Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja par Latvijas lielāko problēmu uzskata demogrāfiju, tad kāpēc mēs turpinām grūst naudu tajā sistēmā, ko sauc par izglītību un kas ir vislielākā dzimstības bremzētāja? Turklāt arī vislielākā birokrātijas stutētāja un tumsonības vairotāja.

Izglītības ideāls nav nekas no tā, bet, kad to realizē pretēji studējošo un mācošo gribēšanai un varēšanai, kad to realizē pretēji populācijas dabiskajai procentuālajai kapacitātei uz intelektuālu darbu, tad rezultāts ir viss nosauktais negatīvais.

Tā vietā, lai ļautu jauniem vīriešiem un sievietēm ģimenes veidošanai piemērotākajā vecumā to darīt, mēs pārdodam viņiem falšu cerību diplomu un virspusējas izklaides iespējas vairāku gadu garumā.

Divdesmit gadu vecumā cilvēkam var nebūt skaidrs, kuru tehnikuma izglītību (ko tagad sauc par augstāko) viņam vajag, jo ir vienkārši pārāk daudz un pārāk šauras izvēles. Bet ir skaidrs, ka cilvēks kaut kad dzīvē gribēs bērnus. Un to mēs zinām nevis no jaunieša iztaujāšanas, bet no nospiedoša vairākuma pieaugušu cilvēku, kas ir sasnieguši četrdesmit gadu vecumu. Tad kāpēc nedarīt vispirms to, kas ir skaidrs?

Vīrietis un sieviete ir divas ļoti atšķirīgas dabas. Tās nevar savā starpā sadzīvot pēc vienas vai otras likumiem. Tās var savienoties tikai tad, ja tās vieno augstāks spēks, augstāks mērķis un augstāka realitāte, kas izvelk viņus laukā no viņu viendzimuma pasaules.

Augstāko spēku, kas stāv pāri vīrietim un sievietei, mūsu kultūrā dēvē par Dievu. Augstāka realitāte jauna vīrieša un sievietes gadījumā ir kopīgs bērns. Augstāks mērķis ir šī bērna nākotne. Modernā izglītība noliedz to visu.

Riska novēršanas iestādījumos mūs apmāca, ka vispirms ir jārada droši apstākļi un jāuzmeklē visiekārojamākais, vispiemērotākais partneris, un tad jūs varēsiet augstskolā nepaskaidrotu nodomu vadīts ķerties pie bērnu radīšanas. Tad rezultāts patiešām ir progresīvo bieži piesaukta karikatūra — valsts uzlikts pienākums vairoties! Bet bērni ir tas, kas liek vispār cilvēkiem kaut ko darīt. Apstākļi bērnu labklājībai rodas tad, kad ir bērni, un nevis pirms tam. Nevar vispirms mācīt (ar darbiem, ne vārdiem), kāpēc ir svarīgi jaunam netikt pie bērniem, bet vienlaicīgi gausties par švako demogrāfiju.

Izglītība pašreiz Latvijā saprastajā un realizētajā formā ir arī uzņēmējdarbību bremzējoša. Tā māca, ka, lai kļūtu derīgs citiem, vispirms ir kaut kas jāiemācās. Tas tā ir, ja mēs gribam spriest par norisēm sabiedrībā, ja mēs gribam darboties politikā. Bet tas tā nav brīvajā tirgū. Brīvajā tirgū ar mācīšanu gatavo tikai jau eksistējošas vajadzības izpildītājus, ar mācīšanu gatavo tikai darba ņēmējus, ne devējus. Uzņēmēji inovē, nevis pielietojot mācībās apgūto, bet tieši aiz nezināšanas, aiz nebūšanas ierobežotiem savos lēmumos.

Progresīvā labklājības valstī tas ir apgriezts kājām gaisā. Inovē un uz pārējās sabiedrības rēķina riskē mazgadīgi politikāņi, bet topošos, it kā risku uzņemties spējīgos gatavojam daudzgadīgos riska novēršanas iestādījumos. Jo mazāk mums būs mazo, ar savu un vecāku naudu riskējošo, dullas lietas darošo uzņēmēju, jo mazāk brīvo pilsoņu un vairāk balsotāju par finansējuma palielinātājiem augstākajai izglītībai, par centrālajiem plānotājiem un par atklātiem totalitāristiem.

Jaunais valsts prezidents (kuram novēlam veiksmi un gudrību būt visas tautas prezidentam un uz kura inaugurāciju jau nu vajadzēja iet visiem aicinātajiem deputātiem) savā pirmajā runā arī pieļauj šo kļūdu, mērķēdams uz demogrāfiju un izglītību reizē. Ja ir runa par pamata un vidējo — labi. Ja grib uzlabot demogrāfisko situāciju (un vēl daudzas lietas), tad ir jāpārtrauc visu jauniešu sūtīšana uz augstskolām, bet tie ideālā gadījumā desmit procentu, kurus sūta, jāizmāca par atbildīgiem cilvēkiem, nevis par izpildītājiem. Izpildītājus gatavo kursos, kuros iemāca izpildīt konkrētus uzdevumus, bet laika ierobežojumu dēļ nepagūst sačakarēt smadzenes.

Latvijas augstākās izglītības lielākā problēma ir, ka tur māca “to, kas ir jāzina”. Un to māca nevis tā, ka mēs stāstām studentiem, kā pasniedzējs redz pasauli, bet kā studentam ir jāzina, lai viņš būtu izpildījis prasības. Pasniedzējs nevar nevienu priekšmetu mācīt pretēji savai ideoloģiskajai pārliecībai. Viņš var savu darbu formāli izdarīt, bet normāls cilvēks neko no viņa caur tādu procesu neiemācīsies.

Pagājušajā rudenī biju iestājies 10 nedēļu programmā, lai kā ne pedagoģijas bakalaura grāda ieguvējs varētu strādāt par skolotāju savās studijās apgūtajos kursos. Tas notika LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes paspārnē. Un tur pasniedzēji, it kā pedagoģijas zinātāji, nekautrējās teikt: “Jums ir jāzina šis un šis [rāda uz slaidiem ekrānā].” Bet tā nestrādā nedz zināšanu, nedz kultūras pārnese! Tā strādā datu kopēšana. Tieši datu kopēšanas ieaudzināšanas rezultātā rodas sistēmas piesūcekņi, birokrāti un burta kalpi, jo viņu galvenais uzdevums visu studiju laiku ir bijis pareizi nokopēt datus no mācību materiāliem uz eksaminācijas materiāliem.

Pasniedzējs var kaut ko iemācīt tikai un vienīgi tad, ja viņš svēti tic tam, ko viņš stāsta. Ja viņš paver studentam, viņaprāt, reālu pasaules redzējumu. Ja pasniedzējs pasniedz alternatīvus redzējumus, tad viņš māca alternatīvu redzēšanu, nevis pašas alternatīvas. Galvenais mācāmā uztvertais vēstījums vienmēr ir tas, kas ir galvenais pašam vēstītājam. Ja pasniedzēja mērķis ir būt populāram, tad viņš iemācīs ekscentrismu kā metodi, nevis savu priekšmetu. Ja pasniedzējs burtiski uzskaita lietas, kas ir jāzina, tad viņš iemāca nevis to, “kas ir jāzina”, bet to, ka cilvēkam vienmēr ir jānoskaidro, “kas ir jāzina” un tad jāpierāda sava “zināšana”. Jūs taču saprotat, ka šāda procesa likumsakarīgais produkts ir cilvēks, kas spēj “apčakarēt” vērtētāju? Nevar mācīt sistēmas geimošanu un gaidīt rezultātā cita veida cilvēkus.

Pretēji daudzu likmēm uz izglītību kā panaceju Latvijas demogrāfiskais stāvoklis un tātad tās nākotne ir atkarīga no ievērojamas studējošo masas samazināšanas un no augstākās izglītības pataisīšanas par ekskluzīvu iespēju tikai tiem, kas ir uz to spējīgi. Izglītība kā uzņēmējdarbība vai piesūcekņdarbība ir jāpārsauc citā vārdā. Vai arī īstajai izglītībai jādod cits vārds.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...