Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, bijušie Latvijas mežkopji, kuri savu mūžu esam veltījuši valsts mežiem, tos audzējuši, kopuši, sargājuši un, Latvijai atgūstot neatkarību, nodevuši tai dižākos un vērtīgākos mežus Eiropā, tagad ar nožēlu skatāmies, cik netālredzīgi šobrīd tie tiek apsaimniekoti un cik apzināti sabiedrība tiek maldināta par pašreizējo meža stāvokli.

Mūsu visu kopīpašums – valsts meži – radās pagājušā gadsimta divdesmito gadu sākumā, kad Latvijā pēc neatkarības atgūšanas notika agrārā reforma. Tajā laikā mūsu valsts bija kara izpostīta, nabadzīga un valstī valdīja posts, trūkums un pat bads. Tā laika valsts vadītājiem bija jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem izdzīvot. Daudz ko šajā jautājumā varēja palīdzēt meži. Tos varēja privatizēt, intensīvi cirst, pārdot un gūt īslaicīgu izdzīvošanas labumu.

Mūsu toreizējie valsts vadītāji tā nerīkojās. Viņi apzinājās, ka koki mežā ir kā bankā ieguldīts kapitāls, kurš, pareizi apsaimniekots, sabiedrībai var dot daudz lielāku un ilglaicīgāku labumu. To apzinoties, tie atļāva privatizēt tikai 20% no visiem tajā laikā Latvijā esošajiem mežiem, 80% atstājot valsts īpašumā. Tā radās mūsu valsts meži.

Tālāk privāto mežu apsaimniekošanā valsts neiejaucās. Savukārt valsts mežiem tika pievērsta vislielākā uzmanība. To pārvaldīšanai tika nodibinātas 78 virsmežniecības, 378 mežniecības un izveidots ap 2700 mežsargu apgaitu. Mežu apsaimniekošanas virsvadība tika uzticēta Meža departamentam, kurš kļuva par vienīgo atbildīgo valsts mežu apsaimniekotāju. Tā pienākumos ietilpa arī ik gadu informēt sabiedrību par savu darbību, par visiem ienākumiem no mežiem un izdevumiem. Tas arī ar santīma precizitāti tika darīts.

Tā laika valsts mežu izmantošanā galvenā prasība bija necirst vairāk, nekā mežs spēj atjaunoties. Tā noteikšanai pie Meža departamenta tika izveidota 59 cilvēku liela meža speciālistu grupa, kuras uzdevumos bija dabā izvērtēt katru meža nogabalu, izgatavot mežu plānus un noteikt ikgadējo meža izmantošanas tāmi. 1937. gadā, kad šis darbs bija pilnībā veikts, tika konstatēts, ka 1,4 miljonu hektāru lielajā valsts mežu platībā kopējā koksnes krāja ir 140 miljoni kubikmetru, kas gadā spēj atražot 4,1 miljonu kubikmetru lielu koksnes daudzumu.

Turpmākajos gados šis pieaugums nedaudz palielinājās un sasniedza ap 5 miljoniem tonnu kubikmetru. Tas tad arī bija tas koksnes vairums, kuru 70 gadu garumā mežsaimnieki atļāva mežrūpniekiem nocirst. Pat karš un okupācijas laiks maz ko šajā kārtībā mainīja. Tas tad arī deva iespēju Latvijai, atgūstot neatkarību, saņemt savā valdījumā šos dižos mežus.

Viss mainījās, kad to vismazāk gaidīja. Latvijai atgūstot neatkarību, kad sabiedrība atradās daudz labākos apstākļos, salīdzinot ar tiem laikiem, kad valsts meži radās, viens no mūsu pirmajiem valsts vadītājiem – I. Godmanis –, nonācis valsts budžeta sastādīšanas grūtībās, pieprasīja mežus cirst vairāk, nekā tie spēj pieaugt. Tas bija pirmais tāda veida precedents kopš valsts mežu pastāvēšanas. Līdz ar to mūsu mežu diženumam bija pienācis gals un sākās to vieglprātīga izlaupīšana.

Mežrūpniekiem, kuriem mežu audzēšana bija sveša lieta un kas jau sen bija vēlējušies mežu cirst vairāk, nekā mežsaimnieki to atļāva, nu ceļš bija vaļā. Tādējādi pirmajos mūsu brīvvalsts 3–4 pastāvēšanas gados tika nocirsts tik, cik drīkstēja nocirst tuvākajos desmit gados. Turklāt tie bija visvērtīgākie mūsu mežu koki, kuri vairumā gadījumu neapstrādātā veidā aizceļoja uz ārzemēm. Kāds labums no tā tika sabiedrībai, nav zināms, bet tas bija pietiekoši, lai meža izmantošanas lobijs kļūtu tik ietekmīgs, kas spēja panākt jebko, lai tikai viņiem nesamazinātos mežu ciršanas iespējas.

Pirmais, ko tie panāca, bija izmaiņas Meža likumā, kas līdztekus atļautam koku cirtsmetam (priedei 100, eglei 80 gadu) atļāva cirst arī jaunākus kokus, ja vien to caurmērs krūšu augstumā sasniedza 34 cm. Tā rezultātā no mūsu mežiem izzuda vērtīgākās pieaugušās mežu audzes. Bet ar to mežu izmantotājiem vēl bija par maz. 2000. gadā, nerēķinoties ar pārējo mežkopju un sabiedrības domām, neliela, ar meža izmantošanu saistīta cilvēku grupa it kā tirgus ekonomikas interesēs nodibināja AS Latvijas valsts meži, kas pārņēma meža apsaimniekošanu.

Pēc būtības tas bija mežu apsaimniekošanas apvērsums ar nolūku atstādināt no mežu apsaimniekošanas mežsaimniekus, kas meža saglabāšanas interesēs neatlaidīgi ierobežoja to darbību, un pašiem meža izmantotājiem pārņemt pilnīgu rīcības brīvību pār Latvijas valsts mežiem. Iepriekšējais meža apsaimniekotājs – Valsts meža dienests – tika reducēts, kļuva mazskaitlīgs un zaudēja reālas iespējas piedalīties valsts mežu apsaimniekošanā. Par galveno tās darbību kļuva ar visu bardzību un birokrātiju pievērsties privāto mežu apsaimniekošanai.

Mūsu skatījumā tas ir pilnīgi nevajadzīgs un lieks pasākums. Valstij nevajadzētu izlietot privātos līdzekļus privāto mežu apsaimniekošanai. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā to nedarīja un nekas slikts nenotika. Ja arī kāds privātais savus mežus nepareizi apsaimnieko, zaudētājs būs viņš pats, ne sabiedrība. To interesē, cik pareizi tiek apsaimniekots tās kopīpašums – valsts meži.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā to apsaimniekotājs Meža departaments ik gadu rakstiski sniedza sabiedrībai vispilnīgāko pārskatu par savu darbību un meža stāvokli, bet tagadējais meža apsaimniekotājs Latvijas valsts meži to nedara. Aptuveni tiek darīts zināms, cik no meža ienākumiem ieskaitīts valsts budžetā, un tas arī viss. Kur aizplūst pārējie ienākumi no mežiem, nav zināms. Arī citādā ziņā pašreizējais meža apsaimniekotājs ir pilnīgi brīvs savā rīcībā.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā valsts meža apsaimniekotājus regulāri kontrolēja neatkarīgi, zvērināti meža revidenti, padomju laikā – Meža ministrijas izveidotas komisijas, bet tagad to nedara neviens. Palikušais mazskaitlīgais Valsts meža dienests, kuram saskaņā ar Meža likumu tas būtu jādara, atrodoties vienā pakļautībā ar meža izmantotāju un esot stipri finansiāli atkarīgs no tā, uzskata par labāku nejaukties valsts mežu apsaimniekotāju darbībā. Bet mežu apsaimniekošana ir tik daudzpusēja un sarežģīta, ka bez stingras un neatkarīgas kontroles tā nevar normāli darboties.

Milzīgs ļaunums mežiem tika nodarīts, likvidējot pastāvīgi darbojošos, neatkarīgo meža stāvokļa noteicēju Mežierīcības institūciju, kā arī pilnībā likvidējot senseno mūsu mežu galveno pārraugu – mežsargu dienestu. Tādējādi ne tikai darbu zaudēja daudzi jo daudzi ilggadējie meža darbinieki, tika iznīcinātas daudzas bijušo mežinieku ģimeņu dinastijas un veicināta mūsu cilvēku aizplūšana uz ārzemēm, bet arī meži atstāti pilnībā bezkontroles stāvoklī. Līdz ar to sabiedrībai ir zudušas visas iespējas uzzināt, kāds ir pašreizējais valsts mežu stāvoklis.

Mums tiek skaidrots, ka tas tiek darīts ar klasiskajā meža zinātnē neesošiem un pilnīgi neizprotamiem mežzinātnes institūta Silava izstrādātiem parauglaukumiem. Ikvienam izglītotam (mazākais, iepriekšējo laiku) mežkopim ir zināms, ka pēc parauglaukumiem noteikt meža stāvokli visas valsts mērogā nav iespējams. To var izdarīt atsevišķam meža nogabalam, bet ne mežam vispār. Nešaubīgi to zina un tam netic arī paši pašreizējie meža saimnieki. Bet, lai tieši tā būtu, tika likvidēts mežierīcības institūcija un mežsargu dienests.

Tagad šie mistiskie parauglaukumi kļuvuši par galveno jājamzirdziņu, runājot par mežiem. Pēc tiem tiek veidots Valsts mežu reģistrs, noteikts meža izmantošanas limits, tā sadalījums pa vecuma klasēm utt. Tiešām ir apbrīnojami šie parauglaukumi un to veicēji, kas cienīgi nokļūt Ginesa grāmatā.

Ja iepriekš, lai noteiktu patieso meža stāvokli, gadu desmitiem pastāvīgi strādāja daudzi desmiti mežu speciālistu, tad tagad daži šie Silavas speciālisti jau pirmajā Latvijas valsts mežu darbības gadā noteica, ka mūsu valsts mežu pieaugums ir nevis 5–6 miljoni kubikmetru gadā, kāds tas bija visus iepriekšējos 70 gadus, bet gan trīs reizes lielāks, pāri par 16 miljoniem kubikmetru (tagad gan tas nolaists uz 12 miljoniem).

Tātad šie parauglaukumi ir pierādījuši, ka mūsu meži pēkšņi ir sākuši trīs reizes ātrāk augt un tos var arī trīs reizes vairāk cirst. Un pirmajos Latvijas valsts mežu pastāvēšanas gados tas arī tika darīts, gadā nocērtot 13–14 miljonus kubikmetrus koksnes. Pēdējos gados šie ciršanas apmēri samazinājušies, bet tas nav pašu meža apsaimniekotāju labdarības žests, bet gan ir arvien mazāk palikušo mežu, kurus var cirst pēc koku caurmēra.

Kad mežu apsaimniekošanu pārņēma mežrūpnieki, bija skaidrs, ka meža izmantošana palielināsies. Bet, ka tas notiks tik dramatiski, neviens nedomāja. Nedomāja, ka turpmāk uz mežu raudzīsies vienīgi kā uz naudas gūšanas objektu, neņemot vērā tā sociālo, ētisko, bioloģisko, ainavisko un cita veida meža nozīmīgumu. Sākās pat debates, vai nav jāļauj kokiem augt līdz pilngatavībai, bet tie nocērtami jau tad, kad sāk samazināties to gadskārtu pieaugums, tas ir, pusmūža vecumā, tādējādi pārvēršot mūsu mežus par plantāciju mežiem. Pie tam netiek ņemts vērā, vai patiesais meža īpašnieks – sabiedrība – to vēlas vai ne.

Sabiedrība tiek maldināta, ka uztraukumam par meža stāvokli nav pamata, jo meža platība palielinās. Palielinās gan, bet tas notiek lauku aizaugšanas dēļ uz privāto meža īpašnieku rēķina, no kā sabiedrībai ir maz labuma. Valsts mežu platības ar nelielu procenta daļas starpību ir tādas pašas, kādas tās bija to izveides sākumā. Attaisnošanās, ka varam valsts mežus izmantot intensīvāk, jo kopējā meža platība palielinās, ir kārtējā sabiedrības maldināšana.

Raugoties uz to, kas notiek valsts mežos, rodas iespaids, ka pašreizējie tā apsaimniekotāji uzskata, ka to rīcībā esošie meži ir viņu privātīpašums un ar tiem var izrīkoties pēc savām vēlmēm, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm. Un šī vēlme ir no tiem ņemt pēc iespējas vairāk tagad, kamēr paši ir pie teikšanas un var nodrošināt sev labu dzīvi gan pašreiz, gan nākotnē. Kas notiks tālāk, tas viņus maz interesē.

Pēdējos gados paraugoties uz lielajām kailcirtēm un no tām iegūtās koksnes dimensijām, ir skaidri redzams, ka tās nāk no audzēm, kuras pēc būtības vairs nav mūsu, bet mūsu pēcnācēju īpašums. Mūsu darbības laikā tāda vecuma mežu nociršana kailcirtēs tika uzskatīta par nopietnu mežu apsaimniekošanas pārkāpumu un tika pielīdzināta kriminālnoziegumam.

Civilizētā sabiedrībā dzīvot uz bērnu rēķina ir amorāli. Kā jutīsies mūsu pēcnācēji, kad tie nomainīs mūs? Vai tiem nebūs vajadzīgs mežu atbalsts, nevajadzēs darbavietas, ar ko tagad aizbildinās meža apsaimniekotāji, kad tiem lūdz pārtraukt forvarderu darbību kaut vai tikai meža dzīvnieku vairošanās laikā. Lai kā mums centās iegalvot, ka, ņemot vērā pašreizējās tehnoloģijas, derīgi ir arī tievāki koki. Bet, spriežot pēc tagadējās meža izmantošanas intensitātes, pienāks gals arī tiem. Forvarderiem – gribot vai negribot – nāksies pārtraukt darbu.

Un, vai tiešām pašreizējie meža apsaimniekotāji to nesaprot, ka ir laiks piebremzēt šo vidēja vecuma mežu izmantošanu, ka, tā rīkojoties, valsts mežos pietrūks arī šo tievo dimensiju mežu?! Nesaprot, ka ir pēdējais laiks, lai saglabātu ienākumus no vēl cērtamiem mežiem, tos izmantot ar daudz lielāku pievienoto vērtību, nevis apaļkoku veidā pārdot tādām ar mežiem bagātām valstīm kā Zviedrija un Somija.

Runājot par pievienoto vērtību – mūsu dabas bagātību iztirgošanu uz ārzemēm –, nevar nepieminēt mūsu otro lielāko dabas bagātību – purvus –, kuri arī ir pašreizējo mūsu mežu apsaimniekotāju pārziņā. Jau tagad sakarā ar mežu pārizmantošanu tiek runāts, ka, lai saglabātu ienākumus, vairāk jādomā par intensīvāku zemes izrakteņu – vispirms jau purvu – izmantošanu. Un atkal jautājums, kā tas notiks vai jau notiek?

Visticamāk, intensīvāk organizēt purvu iznomāšanu ārzemniekiem, kuri to bez pievienotās vērtības par lētu cenu iegādāsies jēlkūdras veidā, ar kuģiem nogādās uz ārzemēm, kur šo kūdru bez lielām pūlēm sasmalcinās, bagātinās un pārdos ar daudz lielāku pievienoto vērtību gan mums pašiem, gan citām pasaules valstīm, kuras savus purvus jau iznīcinājušas. Dievs dod, lai tā nenotiktu, bet pašreizējā mežu apsaimniekošana liecina, ka mēs savas dabas bagātības labāk iztirgojam bez pievienotās vērtības vairāk, bet ne mazāk ar lielāku pievienoto vērtību.

Atgriežoties pie mežiem. Kur ir novedusi šī meža netālredzīgā, intensīvā izmantošana? Pirmkārt, meži ir zaudējuši un turpina zaudēt savu vērtību. Jaunaudzes, kas tagad dominē valsts mežos, ir mazvērtīgākas par pieaugušām audzēm. Otrkārt, šīs mežaudžu vecumklašu izmaiņas negatīvi ietekmē visu mežu ekosistēmu. Mežs zaudē savu sociālo nozīmīgumu kā ogu, sēņu ieguves un neskartas dabas saglabāšanas nozīmi. Tas kļūst ainaviski arvien nepievilcīgāks. No tā izzūd daudzi tikai mežam raksturīgi biotopi. Tas kļūst nepiemērotāks visu veidu meža dzīvnieku, izņemot mežacūku, eksistencei.

Tādēļ arvien mazāk mežos redzami pat mazākie, bet meža videi raksturīgie dzīvnieciņi kā vāverītes, caunas, zebiekstes un citi sīkāki meža iemītnieki. Nerunājot nemaz par tādiem retiem meža iemītniekiem kā medņiem, rubeņiem, dzeņiem, vanagiem, vissenākās mežu iemītnieces – mežirbītes – izzušanu. Tās nespēj dzīvot mežos, kuros starp atsevišķam audzēm ir tik lieli pārrāvumi, ko radījuši lielie izcirtumi. To mazuļi iet bojā, pārvarot jauno meža ceļu dziļos grāvjus.

Arvien lielāka konflikta situācija izveidojas starp mežu un lielajiem meža iemītniekiem – aļņiem, staltbriežiem un stirnām. Iztrūkstot sīkkrūmiem, ogulājiem, ar pamežu un paaugu bagātajām vecajām mežaudzēm un pilnīgai ciršu atkritumu izvākšanai no meža, kas pirms tam ziemas laikā bija galvenās to barošanā vietas, savas eksistences nodrošināšanai ir spiesti baroties jaunaudzēs un lauksaimniecības kultūrās, nodarot tur lielus zaudējumus un radot konfliktu situācijas.

Nevar pārmest meža apsaimniekotājiem, ka nocirstās meža platības netiktu savlaicīgi apmežotas. Bet arī šajā jautājumā mums rodas lielas šaubas. Mēs nocirstos priežu mežus atjaunojam saskaņā ar klasiskās mežsaimniecības prasībām, tas ir, priedi ar 7000, egli ar 4000 kociņiem uz ha. Šī prasība pamatojās uz to, ka tikai ar tādas biezības stādījumiem iespējams izaudzēt labas, slaidas, bezzarainas priežu audzes. Tagad priežu mežus atjauno ar 2500 un egli ar 2000 kociņiem uz ha, kas ievērojami palētina meža atjaunošanu, bet rodas šaubas, vai, šādi rīkojoties, izveidosies labs mežs.

Kaut arī sākumā šādi meža stādījumi izskatās labi, zaļoksnēji, bet tas rodas, pateicoties gaismas iespaidā labi attīstītajiem sānzariem, kas kociņus nepametīs, pat tiem sasniedzot ievērojamu vecumu. Tā auguši, koki nevar izveidot slaidus, bezzarainus stumbrus. Mūs nepārliecina arī tas, kā to apgalvo Silavas zinātnieki, ka ir radīti tādi priežu stādi, kuri atzarosies pat augot retainē, bez savstarpējas konkurences. Vai tam var ticēt? Attiecībā uz priežu atjaunošanu noteikti ne. Te izpaužas mums, vecākiem, labi zināmais padomju savienībā bēdīgi slavenā zinātnieka Lisenko sindroms, kurš bez zinātniskās izpētes solīja izveidot tādus kviešu laukus, kur uz katra salma augs piecas vārpas un sējumus no kukaiņiem varēs pasargāt nevis ar pesticīdiem, bet vistām un tītariem.

Zināms, pie kā tas noveda padomju lauksaimniecību. Līdzīgi tam, bez izpētes, bet uz savas apjausmes pamata Silavas vadītājs J. Jansons iesaka mums izaudzēt labus priežu mežus, to tīraudzes retinot, jau sākot no desmit gadu vecuma, lai palikušie kociņi neatrastos viens no otra tuvāk par 2 metriem, vai vislabāk būtu tad, ka, jau stādot, ievērotu šos attālumus. Tā mūsu senči audzēja priedi tikai savās atmatās zeģeņu iegūšanai. Vai kaut kas līdzīgs neveidosies arī mūsu tagad ierīkotajos priežu mežos? Zinātnisko pētījumu par to jau nav.

Mums nav arī saprotama pašreizējā mežu pārvaldīšana. Kādēļ tagad, kad mums jau ir Valsts meža dienests, vēl nepieciešams Meža departaments? Vai nav lieka līdzekļu tērēšana? Nav arī saprotams, kā tagadējais mežzinātnes Silava vadītājs J. Jansons, kas arī organizē meža stāvokļa noteikšanu, vienlaikus ir arī AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētājs?! Mūsuprāt, tā ir visizteiktākā interešu konflikta situācija.

Un pēdējais. Valsts meži ir sabiedrības īpašums, un tai ir tiesības zināt, kādi ir šī īpašuma ienākumi un izdevumi. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kad to apsaimniekotājs bija Meža departaments, tas ik gadu sniedza sabiedrībai pārskatu par valsts mežu stāvokli un detalizētu pārskatu par izdevumiem un ienākumiem no tiem. (Spilgts piemērs tam ir 1939. gada Meža departamenta izdotais, 206 lappušu biezais sējums Latvijas mežu statistiska un Meža departamenta darbība 1937./38. gadā.)

Pašreiz ne ko tādu sabiedrība no tagadējā meža apsaimniekotāja Latvijas valsts mežiem nesaņem. Vienīgais, ko zinām, ir aptuvenā ieņēmumu daļa, kas tiek aizskaitīta valsts budžetā. Kā tiek izlieti pārējie ieņēmumi no valsts mežiem, sabiedrībai netiek izpausts. Būtu pēdējais laiks šo neizdarību labot un katru gadu darīt sabiedrībai zināmu, kā tiek izlietoti pārējie valsts mežu ienākumi.

Mēs esam pateicīgi tiem neskaitāmiem cilvēkiem, kuri aizstāvēja Latvijas piejūras mežus no nociršanas. Tur nekas nav pāraudzis vai aizaudzis un vēl var augt ilgus, ilgus gadus, kamēr mēs atkal iemācīsimies cienīt klasiskās mežsaimniecības paredzētos kailciršu platumus, virzienus un piesliešanās laikus. Tagadējie meža izmantotāji vairs nemāk to darīt.

Mēs esam pateicīgi dabas pārvaldei, kura cenšas aizstāvēt mūsu mežus no to pārmērīgas izciršanas un tās noorganizēto dabas aizstāvju armiju, kas cenšas mežos vēl atrast palikušos vērtīgos dabas biotopus, tādējādi cenšoties pasargāt tos no iznīcības.

* Pie šāda secinājuma par pašreizējo mūsu valsts meža stāvokli kopīgās pārrunās ir nonākuši šādi tā kādreizējie kopēji un audzētāji:

1. Jaunjelgavas MRS galvenais mežzinis, mežzinātņu doktors G. Skriba

2. Talsu MRS ilggadējā mežu izmantošanas inženiere L. Bērziņa

3. Ventspils un Ugāles MRS ilggadējais mežu aizsardzības inženieris A. Mačtams

4. Smiltenes mežniecības mežziņa vietniece A. Viža

5. Cēsu MRS direktors E. Eglīts

6. Bijušais meža meliorators G. Klapars

7. Meža ministrijas meža atjaunošanas inženiere I. Birzgale

8. Daugavpils MRS direktors A. Reliņš

9. Kuldīgas MRS Abavas mežniecības mežzinis E. Kiršpīlis

10. Jaunjelgavas MRS Lāčplēša un Erbērģes mežniecību mežzinis J. Censonis

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Ārstu biedrība pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju

FotoŅemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.
Lasīt visu...

18

Potēšana zem ieroču stobriem

FotoTieslietu ministrs Jānis Bordāns izfunktierējis, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Vakcinācijas projekta alvas zaldātiņi, kurus var raidīt cīņā pret nepotētajiem. “Mums ir jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem un uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi un kuri vadījuši reālas militārās operācijas. Šādi cilvēki spēs nodrošināt kārtību un skaidros sabiedrībai pieņemtos lēmumus,” postulē Bordāns.
Lasīt visu...

20

Neticēsiet, bet ir lietas, kas man vismaz kaut cik padodas

Foto6 (12) pret divi! Tāds (cerīgs) šobrīd ir mans rezultāts, zvanot vēl nevakcinētajiem senioriem*. Svētdien runāju ar vairākām kundzēm un kungiem par viņu apsvērumiem, viedokļiem un šaubām par un ap Covid-19 vakcīnām. Silvija, Ņina, Staņislava un Rimuks, Leons un Viktorija pēc sarunas teica, ka potēsies!
Lasīt visu...

12

Dusmas, vilšanās un apnikums ir tas, kā es šobrīd jūtos

FotoTas, ka lielākā daļa sabiedrības ir idioti, man it kā ir bijis zināms jau izsenis, taču pēdējos gados sakarā ar dzīvošanu laukos diezgan noslēgtā vidē, darbiem un de facto pašnodarbinātību, bērniem un vispārēju aizņemtību kaut kā biju šo nolicis maliņā un vairāk vai mazāk koncentrējos uz to, ko es varu, nevis nevaru izdarīt, sabiedrībai un tās atkritumiem atvēlot pēc iespējas minimālu lomu manā ikdienā.
Lasīt visu...

21

Nevajag domāt par visādu s…du, kuru ne jūs varat ietekmēt, ne patiesībā tas var ietekmēt jūs

FotoEs saņemu daudz (apmēram 100-200 nedēļā) jautājumu - kāpēc es atbalstu Kariņa/Levita režīmu, cilvēku paverdzināšanu un nošpricēšanu, kas piedevām esot antikonstitucionāli. Īsumā mēģināšu atbildēt uz šo dilemmu.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām „mums nelaimējies piedzimt 21. gadsimta sākumā”?

FotoRadio intervijas rosināta refleksija, braucot auto. „Mums nelaimējies piedzimt 21. gadsimta sākumā. Briesmīgs laiks”, vaimanā kādi intervējamie pa radio. Hmm…diskutējami.
Lasīt visu...

21

Gļēvuļu valdība glābj savas pakaļas, vainu veļot uz citiem

FotoTrīs dienas tika dotas, lai valdības ierēdņi varētu sagatavot kaut minimālu šī lēmuma juridisko un ekonomisko bāzi. Ja kāds naivi iedomājas, ka no ministriju seifa tika izņemta slepenā mapīte “X stunda”, kurā detalizēti aprakstīts, kā rīkoties līdzīgā situācijā, tad šāds cilvēks ir jāsarūgtina. Nekāda plāna valdībai nav, jo tā jau no sākta gala darbojas viendienīšu režīmā, kurā, pārfrāzējot kādas oskarotas brāļu Koenu filmas nosaukumu, stratēģiskiem lēmumiem nav vietas.
Lasīt visu...

18

Kārtējā atklātā vēstule Latvijas tautai

FotoŠodien, kad ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits valstī ir sasniedzis rekordu, Kariņa-Levita režīms ir apjucis un nezina ko darīt! Tā vietā, lai atzītu savas kļūdas, Kariņa-Levita režīms grib ieviest lokdaunu jeb stingros ierobežojumus Latvijas iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

21

Es izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)

FotoEs izvēlētos vakcināciju (ja tā būtu vakcinācija)… Paņēmiens, kā radīt imunitāti pret mēģinājumu noindēt, zināms no skolas gadiem (Grāfs Monte-Kristo) un pēc tam atsevišķu varasvīru biogrāfiju aprakstiem: organisma pieradināšana pie indes ar mazām, regulārām devām, tās pakāpeniski palielinot. Vai paņēmienam ir nosaukums, es nezinu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs neesam dzimtcilvēki!

Kariņš ir iedomājies, ka latvzemieši ir viņa dzimtļaudis, ar kuriem varmāka var darīt visu, kas ienāk prātā....

Foto

Valsts varas nozagšanas budžets

Saeimā sākusies nākamā gada valsts budžeta izskatīšana. Valdības vadītājs to raksturo kā “līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstību”. Viņš esot lepns par...

Foto

Esam gatavi iedarbināt „vajāšanas pantu” pret visiem, kas pacels balsi!

Covid-19 pandēmija un iedzīvotāju masveida saslimstība šobrīd ir gan pārslogojusi veselības sistēmu, gan arī uzliek lielu...

Foto

„Delfi” un „TVNET” vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot...

Foto

Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem

2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta...

Foto

Vai Jums vēl ir ilūzija, ka valdība rūpējas par Jūsu veselību? Man vairs NAV!

Cīņa turpinās un kļūst arvien atklātāka un agresīvāka. Iznīcināt mūsu cilvēcību, iznīcināt...

Foto

Mēs nedaudz atliksim mums ļoti vajadzīgā 184 000 eiro vērtā flīģeļa iegādi par nodokļu maksātāju līdzekļiem

Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020....

Foto

Par Dieva izspļautajiem, varas lemtspēju un neizlēmību

Kur un kā, kā arī kāpēc rodas tie, daudzuprāt, nesaprātīgie un neloģiskie likumi, ierobežojumi, stabiņi, saliņas un veloceliņi Rīgā...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mēs paļaujamies uz Egila Levita autoritāti

Pusotra gada laikā, kopš Latvijā ir Covid-19 krīze, Krišjāņa Kariņa valdība demonstrē pilnīgu nespēju veikt galveno tās...

Foto

Vēsu prātu, mieru un pazemību!

Valdība liedz nepotētajiem darbu (lasi – iztikas avotu), veselības aprūpi, ieeju veikalos, sociālos atvieglojumus un visādi citādi moka, sirdzēji izdziest, ārstēti...

Foto

Kariņa valdības lēmumi kļūst arī nelietīgi un amorāli

Esam jau pieraduši, ka valdības lēmumi saistībā ar Covid-19 ir novēloti, haotiski, grūti saprotami un bieži vien neizpildāmi....

Foto

Saeima: Lembergam tiesības balsot vēlēšanās jāiegūst caur tiesu!

Latvijas valsts pretēji Latvijas Satversmē garantētajām tiesībām pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada...

Foto

IMHO: tiesībsargs akceptē puču

Attiecinot prasību par obligātu vakcināciju pret Covid-19 uz tautas ievēlētajiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, nepotētajiem pilsoņiem viņu medicīnisko rādītāju dēļ (lasi –...

Foto

Nelokāmi pret varmākām!

Manuprāt, par “lidojošo sili” nokristītā “kankariņu” valdība grib izraisīt Dievzemītē pilsoņu karu starp potētajiem un nepotētajiem. Es tomēr ticu, ka šāds varnešu scenārijs...

Foto

Marija pret Adriānu

Beidzot labas vēstis! Žogs uz Baltkrievijas robežas būs, par spīti bezgala nopietniem ģeopolitiskiem kavēkļiem, klimata katastrofām un vēlēšanu rezultātiem!...

Foto

Krāmu tirgus un tā darboņi

Kad redzi varas uzspiesto spēli no malas un esi gana vērīgs un spēcīgs, lai tajā neiesaistītos, katrs viņu nākamais solis kļūst...

Foto

Tēva dienā!

Latvijā ir vairāk nekā 100 000 bērnu, kuri aug bez tēva. Dēli izaug bez piemēra kādam jābūt vīrietim, meitas bez pirmā vīrieša viņu mūžā...

Foto

Turpmāk NMPD prioritāte – tikai dzīvībai kritiski izsaukumi

Lai dzīvībai kritiskās situācijās, kad izšķirošas ir minūtes, iedzīvotāji saņemtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu palīdzību, dienesta...

Foto

„Ģirģena mantojums”: uz robežas ar Krieviju uzbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā

“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””, kas ir uzbūvējusi infrastruktūru uz Latvijas – Krievijas valsts robežas,...

Foto

Šis ir kas nebijis!

Šis ir kas nebijis! Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums" paziņoja: "Beidzot ir piegriezies tiem cilvēkiem, kuri paši vakcinējas" un jautājums...

Foto

Patiesība melu laikos

Cilvēkus, kuri visu mūžu dzīvo bailēs par savu dzīvi, visvairāk biedē cilvēki, kuri ir drosmīgi un brīvi....

Foto

Mākslinieka misijas tumšākā puse - saskarties ar to negāciju un strutu vilni, kurš izplūst no bieži vien ilgi slēptām brūcēm

Mākslinieka Kristiana Brektes darbi pēdējās nedēļās...

Foto

Pieprasām valdībai nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un...

Foto

Prāta vingrinājums

Bērns vienmēr kādu atdarina. Sākumā vecākus. Kad bijām mazi, mēs centāmies būt tādi kā vecāki. Kad izaugām lielāki, atdarinājām kādu dziedātāju vai sportistu –...

Foto

Manas pārdomas par Covid-19 un tā ārstēšanu

Esmu izslimojusi Covid-19 (no 6 ģimenes locekļiem saslimām 5) un vēlos dalīties savās pārdomās:...

Foto

Stulbeņu zemes pravieša līkloči. Turpinājums

Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, publiskajā vidē aizvien aktīvāki kļūst dažāda kalibra “jaunie gaismas nesēji” un dažādi gadu gaitā mazliet apputējuši politiskie eksspīdekļi....

Foto

Budžets un “pandēmija”

Budžeta veidošana ir tapusi par līdzekļu sadali varas kartelī. Nav ne detalizācijas, ne laicīgas iesniegšanas deputātiem. Nav iespējams runāt par budžetu nekādā veidā,...

Foto

Vai politprostitūciju var ārstēt ar naudu?

Reiz kādas zemes prezidentam ienāca prātā ģeniāla doma. Tā kā viņa vara bija lielā mērā atkarīga no parlamenta deputātiem un...

Foto

Neuzskatām, ka žīdiem Latvijā pienākas īpašas privilēģijas

Covid 19 ierobežojumu aizsegā atkal aktualizēta, un faktiski pabeigta kārtējā liela apmēra afēra - tā sauktās kompensācijas žīdiem par Otrā Pasaules kara laikā...

Foto

Šis jau ir apzināts noziegums pret savu tautu

Paldies Nacionālajai apvienībai par drosmi* iestāties pret Pavļuta/Kariņa apmātību un plānu izveidot Latviju par poligonu eksperimentam, kurā sabiedrība...

Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam...

Foto

Cilvēki, kas nemāk pat žogu nopirkt, grib man noteikt, kā man jāuzvedas

Kaut kā stulbi sanāk. Man nosaka, kā būt un kā būs jāuzvedas, cilvēki, kuri...

Foto

Pūces "pārsteigums" par Levita zvanu tikpat liekulīgs kā mulsums par būvlaukumā izdzirdētu lamuvārdu

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu...

Foto

Maskas krīt, vārdi par brīvprātīgo vakcināciju bijuši klaji meli

Tātad esošā koalīcija nobalsojusi par piespiedu vakcināciju skolotājiem, mediķiem un sociālās aprūpes darbiniekiem. Nu, ko - maskas...

Foto

Šogad mēs dvieļu un pannu iegādi centīsimies neaizliegt

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Veselības ministrijas izstrādātajam konceptam drošu pakalpojumu sniegšanai, kurus jau ir iesniegusi izskatīšanai Operatīvās...

Foto

Atklāta vēstule presei un sabiedrībai: par ko balsot vēlēšanās

Šodien ziņās teica, ka nevakcinētajiem pašiem būtu jāapmaksā ārstēšanās izmaksas… Nu kādēļ tad viņi nepasaka līdz galam,...

Foto

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

Būs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš...

Foto

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

Šodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00....