„Delna” man pārmet, ka es pārāk bieži un daudz dodos uz Ukrainu ar palīdzības sūtījumiem
Egils Helmanis09.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda neviennozīmīgu slavu ieguvusi biedrība “Delna” nolēmusi, ka ir tiesīga prasīt manu atbrīvošanu no amata. Vēstulē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram šī biedrība kā argumentus min tos pašus, jau sen plaši iztiražētos melus un puspatiesības par muzeju. Tomēr ir parādījušās arī jaunas nianses: man tiek pārmests, ka es pārāk bieži un daudz dodos uz Ukrainu ar palīdzības sūtījumiem.
Ja nu ir kāda lieta, par kuru negrasos taisnoties, tad šī noteikti ir tā reize! Tā vietā pastāstīšu, kā es redzu šo braucienu piepildījumu un jēgu.
Kad pirms vairāk nekā gada sākās pilna mēroga krievijas iebrukums Ukrainā, no mūsu sadraudzības pilsētām, kuras vienas no pirmajām piedzīvoja iebrukuma postu, saņēmām ziņas par to, ka ļoti pietrūkst medicīnas preču – pretapdegumu līdzekļu, asiņošanas apturēšanas līdzekļu, pretsāpju medikamentu un daudz kā cita.
Iespēju robežās ar saviem domubiedriem Ogres novadā to visu sagādājām. Bija atlicis tik vien, kā to visu nogādāt Ukrainā. Tā kā situācija bija ļoti bīstama, es spēju saprast, ka neatradās neviens brīvprātīgais no pašvaldības darbiniekiem, kas vēlētos stūrēt šo kravu tālajā un neprognozējamā ceļā. Lai turētu ukraiņu draugiem doto vārdu, ka palīdzēsim, vedu šo kravu pats.
Otra man ļoti būtiska epizode arī risinājās lielā iebrukuma sākumā. Ar pasažieru autobusiem devāmies uz Ļvivu, lai no turienes uz Ogri vestu sievietes ar bērniem. Kad ukraiņu ģimenes jau bija ieradušās un devāmies ceļā, dzirdēju, ka piecgadīgi/sešgadīgi bērni vaicā viens otram, kas tā būs par vietu, kurp viņi dodas? Vai arī tur šaus un metīs bumbas?
Paņēmu pie vadītāja esošo mikrofonu un izstāstīju, ka esmu tās pilsētas mērs, uz kuru viņi dodas, kas viss tur būs mierīgi, ka par viņiem parūpēsies. Bērniem un arī pieaugušajiem tas bija svarīgi. Un, redzot viņu nomierināšanos, apjautu, cik svarīgas mēdz būt pat it kā sīkas detaļas.
Nu jau vairākas reizes kopā ar mani uz Ukrainu, vedot automašīnas karavīriem, ir devušies vairāki domes deputāti. Man šķiet būtiski, ka viņi savām acīm redz to postu, ko nodara iebrukums, to, cik vērta ir brīvība un drošība. Tas nostiprina pamatvērtību izpratni. Un tieši skaidrs skats uz būtiskajiem dzīves aspektiem ir tas, kā mums Latvijā ik pa laikam pietrūkst. Manuprāt, tam ir liela nozīme, arī pieņemot lēmumus par novada dzīvi un attīstību. Paldies viņiem par to, ka mašīnu nogādāšanai Ukrainā viņi ziedo savus līdzekļus!
Un noslēgumā. Ja mēs nedzīvotu greizu vērtību cauraustā sabiedrībā, tad tiem, kas sevi dēvē par pilsoniskas sabiedrības sargiem, šajā laikā drīzāk būtu jāceļ trauksme, kādēļ ir tik maz pašvaldību, kuras tieši un nepastarpināti sniedz palīdzību Ukrainas armijai un civilajiem? No tā ir atkarīga visu mūsu, mūsu valsts nākotne!
Un, jā, pilnīgi noteikti uz Ukrainu došos arī turpmāk, ja vien būs iespēja – vēl biežāk!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
