Dabas aizsardzības pārvalde: Sarkanajā grāmatā iekļautos pelēkos roņus vislabāk pētīt, viņus nošaujot
Imants Liepiņš08.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizsargājami, izmirstoši roņi “zinātniski jāpēta” ar nošaušanu – tā izriet no atļaujas, ko izsniegusi Dabas aizsardzības pārvalde, kuras darba mērķis līdz šim bija dabas aizsardzības īstenošana Latvijā.
27. janvārī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izsniegusi atļauju šaut roņus, turklāt līdz šī gada beigām paredzēts “zinātniskās pētniecības nolūkos” nošaut nevis vienu vai dažus, bet uzreiz divdesmit pelēkos roņus.
Jāatgādina, ka Baltijas jūrā dzīvo pelēkie un pogainie roņi, turklāt abas sugas ir aizsargājamas – mūsu valstī tās ir iekļautas oficiālajā aizsargājamo sugu sarakstā. Pēdējos gadu desmitos roņiem pie mums klājas īpaši grūti – ne tikai Baltijas jūras relatīvi augstā piesārņojuma, bet arī klimata pārmaiņu dēļ, jo roņi savus mazuļus laiž pasaulē ziemā uz ledus, kur tie pavada dzīves pirmās nedēļas, līdz iemācās peldēt, taču temperatūras pieauguma dēļ arvien retāk mūsu krastos jūru sedz kārtīgs ledus, kas līdz martam spēj noturēt roņu mātītes un mazuļa svaru.
6. februārī par pieņemto lēmumu šaut Sarkanajā grāmatā ierakstītus, apdraudētus jūras dzīvniekus tika publiski paziņoti šādi fakti:
“Zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, četrās piejūras pašvaldībās atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus), liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izsniegtā atļauja.
DAP informē, ka, pamatojoties uz Medību likuma 11. pantu, kā arī Ministru kabineta noteikumiem, DAP 27. janvārī izsniedza Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtam “BIOR” […] atļauju, kurā teikts, ka no šā gada 27. janvāra līdz 31. decembrim zinātniskās pētniecības nolūkos, kā arī lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai, ūdeņiem un citu veidu īpašumiem, atļauts iegūt 20 pelēkos roņus (Halichoerus grypus).
Pelēko roņu indivīdu ieguve, izmantojot medību ieročus, atļauta Salacgrīvas piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Saulkrastu novada piekrastes ūdeņos, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Tukuma novada piekrastes ūdeņos, Ķesterciemā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā, Talsu novada piekrastes ūdeņos, Mērsragā, jūrā tiešā zvejas rīku tuvumā.”
Tā kā nekāda detalizēta informācija nav pieejama, ir sagatavoti jautājumi DAP par šī lēmuma pamatojumu un nepieciešamību, par ko kļūs zināms pēc atbilžu saņemšanas.
Situācija savā būtībā ir tikpat absurda kā Japānas valdības finansētā daudzu vaļu sugu slaktēšana pie Antarktīdas krastiem, kam tiek izmantoti Japānas valstij piederoši kuģi, aizbildinoties ar “vaļu ieguvi zinātniskās pētniecības nolūkiem” – vaļi tiek sašauti ar sprāgstošām harpūnām un uzvilkti uz pārstrādes kuģa, kur zinātnieku uzmanības vietā tos sagaida pārtapšana ekskluzīvās delikatesēs.
Pret šo rīcību daudzus gadus cīnās brīvprātīgā organizācija “Sea Shepherd Origins”, kas ar atbalstītāju sagādātiem kuģīšiem fiziski traucē japāņiem iznīcināt vaļus, neļaujot piepildīt pašpasludinātās “ikgadējās kvotas” — aktīvistu cīņa ir tik sekmīga, ka vairāku sezonu garumā japāņiem neizdevās nogalināt nevienu pašu vali, savukārt citus gadus no ieplānotā daudzuma izdevies noslaktēt vien dažus procentus.
Lai attaisnotu apdraudēto sugu nogalināšanu, Japāna jau daudzus gadu desmitus apgājusi starptautisko moratoriju, kas paredz pilnīgu vaļu medību aizliegumu visā pasaulē, aizbildinoties tieši ar “zinātnisko pētniecību” – vaļu medību flote formāli palikta zem kāda “pētniecības institūta”, kurš realitātē pārdod gaļu vairumā. Šis “pamatojums”, kurš izpelnījies vispārēju starptautisku izsmieklu un ko 2014. gadā par nepatiesu atzina Starptautiskā Justīcijas tiesa Hāgā, uzdodot nekavējoties izbeigt tamlīdzīgas darbības, tagad tiek izmantots arī Latvijā, lai attaisnotu pelēko roņu šaušanu.
Seko mums 
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
