Citi "Liepājas metalurga" prognozētā pircēja uzņēmumi - bēdīgā stāvoklī
PIETIEK27.08.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tika prognozēts, ka jau ceturtdien par Liepājas metalurga pircēju tiks nosaukts Krievijas miljonārs Igors Šamis (attēlā), kam pieder metalurģijas uzņēmumi Krievijā un Čehijā, par kuriem krievu biznesa prese raksta, ka tie ir bankrota priekšā, kreditori ceturtdien tomēr nav spējuši vienoties, un pircēja vārdu, kas oficiāli netika atklāts, maksātnespējas administrators Haralds Velmers solīja nosaukt piektdien īpašā preses konferencē. Taču arī piektdien reizē ar Šamisu tika nosaukts vēl viens pretendents - Ukrainā bāzētais holdings KVV group, bet viens galīgais pircējs joprojām nav zināms.
Informācija, kuru ceturtdien Pietiek neoficiāli apstiprināja arī sarunu procesā par Liepājas metalurga pārdošanu tieši iesaistītas personas, bija, ka priekšpēdējā sarunu kārtā Krievijas investors Igors Šamis par uzņēmumu piedāvājis 106 miljonus eiro ar atlikto samaksas grafiku uz 10 gadiem.Tas nozīmētu, ka valsts uzreiz neatgūtu Liepājas metalurga vietā Itālijas bankai Unicredit pārskaitītos 67 miljonus eiro.
Tomēr ceturtdien gaidītais paziņojums par Liepājas metalurga pārdošanu neizskanēja. Par kreditoru ceturtdien Liepājā apspriesto informēts avots Pietiek atzina, ka pēdējā brīdī savus piedāvājumus koriģējuši un uzlabojuši visi četri pretendenti, ar kuriem vēl oficiāli turpinās sarunas.
Tie, kā Pietiek jau rakstījis, ir Krievijas miljardierim Ališeram Usmanovam un viņa biznesa partnerim Vladimiram Skočam piederošais holdings Metalloinvest (tajā iepriekš integrēta kompānija Gazmetall). Ukrainā bāzētais holdings KVV group, kam īpašniekos tiek minēti Valērijs Krištaļs un Jevgēnijs Kazmins, Iževskas metalurģijas un mašīnbūves rūpnīca Ižmetmaš, kas pieder Krievijas miljonāra Igora Šamisa kompānijai Bummaš, un Novosibirskas daudznozaru holdings Afina Pallada, kuras lielākais īpašnieks un prezidents ir Gaiks Magakeljans.
Viens no iemesliem, kādēļ ceturtdien nav realizēts plāns par uzvarējušo pretendentu nosaukt Igoru Šami, varētu būt kritiskā informācija, kas pēdējās dienās kreditoru pārstāvjiem un pārdošanas procesā iesaistītajiem nodota par šī pretendenta iepriekšējiem investīciju projektiem metalurģijas nozarē Krievijā un Čehijā.
Pietiek jau rakstīja, ka Šamis šovasar risina sarunas arī ar Serbijas valdību par bēdīgā stāvoklī esošā serbu metalurģijas uzņēmuma Zelezara Smederevo pirkšanu. Autoritatīvais Krievijas biznesa laikraksts Kommersant jūlijā šim iespējamajam darījumam veltīja rakstu ar zīmīgu virsrakstu "Serbija cer uz bankrotu no Krievijas". Ar to domāts Šamim piederējušā metalurģijas uzņēmuma Bummaš bēdīgais stāvoklis. Tas faktiski ir bankrotējis un tiek likvidēts, uz tā aktīvu bāzes izveidojot uzņēmumu Ižmetmaš. Problēmas ir arī Čehijas metalurģijas uzņēmumam Pilsen Steel, kuru 2010. gadā iegādājies Šamis. Šovasar čehu prese ziņoja par uzņēmuma darbības apturēšanu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
