Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās daļēji valsts finansētais portāls „Delfi” savā maksas rakstu sadaļā bija publicējis rakstu ar visrakstu „„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem”, kurā tās autore, par žurnālisti uzdotā Laine Fedotova, aptaujājot padomju okupācijas varas kolaborantu, par politologu uzdotu sabiedrisko attiecību jomas pārstāvi, bēdīgi slavenu marksistu – Zedelgemas leģionāru piemiņas vietas nopostīšanas atbalstītāju un citas personas, ir bijusi spiesta faktiski atkārtot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes tekstu saistībā ar laikraksta „Diena” publikācijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” – ir slikti nepareizus cilvēkus intervēt nepareizā medijā. Ņemot vērā lasītāju interesi, pārpublicējam šo rakstu.

„Skandalozā” intervija laikrakstā „Diena” – ko tā paģēr no mediju cunftes brāļiem

Laine Fedotova, "Delfi Plus" žurnāliste

Portālā "Diena" publicētā intervija "Kas un kā "pasūtīja" Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku" un tai sekojošie viedokļu raksti laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) pauž vairākas apsūdzības. Pirmā skaidri nolasāma intervijas saturā – publikācijā tiek nosauktas konkrētas iespējamās sistēmiskās problēmas valsts iestādē. Otra apsūdzība sekoja trīs dienas vēlāk un vērsta pret citu mediju darbu, precīzāk, autoruprāt, to nepietiekamu reakciju. Pirmo jāskaidro tiesībsargājošajām institūcijām. Tikmēr otra varētu būt stipri pārsteidzīga, izriet no komunikācijas un mediju ekspertu paustā.

Par ko ir stāsts?

2021. gada augustā Latvijas tiesībsargājošās iestādes uz brīdi aizturēja publicistu Lato Lapsu un veica kratīšanu viņa dzīvesvietā un automašīnā. Tajā pašā dienā kratīšana notika arī pie polittehnologa Jurģa Liepnieka. Dienu vēlāk Valsts ieņēmumu dienests (VID), neminot lietā iesaistītos cilvēkus, medijiem pauda, ka VID Nodokļu un muitas policija izmeklē kriminālprocesu par juridisku un fizisku personu savstarpējiem aizdomīgiem darījumiem. Šo kriminālprocesu sāka 2020. gadā. Lapsas ieskatā, procesuālās darbības pret viņu veica kriminālprocesā, kas ir safabricēts. Arī Liepnieka toreiz paustajā skanēja skepse par to, vai kratīšana ir pamatota. Viņš apgalvoja, ka likumsargi formāli it kā meklējot līgumus, kas sen jau esot iesniegti VID.

No jauna šo lietu kā aktualitāti izcēla laikraksts "Diena". 17. februārī medijs publicēja interviju ar Initu Lūri, kādreizējo VID izmeklētāju. Lūre Finanšu policijā strādājusi kopš 2005. gada, bija arī VID Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece. Taču pērnruden viņas reputāciju apskādēja TV3 raidījums "Nekā personīga", kura rīcībā bija ziņas, ka viņa nonākusi apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu. Kā raksta "Diena", Lūre apcietinājumā pavadīja četrus mēnešus. Intervijā laikrakstam "Diena" viņa pauda, ka 2020. gada sākumā darbā viņai noteica uzdevumu "atrast jebko" pret Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un citām personām. Jāpiebilst, ka pati Lūre intervijas laikā ne reizi neminēja ne Lapsas, ne Liepnieka vārdu. Par šīm personām jautāja intervijas autors. Nav skaidrs, kāpēc un kā Lūre nolēma interviju sniegt tieši portālam "Diena". "Delfi" mēģināja ar viņu sazināties, izmantojot sociālo mediju starpniecību, taču neveiksmīgi.

Vēl divas dienas vēlāk, 20. februārī, šī paša notikuma aktualitāti ar divām viedokļu slejām mēģināja sabangot NRA. Vienā slejā sevišķa kritika bija vērsta pret medijiem, kuri intervijā pausto laiduši gar ausīm. Otrā slejā tās autors pārmet Latvijai demokrātijas un tiesiskuma trūkumu, jo Lūres sniegtā intervija neradīja valstiska mēroga skandālu.

Pašu Lato Lapsu publiskajā vidē dēvē par publicistu. Viņš neilgu posmu [kopš 1990. gada] darbojies arī žurnālistikā. Pēdējos gados [kopš 2000. gadu sākuma] Lapsa uzmanību izpelnījies kā grāmatu autors par vairākiem Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp prezidentu Egilu Levitu. Tiesa, prezidents grāmatu aprakstīja kā "nomelnojošu un nepatiesu", tomēr pret grāmatas autoru tiesiskā ceļā lēma nevērsties. Publiskajā vidē mēļo, ka Lapsa darbojies arī sabiedrisko attiecību jomā kopā ar Andreju [patiesībā Aināru] Ērgli, P.R.A.E. sabiedrisko attiecību aģentūrā. Ērglis, "Delfi" sazvanīts, noraida šīs baumas un teic, ka starp abiem "jau diezgan ilgi nav nekādu saistību".

Mediju dienaskārtība

To veido katrs medijs sev pats. Taču mediju dienaskārtību ietekmē vairāki faktori. Viens no tiem saistās ar mediju un žurnālistu kapacitāti notikumus pētīt. Vai medijiem bija steigšus jāturpina laikraksta "Diena" aizsāktā tēma? Kā stāsta politiskās komunikācijas pētnieks, Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Mārtiņš Pričins, labā mediju prakse paģērētu, ka mediji, reaģējot uz amata brāļu aizsāktajām tēmām, tās ne tikai atkārto, bet arī papildina. "Medijiem ir dažādas lomas. Ja mediji vēlas būt tā saucamie demokrātijas sargsuņi, jautājums: vai viņi ir gatavi uzņemties šo misiju – vēstīt, tostarp arī par koruptīvajām shēmām vai citām aktivitātēm, kas ar to saistītas?" teic Pričins. Proti, medijiem būtu pašiem jāizpēta, vai intervijā paustais ir patiesība. Tas savukārt prasa vērā ņemamus gan laika, gan cilvēku resursus.

Kā secina "Delfi", konkrētajā situācijā "Diena" un NRA paņēma sev vismazāk resursu prasošos žurnālistikas žanrus – interviju un viedokli. Kā stāsta žurnālists Kārlis Streips, ja "Diena" intervijas vietā publicētu reportāžu, žurnālistam obligāti būtu jāuzrunā arī stāsta otra puse: "Ja viena dāma runā kaut ko par Kristīni Prusaku, tad obligāti jārunā arī ar Kristīni Prusaku." Intervijas žanrs pieļauj to nedarīt. Savukārt viedokļu žanrā spēles noteikumi ir vēl brīvāki. "Mums ir vārda brīvība. Viedoklis ir viedoklis. Un tas var balstīties dažādos spriedumos tiktāl, cik tas neaizskar godu un cieņu. Un (viedoklis nevar būt balstīts) sagrozītos faktos. Tādā gadījumā tur nekādu ierobežojumu nav," norāda Pričins.

NRA publicētajā viedokļu slejā paustie pārmetumi citiem medijiem ir vētījami arī no citas puses – kāpēc ar viņu rakstiem un viņu publikācijām ir par maz, pauž LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra [okupācijas laikos strādājis par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju, bijis klasisks okupācijas varas kolaborants, aizstāvis un ideologs]. Profesors, īsi iepazīstināts ar situāciju, nezinot plašāku kontekstu, pieļauj, ka pārmetums, iespējams, sakņojas "sāpē", ka tēmu aizsākušie mediji nesasniedz tik lielu auditoriju, cik spētu sasniegt sabiedriskais medijs. Eiropas Savienībā ar dažiem izņēmumiem vislielāko auditorijas uzticību parasti iemanto tieši sabiedriskais medijs.

Kopumā, kā stāsta Pričins, mediji, aizsākot "krusta karu", lielākoties cīnās vienatnē. Aplūkojot LETA arhīvu, redzams, ka, piemēram, laikā, kad žurnālists Jānis Domburs un autoru komanda portālā "Delfi" vētīja centralizēto higiēnisko masku iepirkumu pandēmijas sākumposmā, ne "Diena", ne NRA plašu tēmas pētniecību neturpināja. Izņēmuma gadījumi mēdz būs sociālās tēmas – tajās mediji reizēm apvienojas, min Pričins. Tas notika, piemēram, imunologa Jevgēnija Ņikiforenko, kuru vairākas pacientes apsūdz seksuālā izmantošanā, lietā.

Ja melnais PR, tad slikts

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc informācija ir jāpārbauda, ir vienmēr pastāvošā iespējamība, ka tā ir daļa no apzināti veidotas komunikācijas kampaņas. Tādu mērķis ir mainīt zināšanas, attieksmi un uzvedību. Ja uz labu, tad to mēdz vienkāršoti uztvert kā reklāmu, bet, ja mērķis ir vērsties pret kādu – par melno PR (sabiedriskās attiecības – no angļu val. "personal relations" – red.) [patiesībā „public relations”]. Abos gadījumos informāciju ir vienlīdz svarīgi pārbaudīt.

Mediji – gan apzināti, gan neapzināti – mēdz kļūt par daļu no tā dēvētajām melnajām sabiedrisko attiecību kampaņām. Neapzināti tas var notikt aiz paviršības, skaidro politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. "Tev atnes informāciju. Ļoti, ļoti ticamu. Medija redaktors vai žurnālists tai notic. Un tad sanāk ziepes, nākas taisīt (ziņas) atsaukumus. Kāds pasteidzas, kāds nepārbauda (informāciju, vārds) aiziet, un tad jāatvainojas. Vārds jau nav zvirbulis – kad tas aiziet, tas aizplūst," skaidro Rajevskis. Šo situāciju var ilustrēt ar nesen medijos pieredzēto atgadījumu, kad vairāki mediji, tostarp "Delfi" redakcija, publicēja ziņu, ka miris gāzes kompānijas "Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis. Ziņa nebija patiesa, pēc kā "Delfi" un citi amata brāļi rakstīja ziņas atsaukumu un skaidrojumu par notikušo.

Lai arī Rajevskis nedomā, ka maldīgā ziņa bija daļa no kādas nomelnošanas kampaņas, situācija ilustrē, kā tāda kampaņa var iemaldīties medijos. Apzināti nomelnošanas kampaņas nonāk medijos, jo tieši šajā vidē tām ir vislielākais spēks. "Nesauksim par melno PR anonīmos "Facebook" kontos uzražotas muļķības – tas nav melnais PR. Tā ir solīdu, cienījamu avotu sniegta informācija. Tas iedot PR ticamību," skaidro Rajevskis.

LU pētnieks Mārtiņš Kaprāns pēc virspusējas iepazīšanās ar interviju "Dienā" un viedokļiem NRA norāda: "Ja tas ir melnais PR, tad tas ir ļoti tizls. Tāda atrauga no divtūkstošajiem – atšālējies veids, kā kaut ko pateikt. Melnais PR ir tāds, ko nevar pamanīt. Ja to var atšifrēt un redzēt ar neapbruņotu aci, tad tas ir slikts melnais PR." LU pētnieks arī uzsver, ka ir maldīgi nolikt tieši medijus nomelnošanas kampaņu centrā. "Viens no (nomelnošanas kampaņu) mērķiem ir radīt sniega pikas efektu. Proti, izmet (kādu informāciju), lai nāk klāt nākamā. Varbūt kaut kas vēl uzpeld. Un sniega pika veļas, veļas, veļas. Ja mērķis ir atspēlēties kādam, pret kuru ir cemme, tad šī sniega pika saveļas daudz lielākā sniega pikā un nospiež gar zemi savu pretinieku. Mērķis ar ažiotāžu ir uzvelt lielāku piku, ne tikai mest vienu akmentiņu ūdenī, lai redzētu koncentriskus riņķus ap to. Mērķis izraisīt lielāku viļņošanos," stāsta Kaprāns.

Kā skaidro LU pētnieks, ar "melno PR" saprot mēģinājumus ietekmēt un uzspiest noteiktu situācijas izpratni. Citiem vārdiem – parādīt situāciju noteiktā gaismā. Pētnieks iezīmē asociatīvās līdzības starp "melno PR" un pasūtījuma slepkavību, jo nereti arī nomelnošanas kampaņās nav skaidrs, kas ir to pasūtītājs vai izpildītājs: "Izmanto kādus pakalpojums vai trešās puses piedāvātās iespējas, pašam paliekot ēnā vai maksājot par iespēju palikt ēnā. Un tādā veidā diskreditē, mazina autoritāti, (aptraipa) reputāciju oponentam vai konkurentam."

Kas notika ar laikrakstā "Diena" publicēto interviju? Kā "Delfi" norāda Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, prokuratūra saņēma iesniegumu par Lūres sniegto interviju un to pārbaudei un izmeklēšanai pārsūtīja Valsts drošības dienestam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...