Visvairāk rezistence veidojas līdzenumu upēs. 

Secinājumi

Autors šajā rakstā ar rūgtumu izsvītroja sadaļu par tādiem intracelulārās ģenētiskās rezistences transponējamiem elementiem kā transposoniem, dažādām sekvencēm un integroniem.

Visā pasaulē tiek lietots pārāk daudz pesticīdu. Rezistentas baktērijas un vīrusi, kuru izcelsme ir izmainītā vidē, jebkurā gadījumā kļūs par galveno sabiedrības veselības problēmu. Antimikrobiālā rezistence var rasties dabīgā vidē, kas ir rezultāts daudzveidīgai mijiedarbībai starp mājlopiem, augsni un ūdeni, kas piesārņots ar ķīmiskām vielām, kuras parasti izmanto lauksaimniecībā. 

Parādās jauni antibakteriālās rezistences mehānismi, un tie izplatās globāli, apdraudot mūsu spējas ārstēt infekcijas slimības. 

Ir pierādīta pesticīdu nozīme rezistences izstrādē baktērijām un vīrusiem.

Tieši globālais piesārņojums ar pesticīdiem un biocīdiem ir galvenais iemesls, kādēļ zinātnei neveicas cīņā pret SARS-CoV-2, t.sk., efektīvas vakcīnas izstrādē. Diemžēl ne sabiedriskā doma, ne politiskā vara nav izglītota par mikrobiomu, antibakteriālu terapiju, rezistenci, vai vēl trakāk – politiskā un ekonomiskā vara par stratēģiskiem jautājumiem neko negrib dzirdēt. Nu, iedomājieties, es aiziešu ciemos pie zemkopības ministra Kaspara Gerharda un teikšu: zini, tieši tavas nozares rīcība – nekontrolēta pesticīdu lietošana ir ļoti nozīmīgs iemesls, kāpēc Latvijai neveicas ar Covid–19 pandēmijas apkarošanu. Jūs domājat– viņš man noticēs pat tad, ja es viņam atnesīšu pašu prestižāko globālo medicīnas un vides žurnālu izdrukas?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....