Dati parāda: ir izgāzušies vakcīnu noliedzēju plāni izņemt bērnus no skolām, mācīt mājās vai dibināt pašiem savu “Plakanzemes vidusskolu”
Imants Liepiņš15.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mācību gada sākumā apkopotie dati par skolnieku skaitu dažādās mācību iestādēs parāda — audzēkņu skaits valsts, pašvaldību un privātajās skolās kopumā pieaudzis, kamēr krasi samazinājies attālinātajā un mājmācībā esošo izglītojamo skaits.
Uzzinot, ka vecāko klašu skolniekiem būs jāvakcinējas, lai apmeklētu skolu klātienē, savukārt visiem būs obligāti jātestējas pret koronavīrusu, zinātnes un vakcīnu noliedzēji sociālajos tīklos uzturēja sašutuma vētru, klaigājot par “bērnu tiesībām” un draudot savus bērnus ņemt mājmācībā vai ļaut mācīties viņiem tikai attālināti.
Cits citam pārsūtīja arī aicinājumus dibināt jaunu privātskolu, kurā nebūšot jāievēro epidemioloģiskā drošība, kur vakcinēties nemaz nedrīkstēšot un kurā mācības notikšot pēc nezināmas programmas. Pārējā sabiedrības daļā viņu ideja jau paspējusi iegūt apzīmējumu “Plakanzemes vidusskola”.
Tagad Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati no visām mācību iestādēm Latvijā apliecina — faktiski ir noticis tieši pretējais. Kopējais skolnieku skaits oficiāli akreditētās pamata un vidējās izglītības iestādēs Latvijā šajā mācību gadā pieaudzis par 0,7% līdz 217 500 audzēkņiem, nevis samazinājies.
No visa šī Latvijas skolnieku kopskaita mājmācība saskaņota tikai 150 bērniem, kas ir par 24 bērniem mazāk nekā pirms gada. Mājmācībā atrodas tie skolnieki, kas cietuši smagos negadījumos vai ko skārušas nopietnas slimības, kuru dēļ jāievēro gultas režīms un nav iespējams apmeklēt skolu, tāpēc vairākas reizes mēnesī viņus mājās apmeklē pedagogi, palīdzot strādāt individuāli. Kolīdz viņi izveseļojas, viņi nevar vien sagaidīt atgriešanos pie saviem vienaudžiem klasēs. Tāpēc mājmācībā esošo izglītojamo kopskaits mācību gada laikā var svārstīties.
Turklāt mājmācība uzliek milzīgu atbildību vecākiem — kamēr bērni apmeklē skolu, atbildību par viņu izglītošanu un sekmīgu aizvadīšanu līdz eksāmeniem uzņemas pedagogi un mācību iestāde, bet mājmācībā visa atbildība par to, lai bērni tiešām mācītos, ir vecākiem, turklāt arī juridiski, ne tikai faktiski.
Savukārt attālinātās mācības no 1. septembra uzsākuši tikai 7114 skolnieki, kas ir visu laiku zemākais rādītājs vēsturē, kopš šī statistika tiek apkopota, turklāt tajā ietilpst arī vakarskolas, neklātienes skolas un citas nepilna laika neklātienes apmācības formas (piemēram, Tālmācības vidusskola).
Salīdzinājumam — pirms Covid pandēmijas izcelšanās 2019. gada septembrī attālinātajā mācībā atradās 9940 skolnieki, vēl desmit gadus agrāk tādu bija 13 811, bet 1999. gada septembrī — pat 14 380 izglītojamie. (Jāpiezīmē, ka šajā statistikā nav iekļauti tie skolnieki, kuru mācību iestādēs tiek atklāti Covid gadījumi un kas attālināti spiesti mācīties pret pašu vēlmi un tikai uz laiku.)
Tāpat zinātnes noliedzēju aicinājumi nav atraduši piekrišanu bērnudārzos — šogad 1. septembrī visā Latvijā bija gandrīz 100 tūkstoši pirmsskolas vecuma bērnudārznieku.
Līdz ar to no statistikas nevar izdarīt secinājumus, ka vakcīnu noliedzēju draudi par skolnieku nelaišanu mācīties, ja būs jāspļauj trauciņā vai jāvakcinējas, būtu piepildījušies — skaitļi parāda tieši pretējo. Nav arī zināms, vai zinātnes noliedzējiem izdevies nodibināt savu privāto attālināto vidusskolu, taču no oficiālajiem VIIS datiem nav redzams, ka tāda būtu pēdējā laikā saņēmusi akreditāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
