Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un Johnson@Johnson) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 

Arī zinātniskajā literatūrā jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Lai cik tas dīvaini neliktos – šie jautājumi un atbildes prasa priekšzināšanas par mikrobiomu, rezistenci un bioloģiskiem preparātiem (t.sk. vakcīnām). Esmu jau minējis piemēru – es vakcīnu saprotu kā konkrētu RNS segmentu mikroliposomā, bet Daniels Pavļuts – kā šprici plecā. 

Vīrusu pasaule vispār ir fantastiska – atšķirības starp dažādiem vīrusiem ir lielākas nekā cilvēka atšķirība no baktērijas. Vairāk nekā puse no cilvēka DNS ir gadu miljonos ievazāta no dažādiem vīrusiem.

Daļai politiķu un žurnālistu, kas man cenšas uzdot meinstrīma jautājumus, es savukārt cenšos iedot Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas komisijas adresi Rīgā, Dzirciema ielā 16 ar vēlējumu – tikties diskusijā pēc 6 studiju un 5 rezidentūras gadiem. 

Patiesībā šo divu gadu laikā cilvēku zināšanas par vīrusiem ir kļuvušas ievērojami labākas, taču – ļoti fragmentāras. 

Šis raksts ir paredzēts lasītājiem ar interesi un zināmām priekšzināšanām par sīkbūtņu pasauli. Raksts ir pietiekami garš, un tā lasīšana paņems laiku, tādēļ twitera lasītājus un komentāru rakstītājus aicinu nodoties citām nodarbēm.

Pirmdien, 24. janvārī plkst.13.00 TV24 raidījumā Dr.Apinis esmu aicinājis akadēmiķi Mārci Leju, profesoru Alekseju Derovu un gastroenteroloģi, medicīnas doktori Viju Skuju runāt par mikrobiomu. Šī saruna būs labāka par manu rakstu. 

Rezistence pret vīrusu vakcīnām

Tas nav nekas jauns – rezistence pret konkrētām vakcīnām var izveidoties. Imūnā atbilde, kuru rosina vakcinācija, fokusējas uz noteiktiem mērķiem vīrusu un baktēriju struktūrās. Ja šie konkrētie mērķi (piemēram, spike olbaltums) mikroorganismu struktūrās modificējas, vakcīna nedarbojas vai darbojas ievērojami vājāk. Klasisks šīs situācijas piemērs ir ik gadus mainīgais gripas vīruss, bet jādomā – SARS-CoV-2 kā RNS vīruss pierādīs gan savu mainību, gan spēju būt rezistents pret vakcīnu izraisīto imunitāti. 

Ar gadiem mazinās un zūd ne tikai dabiski pārslimojot iegūta imunitāte, bet arī vakcinācijas rezultātā iegūta specifiskā aizsardzība, un indivīds kļūst neimūns pret infekciju ierosinātājiem. Vienkāršoti – cilvēki dzīvo ilgāk, nekā efektīvi darbojas viņu imūnā atmiņa pret konkrētiem izsaucējiem. Cilvēkiem dzīvojot ilgāk, rodas vesela virkne epidemioloģisku problēmu, piemēram, var būt nepieciešamība atkārtoti vakcinēt vecāka gadagājuma cilvēkus pret bērnu infekcijām. Pie kam – jo dzīvojam ilgāk, jo lielāka iespēja krusteniskai rezistencei.

Cilvēka mikrobioms

Cilvēka mikrobioms ir plašs un dažāds mikroorganismu klāsts, kas apdzīvo mūsu organismu. 

Ir uzskats, ka baktēriju skaits organismā ir desmitkārt lielāks par paša cilvēka organisma šūnu skaitu. Lielākā daļa šo mikrobu atrodas kuņģa un zarnu traktā, kur varētu būt atrodamas vairāk nekā 1000 sugas. Vīrusu skaits ir daudz lielāks, jo vīrusi mīt gan cilvēka šūnās, gan baktērijās. Mikroorganismi atrodami visā cilvēka ķermenī, pat tādās vietās, ko mēs agrāk uzskatījām par sterilām – aknās, aizkuņģa dziedzerī, smadzenēs, taukaudos. 

Katram cilvēkam mikrobioms ir īpašs un atšķiras no cita cilvēka mikrobioma. 

Mikrobioms mainās visu dzīves laiku, pie kam ievērojami atšķiras bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem (globāli labi zināma teorija stāsta, ka bērnu veselīgais mikrobioms pasargā bērnus no smagas Covid–19 gaitas). 

Mikrobioms visvairāk mainās uztura, lietoto medikamentu, lietoto inžu (alkohols taču arī ir inde un sadzīvē izmantojams baktericīds līdzeklis) un vides ietekmē. Mūsu mikrobioms ražo dažādas vielas, kas ietekmē ne tikai cilvēka organismu, bet arī vidi ap to, piemēram, mikrobioms ražo antibiotikas – vienas baktērijas un sēnes ražo citām baktērijām nāvējošas vielas. 

Baktērijas zarnās palīdz cilvēkam fermentēt nesagremotus un negremojamus savienojumus, piemēram, cieti. Mikrobioms sintezē vairākas īso ķēžu taukskābes – formiātu, acetātu, propionātu un butirātu. Zarnu mikrobioms nodrošina arī dažus mikroelementus un vitamīnus, piemēram, riboflavīnu, biotīnu, vitamīnus B, A, D un K

Uzmanību – pētījumi pierāda, ka izmaiņas mikrobiomā (piemēram, zarnu disbioze) rada dažādas slimības – cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības, aknu slimības, iekaisīgas zarnu slimības, kairināto zarnu sindromu, multiplo sklerozi, amiotrofo laterālo sklerozi, autismu, Alcheimera sindromu, Parkinsona slimību. Nu labi – varbūt nevis tieši rada, bet ir viens no šo slimību rašanās veicinošiem faktoriem. Šobrīd daudzas patofizioloģiskās reakcijas mikrobu disbiozes gadījumā joprojām nav skaidras.

Pasaulē šobrīd jau ir daudz pētījumu par Covid–19 gaitas smaguma korelāciju ar veselīgu mikrobiomu. Un secinājums ir – labs, bagātīgs un vesels mikrobioms var būt iemesls, kas ļauj cilvēkiem bez simptomiem viegli pārslimot Covid–19. Arvien vairāk pasaulē ārstu nozīmē prebiotikas un probiotikas saviem pacientiem kā profilaktisku līdzekli pret Covid–19 (tādēļ es ar lielu interesi sekoju kolēģu ieteikumiem Covid–19 profilaksei lietot tējas sēni, skābpiena produktus, skābus kāpostus etc.). Veselīgs, prebiotikām un probiotikām bagāts uzturs nav brīnumlīdzeklis, nav arī vakcīna, kas tieši pasargā no Covid–19, bet veselīgs mikrobioms netieši sargā organismu. 

Mikroorganismi gremošanas traktā

Gremošanas trakts sākas no mutes dobuma, un mutes dobums (rīklesgals, mēle, smaganas, augslējas, bet īpaši telpa zem protēzēm un zobakmeņa) ir dzīvesvieta vairāk nekā 700 mikroorganismu sugām. Un visi šie mikrobi mijiedarbojas savā starpā un ar saimnieka šūnām dažādās signālsistēmās.

Kuņģa un zarnu trakta mikrobiomā ir atrodamas dažādas mikroorganismu sugas. Šeit dominējošie mikroorganismi ir ruminokoki, bifidobaktērijas, proteobaktērijas, laktobaciļi, streptokoki. Zarnu apdzīvotāji izdala ķīmiskos signālus, kas modulē gļotādas imunitāti un iekaisumu, lai apkarotu dažādus citus patogēnus. Zarnu mikrobiomam ir nozīmīga loma saimnieka imūno atbilžu veidošanā, un tas veicina tādu antimikrobiālu savienojumu producēšanu, kas palīdz cīnīties pret dažādiem patogēniem. Zarnu mikroorganismi ražo bakteriocīnus, kas var nogalināt dažādas baktēriju sugas, kas pašam ražotājam piešķir ekoloģiskas priekšrocības. Parādās ziņojumi, ka patoloģisku zarnu gļotādas baktēriju rosinātie imunoloģiskie signāli var būt par iemeslu citokīnu vētrai smagas Covid–19 slimības gadījumā. 

Zarnu mikrobioma ietekmi uz aknām mēdz saukt par zarnu trakta – aknu asi. Ir saistība starp zarnu trakta mikrofloru un aknu slimībām. Ne visi alkoholiķi mirst ar aknu cirozi. Tikai 15–20% pacientu, kas pārmēru lieto alkoholu saslimst ar alkohola aknu slimību, un to nosaka mikrobioma īpašības, – baktērijas sargā aknas.

Lai cik tas neliktos dīvaini, mikrobioms ir izveidojis arī zarnu – smadzeņu asi. Normāla zarnu flora var dažādi pozitīvi ietekmēt arī saimnieka garīgo veselību. Kāds mans kolēģis komentēja depresijas saistību ar zarnu mikrofloru, parādot Vinnija Pūka drauga Ēzelīša I-ā gadījumu – ilgstoši ēdot vienveidīgu barību (dadžus), ēzelītim radusies dziļa depresija, jo kuņģa zarnu trakts pilns tikai ar dadžu sēnītēm un baktērijām. 

Ko mēs uzskatām par antimikrobiālām zālēm?

Par antimikrobiālām zālēm mēs uzskatām dabiskas, pussintētiskas vai sintētiskas vielas, kas kavē mikroorganismu augšanu vai bojā šo mikroorganismu apvalku, nukleīnskābes, mitohondrijus utt. Parasti par antibiotikām (ieejot aptiekā vai zvanot ģimenes ārstam) mēs uzskatām zāles, kas darbojas pret baktērijām, sēnītēm, vienšūņiem (protozoa). Plašākā nozīmē par antimikrobiālām zālēm būtu jāuzskata arī pretvīrusu zāles, monoklonālās antivielas un daudz ko citu. Angļiski un spāniski runājošās valstīs nereti antimikrobiāliem līdzekļiem pieskaita ķīmiskās vielas, piemēram, antiseptiskos līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus, konservantus kosmētikas līdzekļos un sterilizētājus.

Kas ir antimikrobiālā rezistence? 

Mikroorganismiem piemīt iedzimta vai iegūta spēja pretoties antibakteriālu līdzekļu iedarbībai, un to mēs saucam par antimikrobiālo rezistenci. Mikroorganisms izstrādā šo pretestības spēju, aug un vairojas antibakteriālo līdzekļu klātbūtnē. Tā ir pilnīgi dabīga pašaizsardzības spēja – dabā augi, dzīvnieki un arī Homo sapiens izstrādā dažādas antibakteriālas vielas, lai pasargātu sevi no mikroorganismiem, bet mikroorganismi tiem piemērojas. Pretējā gadījumā – ne cilvēkā, ne dzīvniekā nemājotu kilogramiem lieli mikrobiomi. Dažkārt mikroorganismi rada rezistenci pret vairāk nekā vienu antibakteriālu līdzekli, piemēram – pret visām slimnīcā pieejamajām antibiotikām. Pareizi to būtu dēvēt par multirezistentu baktēriju, bet mēs lietojam angļu slengu un saucam par superbugu. 

Antibiotikas, pretvīrusu līdzekļi, pretparazītu līdzekļi un pretsēnīšu līdzekļi kļūst arvien neefektīvāki, jo to pārmērīga vai neatbilstoša lietošana rada rezistenci. Tas nopietni ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību, augu veselību un negatīvi ietekmē pārtiku, vidi un pasaules ekonomiku.

Visā pasaulē ik gadu aptuveni 700 000 cilvēku mirst no rezistentām infekcijām, jo pieejamie pretmikrobu līdzekļi ir kļuvuši mazāk efektīvi pret rezistentiem patogēniem. PVO lēš, ka 2050. gadā šis skaitlis pieaugs līdz 10 miljoniem gadā, kas būtu vairāk nāves gadījumu nekā no vēža un diabēta kopā.

Antibiotikas kā rezistences rašanās dzinējspēks

Antibiotikas ir tikai viena veida antibakteriālais līdzeklis. Rezistenci rada visi antibakteriālie līdzekļi. Tātad – antibakteriāls līdzeklis ir jebkura viela – dabiska, semisintētiska vai sintētiska –, kas bojā vai kavē mikroorganismu, piemēram, baktēriju, vīrusu, protozoju un sēnīšu, augšanu. Tie atrodami gan farmaceitiskos medikamentos – antibiotikās, pretvīrusu līdzekļos, monoklonālās antivielās, pretsēnīšu līdzekļos, gan antiseptiskos un dezinfekcijas līdzekļos, gan kosmētikas, personīgās aprūpes līdzekļos, sadzīves ķīmijas produktos un pat mašīnas loga šķidrumā. Lai gan pretmikrobu medikamenti ir ļoti svarīgi cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībai, to ļaunprātīga izmantošana, tostarp lopkopības nozarē, akvakultūrā un augkopībā, rada bīstamas pēdas mūsu ekosistēmās. Tas izjauc līdzsvaru vidē un ļauj lielāku iespēju rezistentiem organismiem plaukt un vairoties.

Un tomēr – sākumā nedaudz vairāk par antibiotikām. Antibiotikas ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem un ir nesušas revolūciju medicīnas jomā attiecībā uz cilvēku un lopu terapiju. Pēdējos desmit gados tieši jaunattīstības valstīs antibiotiku lietošana ir palīdzējusi palielināt paredzamo mūža ilgumu, samazināt nāves gadījumu skaitu bakteriālo infekciju dēļ, bet tieši antibiotiku piesārņojums jaunattīstības valstīs radījis riskus, kas lielā mērā ietekmē cilvēkus visā pasaulē.

Antibiotikas daļēji degradējas un nesadalās vidē, radot antibiotiku piesārņojumu, un to bioattīrīšana ir sarežģīts uzdevums. Neizbēgama antibiotiku lietošanas blakusparādība ir rezistentu baktēriju rašanās un izplatīšanās. Lielākā daļa retrospektīvo un prospektīvo pētījumu liecina, ka pēc antibiotiku ieviešanas palielinās ne tikai patogēno baktēriju rezistences līmenis, bet arī citu baktēriju skaits. Dabā esošo baktēriju klāsteri ir rezistento gēnu rezervators (potenciāli) patogēnām baktērijām. Tieši ūdenī un augsnē dzīvojošo baktēriju rezistences līmenis ir rādītājs, kas ļauj noteikt spiedienu, ko antibiotiku lietošanas dēļ radīs patogēnu rezistences problēmas. 

Pārtikas dzīvnieku rezistentās baktērijas var piesārņot gaļu (produktus) un tādējādi sasniegt cilvēku zarnu traktu.

Plaši paustais viedoklis par to, ka daudzo rezistences problēmu pamatā ir antibakteriālo līdzekļu lietošana veterinārmedicīnā, ir pārmēru liela komplekso spēku vienkāršošana. Parasti, runājot par antimikrobiālo rezistenci, mēs vainojam pacientus par to, ka viņi ļaunprātīgi izmanto antibiotikas, ārstus par pārmērīgu zāļu izrakstīšanu, veterinārārstus par antibiotiku plašu lietošanu lauksaimniecības dzīvniekiem, bet tas tikai daļēji liecina par antimikrobiālo rezistenci – visnozīmīgais rezistences veidošanās iemesls ir pesticīdu lietōšana zemkopībā, piemēram, ir pierādīta saistība starp glifosātu un antibakteriālo rezistenci. Ir pierādīta pesticīdu nozīme rezistences izstrādē gramnegatīvajās baktērijās.

Globāli antibakteriālo rezistenci (un lielāko apdraudējumu cilvēku dzīvībai uz zemes) rada pārmērīga pesticīdu lietošana

Ik pēc divarpus minūtēm globāli tiek radīta jauna ķīmiska inde, kas tiek pētīta kā pesticīds vai biocīds, un mēs neko nezinām par šīs jaunās vielas ietekmi uz dzīvību, dzīvu šūnu vai mikroorganismu. Tieši antibakteriālo līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā un kultūraugu zemkopībā visplašāk veicina antimikrobiālās rezistences attīstību un izplatību. Minēšu piemēru – ASV, Teksasā atļauts lauksaimniekiem izmantot līdz 650 000 mārciņu (gandrīz 300 000 kilogramu) streptomicīna un oksitetraciklīna citrusaugu plantāciju kaisīšanai. Salīdzinājumam cilvēku medicīnā ASV kopumā izmanto aptuveni 14 000 mārciņu (6 350 kilogramu) aminoglikozīdu kopumā – tā ir antibiotiku grupa, kas ietver streptomicīnu un oksitetraciklīnu, no kuras streptomicīns ir viens no retāk izmantojamajiem. 

Lauksaimnieki uz laukiem reti kaisa tieši antibiotikas – viņu kaisītie pesticīdi ir indes, kuru ķīmiskās formulas ir līdzīgas antibiotikām. Arī pret pesticīdiem baktērijas izstrādā rezistenci, un šī rezistence baktērijai der arī gadījumā, ja konkrētā baktērija nonāk cilvēka vai lopa organismā, izsauc iekaisumu, bet ārsts cenšas šo iekaisumu ārstēt ar antibiotikām. 

Pesticīdi visvairāk paātrina rezistences attīstību un būtiski kavē mūsu spēju reaģēt uz dažāda veida infekcijām. Pesticīdi ietekmē mikroorganismu antibakteriālās izpausmes ilgstoši – gadiem.

Pētījumos dokumentēta pesticīdu un antibiotiku krusteniskā rezistence un pēc tam pret medikamentiem rezistentu baktēriju izplatīšanās. Šobrīd ir skaidrs, ka tieši pesticīdu lietošanai ir ietekme uz tādu mikrobu kopienu attīstību, kurām ir paralēla pesticīdu izraisīta rezistence un multirezistence. 

Tieši kombinācija – ar pesticīdiem piesārņotu pārtikas produktu patēriņš un plaša spektra antibiotiku lietošana cilvēkiem un mājdzīvniekiem ir veicinājusi gan pret antibiotikām, gan pret pesticīdiem rezistentu baktēriju floras attīstību, izmantojot dabisku selekciju.

Rezistence pret pesticīdiem rodas galvenokārt ar aizsargājošiem baktēriju pielāgojumiem, piemēram, bioplēvi, inducētām mutācijām un horizontālu/vertikālu gēnu pārnesi caur plazmīdiem vai bakteriofāgiem, vai citiem pārneses mehānismiem, kā arī ar dažu hidrolītisko enzīmu pastiprinātu ekspresiju. 

Pret pesticīdiem izturīgie gēni vienmēr tiek pārnesti kā gēnu klasteri, un tie var arī pārnēsāt gēnus, kas ir ļoti rezistencei pret antibiotikām. Turklāt dažām inducētām mutācijām skartā enzīma mutējamā aktīvā vieta var radīt spēju noārdīt gan pesticīdus, gan antibiotikas, izraisot krustenisku rezistenci. 

Augsnes mikrobiota ir agrīns antibakteriālās rezistences veicinātājs un gēnu rezervuārs rezistencei pret klīniskajiem patogēniem. Metagenomikas pētījumos konstatēta antibiotiku rezistences gēnu apmaiņa starp vides baktērijām un klīniskajiem patogēniem. 

Multirezistentās augsnes baktērijas satur arī gēnus rezistencei pret galvenajām antibiotiku grupām, piemēram, aminoglikozīdiem, amfenikoliem, β-laktāmiem, sulfonamīdiem un tetraciklīnu. Ne velti, viena no piecām Eiropas misijām ir augsne un augsnes mikroflora (tieši tikpat nozīmīga misija kā klimata kontrole, par kuru runā un raksta nepārtraukti).

Antimikrobiālā rezistence var rasties dabiskā vidē, ja antibiotikas un agroķīmiskās vielas, ko izmanto gan klīniskajā, gan lauksaimnieciskajā darbībā, piesārņo ekosistēmas, mainot baktēriju kopienas struktūru un vidi. Pesticīdu lietošanas jauktā ietekme, kā arī pesticīdu ietekme apvienojumā ar citiem piesārņotājiem var izraisīt krustenisko rezistenci.

Visvairāk rezistence veidojas līdzenumu upēs. 

Secinājumi

Autors šajā rakstā ar rūgtumu izsvītroja sadaļu par tādiem intracelulārās ģenētiskās rezistences transponējamiem elementiem kā transposoniem, dažādām sekvencēm un integroniem.

Visā pasaulē tiek lietots pārāk daudz pesticīdu. Rezistentas baktērijas un vīrusi, kuru izcelsme ir izmainītā vidē, jebkurā gadījumā kļūs par galveno sabiedrības veselības problēmu. Antimikrobiālā rezistence var rasties dabīgā vidē, kas ir rezultāts daudzveidīgai mijiedarbībai starp mājlopiem, augsni un ūdeni, kas piesārņots ar ķīmiskām vielām, kuras parasti izmanto lauksaimniecībā. 

Parādās jauni antibakteriālās rezistences mehānismi, un tie izplatās globāli, apdraudot mūsu spējas ārstēt infekcijas slimības. 

Ir pierādīta pesticīdu nozīme rezistences izstrādē baktērijām un vīrusiem.

Tieši globālais piesārņojums ar pesticīdiem un biocīdiem ir galvenais iemesls, kādēļ zinātnei neveicas cīņā pret SARS-CoV-2, t.sk., efektīvas vakcīnas izstrādē. Diemžēl ne sabiedriskā doma, ne politiskā vara nav izglītota par mikrobiomu, antibakteriālu terapiju, rezistenci, vai vēl trakāk – politiskā un ekonomiskā vara par stratēģiskiem jautājumiem neko negrib dzirdēt. Nu, iedomājieties, es aiziešu ciemos pie zemkopības ministra Kaspara Gerharda un teikšu: zini, tieši tavas nozares rīcība – nekontrolēta pesticīdu lietošana ir ļoti nozīmīgs iemesls, kāpēc Latvijai neveicas ar Covid–19 pandēmijas apkarošanu. Jūs domājat– viņš man noticēs pat tad, ja es viņam atnesīšu pašu prestižāko globālo medicīnas un vides žurnālu izdrukas?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...