Cīrules kundze, varbūt pietiks piesegt Ceipi, Boroviku, Plaudi un Klikiču?
Finanšu policijas darbinieki04.09.2017.
Komentāri (105)
Iesaki rakstu: 
Kopš semināra janvārī pagājis drusku vairāk nekā pusgads, bet Jūs savu vārdu neturat... solījāt, ka rotācijas ir beigušās, bet nekā. Uzzinājām nepatīkamu ziņu, ka uz Nodokļu pārvaldi tiek rotēta Izmeklēšanas daļas vadītāja Kristīne Prusaka, - faktiski Jūs ar savām darbībām apstiprinājāt baumas, kuras klīda kolektīvā, ka pēc atgriešanās no dekrēta K.Prusaka tiks norotēta, lai pēc iestāžu apvienošanas atbrīvotu vietu Edija Ceipes un Jāņa Borovika favorītei Natālijai Dolgovai kā izmeklēšanas daļas vadītājai.
N.Dolgova jau decembra mēnesī pēc lieka mēriņa izdzeršanas visiem lielījās un stāstīja, ka būs apvienotās iestādes izmeklēšanas daļas vadītāja. Ar ko tad, interesanti, N. Dolgova ir tik ļoti slavena un gudra? Faktiski jau ne ar ko, tikai ir tuva draudzene Bogdanovu ģimenei.
Varbūt šo ģeniālo plānu J.Boroviks ir izdomājis, kopā ar M.Kalniņu rotējot ap VID ēku? Protams gribētos domāt, ka šo pastaigu laikā tiek risināti darba jautājumi un ne dažu labu cigarešu shēmu piesegšana, jo Muitas pārvaldē jau sen zināms ir fakts, ka var mazāk strādājot vairāk nopelnīt! Neredzam kontrabandas cigaretes, nav arī nozieguma! Tad nu šie kungi ar E.Ceipi vairāku gadu garumā ir centušies maksimāli maz ieraudzīt un gribētu tā arī turpināt ar savu pasniedzēja izglītību.
Rodas jautājums, kāda iemesla K.Prusaka tiek rotēta pēc tieši uz Nodokļu pārvaldi, ja pēc pieredzes un kompetencēm K.Prusakai piemērotāka būtu jaunizveidotā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas daļa. Taču arī šeit Jūs amatā ieceļat Agnesi Rudzīti un par vietnieku Aini Latišu, kuriem nav ne mazākās sajēgas par naudas atmazgāšanas shēmām - ja nu vienīgi šai kundzei, kas to lieliski īsteno kopā ar vīru un Poņu ģimeni. Vai tā Jūs plānojat atbrīvoties no K.Prusakas, ieceļot amatā pārvaldē no kuras funkcijām viņai nav nekādas sajēgas, lai tālāk lemtu par viņas atbilstību un kompetenci?
Mūsu kolektīvā jau pietiek ar vienu kundzi, kura pēc kaut kādas indes vai nesaprotamas vielas lietošanas netiek ar sevi galā un liek nepiedienīgus komentārus Facebook-ā. Izmeklēšanas 2.nodaļas vadītāja Inna Kuzmina, spriežot pēc visa, gribēja palepoties ar sava tēva panākumiem, taču izskatās, ka Gita Plaude, salietojusies kaut kādas vielas, sāka visu to komentēt, kas ir redzams visiem I.Kuzminas draugiem un kolēģiem. Diez vai cilvēkam tādā atbildīgā amatā, kura pienākumos ietilpst citu VID darbinieku ētikas normu un darbību likumības izvērtēšana, vajadzētu salietoties un līst publiskajā telpā, un likt komentārus.
Iespējams, viņa to dara kopā ar M.Klikiču, jo abas uztur ciešas neformālās attiecības, kas līdz pat šai dienai ļauj M.Klikičai palikt nesodītai par viņas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiek rotēti vieni, bet citi - vēl trakāki turpina savas darbības un, neskatoties uz visiem noziegumiem, turpina strādāt Finanšu policijas pārvaldē.
M.Klikičas ģimene, kopš viņa strādā Finanšu policijas pārvaldē, ir spējusi nopirkt kredītā dēlam dzīvokli un turpināt to izmaksāt, nopirkt zemi Salacgrīvā, un uzbūvēt māju Carnikavā, Kāpuru ielā. M.Klikičas vīrs Andris, protams, ir faktiskais zemju īpašnieks Carnikavā un Salacgrīvā, taču būsim godīgi - viņš nodokļus maksājis ir vai nu no minimālās algas, vai nav maksājis vispār.
Interesants ir fakts, ka M.Klikiča salietojoties pati ir plātījusies, ka mājas būvniecībā Carnikavā ir iztērējusi 250 000,- EUR! Tad jautājums rodas, no kurienes šai veiksmīgajai ģimenei ir uzradušies naudas līdzekļi, - pateicoties Bogdanovu ģimenei un viņu kopīgiem biznesiem?
Varbūt pietiks piesegt E.Ceipi, J.Boroviku, G.Plaudi un M.Klikiču? Lai vai kā- mēs vairs neticam nevienam Jūsu vārdam, Cīrules kundze! Redzam un saprotam, kas notiek - plānojat tikt vaļā no visiem vecajiem un kompetentajiem darbiniekiem, jo jaunu aunu baru vieglāk vadīt, kontrolēt un teikt, ko drīkst aiztikt, ko ne.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
