Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas mediji atzinīgi vērtē valdības līdzšinējo pretimnākšanu Latvijas izdevēju nozarei, izstrādājot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā par pazemināto nodokļa likmi 5% apmērā no 2022.gada 1.janvāra, piemērojot to drukātajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem.

Šāds solis parāda, ka Latvijā ir politiskā griba rūpēties par spēcīgāku informatīvo telpu, kurā Latvijas iedzīvotāji saņem kvalitatīvu saturu, ko veido, tai skaitā, profesionāli žurnālisti – tas ir kritiski svarīgi mūsdienu apstākļos, kad Latvijas valsti un sabiedrību apdraud nepārbaudītas, melīgas un Latvijas valsts suverenitātei naidīgas informācijas pārpilnība.

Tāpat mēs izsakām lielu pateicību Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šā gada pavasarī iniciēja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatīvās telpas stiprināšanai, un kurš aicināja piemērot samazināto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitā digitālajiem.

Tomēr izstrādātie grozījumi paredz, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā tiks attiecināta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formātā, tādējādi pilnībā izslēdzot periodiku digitālajā formātā.

Civilizētajā pasaulē periodikas patēriņš digitālajā formātā ir strauji audzis, tātad tieši šis formāts nākotnē veidos nacionālo informatīvo telpu arī Latvijā. Praksē tas nozīmē uzticamu mediju atbildību garantēt informētu un izglītotu Latvijas sabiedrības vairākumu, lai katrs no mums pats spēj kritiski izvērtēt kā ārējos, tā iekšējos apdraudējumus.

Izpratni par šo atbildību apliecina arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevēji, kuri lēmuši par pazeminātās likmes piemērošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grāmatām neatkarīgi no formāta. Tam ir skaidri redzami pozitīvi rezultāti – Igaunijā ziņu medijus digitāli abonē vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, Lietuvā šis rādītājs šogad strauji pieaug, šā gada vidū apsteidzot Latvijas rādītājus.

Sagatavot kvalitatīvu informāciju digitālā periodiskā izdevumā nozīmē tādus pašus izdevumus augstas raudzes profesionālu žurnālistu un redaktoru algošanā kā drukātajos medijos. Kā zināms, pašlaik Latvijā jau ir tādi mediji, kuri attīsta atsevišķas tikai digitālās periodikas produkus – piemēram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". Gandrīz ikviens laikraksts un žurnāls – gan nacionālā līmeņa, gan reģionālie – lolo lielus plānus digitālo versiju attīstīšanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka tā ir mediju patēriņa neizbēgama nākotne.

Tāds Latvijas kultūrai (un tātad informatīvai telpai) esenciāli svarīgs medijs
kā "Teātra Vēstnesis" jau šobrīd tiek abonēts vairāk digitāli nekā drukāti,
tāpēc esošā PVN grozījumu redakcija jau nostāda nelabvēlīgā situācijā nozīmīgu kultūras mediju.

Pašreizējā fiskālā ietekme no pazeminātās likmes piemērošanas ir samērīga ar uzstādījumu aizsargāt nacionālo informatīvo telpu, tāpēc, mūsuprāt, likuma grozījumos būtu taisnīgi, pamatoti un juridiski korekti piemērot samazinātu PVN likmi 5% apmērā arī mediju digitālajiem produktiem, kas atbilst masu informācijas līdzekļa kritērijiem.

Arī Eiropas Savienības Padomes direktīva par samazināto PVN grāmatām, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitālajiem izdevumiem, jo neparedz nekāda veida izņēmumus attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem digitālā formātā.

Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus, lūdzam valdību un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistītās likumu izmaiņas, pārskatīt pašreizējo redakciju izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, tā 42. panta septītajā daļā nevis izdalīt kā izņēmumu "periodisko izdevumu piegādei tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot", bet tieši otrādi – iekļaut šādus (digitālus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemēro samazināto likmi piecu procentu apmērā.

Finanšu līdzekļi, kurus mediji iegūtu, ja digitālajai periodikai tiktu piemērota 5% PVN likme, netiktu novirzīti uzņēmuma īpašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldīti kvalitatīva satura radīšanai – tātad Latvijas sabiedrības informētības un
izglītotības veicināšanai.

Jāuzsver, ka jau tāpat Latvijas mediju nozare cieš no reklāmas apjomu aizplūšanas uz tādiem spēlētājiem kā "Facebook", "Google", kuri nemaksā nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulētu mediju digitālās periodikas abonēšanu, mediju nozarei būtu iespēja mazināt atkarību no reklāmas kā ieņēmumu veida, kā arī ieguldīt līdzekļus kvalitatīva satura attīstīšanā un tādējādi nacionālās informatīvās telpas stiprināšanā.

Noslēgumā varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzīvotāju, tai skaitā politiķu interesēs ir tas, lai Latvijas medijos ir augstākas kvalitātes informācija, kas ļautu sabiedrībai attīstīt racionālus spriedumus, spēt atšķirt patiesību no dezinformācijas, audzēt uzticību Latvijas valstij un demokrātijas ilgtspējai.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...