Iesaki rakstu: 
"Protestēt ir mediķu tiesības, taču tam nebūs jēgas, ja mediķu arodbiedrība nespēs norādīt, kur rast finansējuma avotu. Bez finansējuma avota norādīšanas mediķu prasība - atlaist Saeimu – ir realitātes noliegšana, gaisa tricināšana," – ar šo atziņu aizvadītajā nedēļā publiski nāca klajā Mārtiņa Bondara, Jura Pūces, Ineses Voikas un Edgara Jaunupa partijas cienīga pārstāve, veselības ministre Ilze Viņķele.
Pēc tam viņa vēl gari un plaši meloja, ko tieši viņa ar to esot vēlējusies pateikt un ko ne. Tikmēr es ļoti īsos vārdos iztulkošu, ko pēc būtības pateica savu vēlētāju Saeimas vēlēšanās pārliecinoši izsvītrotā kundze, kura, acīmredzot sekmīgi pabeigusi Solvitas Āboltiņas nekaunības kursus, pie varas kloķiem nonāca, tā sacīt, pa pakaļdurvīm.
Krieviski ir tāds teiciens par ierēdņiem, politiķiem un citiem viņiem līdzīgajiem: „Da, mi oh...jeļi, i čto?” Latviski to ļoti aptuveni varētu tulkot kā ņirdzīgi pašapmierinātu: „Jā, mūsu nekaunībai nav nekādu robežu, nu un? Ko jūs mums varat padarīt?”
Tieši to Latvijas sabiedrībai – gan veselajiem, gan slimajiem, gan ārstiem, gan pacientiem – pavēstīja nekaunīgā un melīgā kundze. Viņa un lielākā daļa no pašreizējās valdības līksmi ņirdz – jā, mēs jums melojām un melosim atkal, un ko jūs mums padarīsiet? Tikai stulbeņi tic solījumiem!
Vēlēšanas ir tikai pēc trim gadiem, un tas nozīmē, ka vismaz divus gadus mēs vēl varam darīt visu, kas ienāk prātā. Dzīvosim Ņujorkas viesnīcu karalieņu apartamentos, aizbrauksim uz Ameriku komandējumā, bet tur tas brīnumaini pārvērtīsies atvaļinājumā, - un tie vēl būs tikai ziediņi…
Godīgi sakot, man pamazām kļūst skaidrāks, kāpēc bija tik mikroskopiski maz cilvēku, kuri bija kaut teorētiski gatavi izliet savas un citu asinis par pirmo republiku, kad pienāca tās pēdējā stundiņa. Ja tā bija kaut uz pusi tik izkurtējusi kā pašreizējā, tad jautājumu nav.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
