Iesaki rakstu: 
Gadījumam, ja pēkšņi nāktos pamest Valsts prezidenta kancelejas direktora amatu, kā tas prezidenta Andra Bērziņa laikā noticis jau ar divām augsti stāvošām kancelejas amatpersonam, bijušajam Saeimas priekšsēdētājam, ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vēsturiski saistītajam Gundaram Daudzem jau sagatavota "mīksta nosēšanās". Ar tagadējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) svētību ventspilniekam Daudzem noskatīts Saeimas kancelejas direktora amats, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
"Interesanti, man gan neviens to nav piedāvājis," runas par sev noskatīto Saeimas kancelejas direktora amatu Pietiek komentēja Daudze. Viņš savā amatā Rīgas pilī jūtoties stabili un pašlaik pārmaiņas karjerā neplānojot.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šādu iespēju Daudze ar Āboltiņu, kura savu priekšteci spīkera amatā uzskata par domubiedru, tomēr ir apsprieduši un atgriezties parlamentā kaut vai administratīvā amatā viņam nebūtu iebildumu.
Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aizvadītajā nedēļā Pietiek neapstiprināja, ka prezidents Bērziņš šobrīd plānotu tik radikālas izmaiņas savā komandā. Tiesa, Bērziņa prezidentūras pirmajā gadā amatus zaudējuši jau divi augsti stāvoši viņa komandas darbinieki, un ikreiz tas ir noticis pēkšņi, pašiem iesaistītajiem to uzzinot pēdējā brīdī.
Tas, ka Seimas kancelejas direktora amats tiek taupīts Daudzem, esot vienīgais iemesls, kādēļ šajā amatā vēl aizvien ir spējis noturēties tās ilggadējais vadītājs Māris Steins, kura atbrīvošana no amata, pēc informētu avotu teiktā, jau bijusi sagatavota pērnvasar un nav notikusi tikai tādēļ, ka toreizējais prezidents Valdis Zatlers iniciēja prlamenta atlaišanu. Iepriekšējās - atlaistās - un pašreizējās Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa, kura Steinu uzskatot par neizveicīgu un nepietiekami atsaucīgu parlamenta saimnieciskās dzīves organizētāju, viņu jau kopš 10. Saeimas laikiem esot faktiski atstūmusi no dalības lēmumu pieņemšanā, atstājot tikai "papīru parakstītāja" funkciju.
Steins, pēc vairāku savstarpēji nesaistītu avotu Pietiek stāstītā, teju nesperot kāju pār Āboltiņas kabineta slieksni. Saeimas Prezidija slēgtajas sēdēs, kurās spriests par būtiskiem saimnieciskiem jautājumiem, amatpersonu un darbinieku atalgojumu un deputātu kompensācijām, Steins neesot aicināts, un Saeimas kancelejas vadību pārstāvējis viņa vietnieks Valdis Ziemelis. "Steins ir vecs stagnāts, kurš uzskata, ka spīkeri nāk un iet, bet viņš paliek. Ja vien ir kāda iespēja, viņš atradīs simt iemeslu, kādēļ kaut kas nav iespējams. Nebūtu rīkojuma Nr. 2, viņš jau būtu atlaists," Pietiek neoficiālā sarunā neslēpa kāda informēta amatpersona.
Saeimas kancelejas direktora amats ir vairāk administratīvs un atšķirībā no Valsts kancelejas direktora amata nekad nav ticis uzskatīts par politiski ietekmīgu. Tomēr jau vairākus mēnešus parlamenta kuluāros runā, ka Vienotības līderei Āboltiņai šajā jautājumā ir cits viedoklis un viņa lolo vērienīgas reformas Saeimas kancelejā. Daudze, kurš Saeimas priekšsēdētāja amatu ieņēma 9. Saeimā pēc tam, kad pēc "pazaudētā portfelīša" skandāla no tā bija jāaiziet Indulim Emsim, šajos reformu jautājumos esot Āboltiņas domubiedrs.
Par to, ka Daudze Rīgas pilī nenoturēsies visu Bērziņa prezidentūras laiku, politikas kuluāros ar mainīgu intensitāti tiek runāts jau kopš pērnās vasaras. Šīs runas saistītas vismaz ar trim faktoriem. Pirmkārt, tiek spriests, ka kādā brīdī Bērziņam būs izdevīgi atbrīvoties no iespaida par ventspilnieka Daudzes ietekmi uz Rīgas pils lēmumiem, īpaši, ja mainītos valdība un prezidents vēlētos uzstāt uz ZZS ņemšanu jaunajā koalīcijā, vienlaikus neradot iespaidu, ka uz to viņu mudina "ventspilnieki". Daudze, lai arī formāli sarāvis saites ar ZZS un Aivara Lemberga prtiju Latvijai un Ventspilij, tomēr asociējas ar "ventspilnieku grupējumu".
Otrkārt, prezidents lieliski esot informēts un apzinoties Daudzes draudzību ar Vienotības līderi Āboltiņu, kas zināmā politiskā situācijā var kļūt traucējoši. Treškārt, runām par Daudzes iespējamo nomaiņu amatā iemeslu pērnajā rudenī iemeslu deva pats prezidents, kurš, pēc Pietiek avotu tolaik stāstītā, bija neformāli uzdevis citiem savas komandas cilvēkiem novērot, vai Daudzem nav kādi traucējoši disciplīnas pārkāpumi.
Pašās Bērziņa prezidentūras pirmajās dienās no amata atvadījās Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Raimonds Rožkalns, ar kuru jau bija panākta vienošanās par darba turpināšanu (viņš deva padomus arī eksprezidentam Valdim Zatleram), bet pēkšņi tika informēts, ka šim amatam izraudzīts eksģenerālprokurors Jānis Maizītis. Tāpat pirms neilga laika no amata pēc pušu vienošanās pēkšņi bija jāaiziet prezidenta kancelejas direktora vietniekam Ērikam Ozolam, kuru prezidents par šo lēmumu informēja pēkšņi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
