Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izmantojot sabiedrības uzmanības priekšplānā esošo cīņu ar Covid-19, ir nolemts vienai vāji strādājošai valsts iestādei – Valsts vides dienestam bez faktos balstīta pamatojuma nodot funkcijas no otras iestādes – Dabas aizsardzības pārvaldes, kura strādā daudz kārtīgāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi 30. martā paklusām izdevuši rīkojumu par vairāku Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumu nodošanu Valsts vides dienestam (VVD).

Piecu darbadienu laikā (!) DAP uzdots “apzināt visus resursus, kas nododami VVD, lai tas veiktu vairākus DAP uzdevumus — aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, mikroliegumu aizsardzību [un] kontroli; atļauju izsniegšanu, anulēšanu; atzinumu un saskaņojumu sniegšanu dabas aizsardzībā”.

Dabas aizsargātāji nekavējoties iebilduši — palielināsies funkciju dublēšanās, administratīvais slogs un resursu patēriņš abām iestādēm utt.: “Dabas aizsardzības uzdevumu īstenošanā vienas iestādes vietā tiks iesaistītas divas iestādes. Radīsies risks dabas aizsardzības kontroles resursu pakārtot [citām] interesēm.”

Neesot iepriekš ziņots, ka DAP būtu kādas problēmas, ar kurām DAP netiktu galā, nav izvērtēti risinājumi, riski, ieguvumi vai veikta ietekmes analīze. Divi iepriekšējo gadu auditi nav uzrādījuši vajadzību savienot vai pārdalīt funkcijas.

Ministrijas ierēdne Alda Ozola atbildējusi, ka DAP tikšot pastiprinātas dabas un vides izglītības funkcijas. Taču komentāri nav sekojuši par to, kas tad turpmāk kontrolēs un sodīs dabas postītājus un vides piesārņotājus.

Kāpēc tas ir bīstami ikvienam no mums?

Lieta tāda, ka jau desmit gadu garumā skaidri zināma Valsts vides dienesta (kurš izsniedz piesārņojošās darbības atļaujas firmām) “saaugšana” ar kontrolējamām nozarēm. Regulāru publicitāti ieguvusi Ventspils reģionālās vides pārvaldes gadiem ilgā “nespēja” apkarot ogļu putekļus un naftas produktu smakas no Rūdolfa Meroni kontrolē esošajiem Ventspils ostas uzņēmumiem. Par to pašu, lai arī retāk, Rīgā sūdzējušies Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji.

Saldus iedzīvotāji vairākus gadus velti aģitēja pret norvēģu kapitālam piederošas ķīmiskās rūpniecības smakām un vienlaikus neciešamo dvingu, kas bieži nākusi no lietuviešiem piederošās firmas Reneta, — tās darbs ir iznīcināt kritušos lopus, maitas un sprāgoņas, ko firma ilgstoši nemācēja izdarīt bez smaku izlaišanas gaisā.

Par smirdoņu no Vangažu naftas bāzes iedzīvotāji ziņojuši vietējai Rīgas Apriņķa Avīzei — jo nav jau neviena cita, kam sūdzēties, utt. Inčukalnā VVD “uzraudzībā” jau gadus 25 smeļ un neizsmeļ gudrona dīķus. Tieši VVD ir tā iestāde, zem kuras “jumta” pirms diviem gadiem visa valsts pēkšņi izrādījās pilna ar vecu riepu krāvumiem un no Skandināvijas ievestām plastmasas atkritumu ķīpām, ko nevis mēģināja pārstrādāt, bet kam vienkāršāk bija “netīšām” pielaist uguni.

Visos šajos gadījumos VVD amatpersonas gadiem nav bijušas spējīgas panākt rezultātu. Turklāt jāatceras, ka Inga Koļegova, VVD iepriekšējā vadītāja, jau otrajā instancē notiesāta par ienākumu neuzrādīšanu deklarācijā no brāļa firmas.

Kad pašvaldība Ventspilī uzstādīja t.s. “elektroniskos degunus”, kas ogļu putekļus un naftas smirdoņu spēj izmērīt objektīvi un kam kukuli iedot nav iespējams, VVD pagājušajā vasarā nāca klajā ar visu laiku unikālāko izskaidrojumu: smirdoņa esot nākusi nevis no R. Meroni grupējuma kontrolē esošajiem uzņēmumiem, bet gan no tā, ka vasaras sākumā Ventspilī smirdējuši... ziedošie ceriņi.

VVD pilnā nopietnībā izplatīja preses relīzi, kurā rakstīja: “Ventspils teritorijā uzstādītie “elektroniskie deguni” [...] bija reģistrējuši 28 pārsniegumus publiskajās teritorijās. Visvairāk — 18 pārsniegumi — bija maija beigās un jūnijā, kad Ventspilī bija augsta gaisa temperatūra un ziedēja ceriņi.”

Uzraudzītāji “saauguši” ar piesārņotājiem

Kā tas vispār iespējams, ka VVD ļauj piesārņotājiem dzīvot mūsu valstī tā kā žurkām pa galdu? Izskanējušas aizdomas, ka kontrolējošās institūcijas varētu būt saaugušas ar piesārņotājiem, kur vieni otru darbības piesedz, un šādas aizdomas presē apspriestas jau kopš 2010. gada.

Visiem ražotājiem un tranzītniekiem, no kuriem ceļas piesārņojums, regulāri jāatjauno attiecīgās atļaujas. Nolīgtie vides konsultantu uzņēmumi sagatavo pieteikumus, bet VVD reģionālās vides pārvaldes tos apstiprina, noraida vai liek pārstrādāt.

Taču pirms desmit gadiem vides konsultāciju tirgū notika pārmaiņas par labu firmām, kuras dibinājuši un kurās strādā bijušie vides resora darbinieki. Bez firmas Estonian, Latvian, Lithuanian Environment (pazīstama arī kā ELLE) tika minēts arī uzņēmums VSKB Vide, kura dibinātājs bija kādreizējais vietējās vides pārvaldes direktors Ilmārs Sekacis un kurš pat kādu laiku atradās pārvaldes adresē!

Biedrība Zaļai Ventspilij jau 2009. gadā norādīja: piesārņošanas atļaujās, ko pārvalde izsniegusi piesārņotāju labā uz savu kādreizējo resora kolēģu sagatavoto iesniegumu pamata, konstatētas būtiskas kļūdas vai noklusēta informācija. Augstākas institūcijas vēlāk atcēlušas vai izmainījušas atļaujas, piemēram — par tiem pašiem ogļu putekļiem: ''Atbilstoši Vides aizsardzības likuma jēgai, nav atbilstīgi ievērots un realizēts nedz izvērtēšanas, nedz piesardzības princips, kas skar nozīmīgas sabiedrības intereses, un pārkāpums ir atzīstams kā būtisks."

Izgaismojās arī ikdienišķa shēma VVD darbībā: piesārņojuma uzraugi no Ventspils (kur ostā katru dienu var gadīties kāds piesārņojums) regulāri brauca kontrolēt Tukumu, kur smagās rūpniecības un naftas terminālu vietā ir šūšanas cehi, kokapstrāde, pārtikas rūpniecība un metālapstrāde, logu ražošana utt. — tātad ķīmisko smirdoņu un putekļus lielākoties neradoši biznesi.

Ar vides konsultāciju firmiņu starpniecību VVD bijušajam personālam saaugot kopā ar piesārņojošajiem uzņēmumiem, kļūst skaidrāks, kāpēc iedzīvotāji regulāri nevar piespiest VVD, lai tā amatpersonas pildītu savus darba pienākumus.

Skaidrs, ka VVD pamatā strādā godprātīgi darbinieki, kuriem atsevišķu darboņu shēmas riebjas, un viņi rakstījuši iesniegumus priekšniecībai, pat norādot uz konkrētām amatpersonām un to, kas kuram ir “stipendiāts”. Bet nav publiski ziņots, ka tam būtu bijušas sekas.

Kāds tad būtu kopsavilkums? VARAM ierēdņu izdomāto “reformu” jēga ir: paņemt no DAP kā salīdzinoši klusi un efektīvi strādājošas institūcijas vairākas svarīgas funkcijas, lai tās nodotu VVD — iestādei, kas jau līdz šim regulāri atzīmējusies ar nespēju izpildīt savus tiešos darba pienākumus.

Ministrijas ierēdņi pa kluso kaut ko sadomājuši savās galvās, neņemot vērā ne institūciju līdzšinējos darba rezultātus, ne sabiedrības viedokli, bet speciālistiem droši vien pat nepajautājot jelkādus datus, uzrakstījuši lēmumu par labi strādājošas institūcijas funkciju atņemšanu, nododot tās sliktāk strādājošam kantorim. Nav brīnums, ka DAP pretojas šādām “pārmaiņām”.

Nu bet ko tad iesākt ar to visu?!

Lai nebūtu jāuzklausa iebildumi no sērijas “atkal te lasām kritiku, bet kur ir risinājums?!”, tūlīt pat dosim arī priekšlikumu pareizajai rīcībai, ja nu VARAM ierēdņiem tik ļoti kaut ko gribas reformēt savā struktūrā:

1) Nodefinēsim problēmu, kas izgaismojusies praksē (VVD nepilda savus pienākumus un nenovērš smirdoņu, piesārņojumu, riepu un plastmasu kalnus, neizsmeļ gudrona dīķus utt.), jo VVD izdod piesārņojošās darbības atļaujas un pats kontrolē to (ne)izpildīšanu — tātad nepastāv neatkarīga kontrole no malas;

2) Atradīsim risinājumu: šinī gadījumā VVD ir jāpārbauda un jāizdod piesārņojošās darbības atļaujas, bet to faktiskā izpilde ir jākontrolē ar VVD (un ar piesārņotāju nolīgtajām firmelēm) nesaistītiem speciālistiem — piemēram, tām pašvaldībām, kuru teritorijā attiecīgie piesārņotāji atrodas (atgādināsim: šobrīd pašvaldībām, to vides komisijām un iedzīvotāju ievēlētajiem deputātiem nav it nekāda teikšana attiecībā uz viņu teritorijās notiekošo piesārņošanu);

3) Liksim mierā DAP, kamēr tās darbībā nav konstatētas ne tuvu tādas problēmas kā VVD darbībā.

Avoti:

http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/11732-vangazos-atkal-smird

https://www.pietiek.com/raksti/neieverojot_jebkadus_labas_parvaldibas_principus,_tiek_grauta_dabas_aizsardzibas_nozare

https://www.pietiek.com/raksti/pec_diviem_menesiem_valsts_vides_dienests_beidzot_spiests_ieraudzit_tehniskas_sals_gredas_osta,_bet_udens_piesarnosanu_vel_nepamana

https://www.pietiek.com/raksti/ventspilnieki_ventbunkers_smird!_valsts_vides_dienests_ne,_smirdona_naca_no_ziedosajiem_ceriniem

https://www.pietiek.com/raksti/iedzivotaji_atkal_sudzas_par_oglu_putekliem_no_meroni_kontroletajam_teritorijam

https://www.pietiek.com/raksti/pieci_unikali_veidi,_ka_tiesajama_kolegova_un_vvd_nirgajas_par_iedzivotajiem_meroni_grupejuma_intereses

https://nra.lv/latvija/21291-petijums-latvijas-vides-konsultaciju-biznesa-aizkulises.htm

https://www.pietiek.com/raksti/cik_ilgi_valsts_vides_dienesta_stradas_negodpratigi_laudis_vvd_darbinieku_iesniegums

https://www.pietiek.com/raksti/saldu__dzen_cauri__greizu_teritorijas_planojumu_

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kņada

FotoKatrs no mums kaut reizi ir mēģinājis sākt jaunu un skaistu dzīvi. Dažam pietika ar vienu mēģinājumu, cits to darīja vairākkārt, bet vēl kāds to dara, tas ir, mēģina nepārtraukti.
Lasīt visu...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanāsa ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā,...

Foto

Par dzīves mērķiem un jēgu

Kas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam...

Foto

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

Rīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča...

Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...