Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Sanitas Osipovas neievēlēšanas Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatores amatā dažādas puses izteica pretrunīgus komentārus par notiekošo — kā tad patiesībā šis Saeimas balsojums izskatās Satversmes, demokrātijas un brīvās pasaules tiesību normu gaismā?

Izteikums: “Saeimas lēmums, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlot par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi, liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi,” šādu viedokli AT plēnumā pauda AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Vērtējums: Satversmes 84. pants paredz: “Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā.” Tiesnešu dienesta gaitu izvērtē Tieslietu padome, kas pēc labāko variantu izvērtēšanas iesaka Saeimai kandidātus uz tiesnešu amatiem. Satversme pēc tam paredz tautas ievēlēto priekšstāvju pienākumu balsot par tiesnešu kandidātiem, tos apstiprinot vai noraidot, un tieši tas vienmēr notiek, arī Osipovas gadījumā. Notiekošais ir diametrāls pretstats “konstitucionālajai krīzei” — patiesību sakot, konstitucionālā krīze būtu tad, ja tiesnešus ieceltu bez konstitūcijā paredzētā balsojuma.

Izteikums: Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata, ka “ietekme uz tiesnesi nedrīkst izpausties ne tiesas spriešanas procesā, ne arī pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas, un nav pieļaujams, ka tiesneša personisko un profesionālo dzīvi ietekmē tas, kāda veida lēmumus tiesnesis ir pieņēmis un ar kādiem motīviem tie ir pamatoti”.

Vērtējums: Saeimas deputāti, aptaujāti par balsojuma motīviem, ne tikai balsojumu pamatoja ar viņas iepriekšējo darbību, bet arī pieminēja S. Osipovas zemo kvalifikāciju konkrētajam amatam AT Civillietu departamentā. “Pretendentes zinātniskā darbība un disertācijas tēma par valstspilsētu tiesībām iezīmē citu specializāciju, ne civillietas,” komentēja deputāts Viktors Valainis. Viņš norādīja, ka S. Osipovai noteikti ir rodama vieta AT, bet ne Civillietu departamentā. Jebkurā gadījumā demokrātiskā valstī sabiedrībai ir tiesības izteikt izvērtējumu jebkuras valsts amatpersonas darbībai, sākot no pašvaldības deputāta un beidzot ar valsts prezidentu, neizslēdzot arī kritiku, kas tiek veltīta tiesu varas amatpersonām.

Izteikums: Administratīvo tiesnešu biedrība arī paudusi — “Saeima ir tiesu varas leģitimācijas avots, un tikai tai ir pilnvarojums tautas vārdā iecelt un apstiprināt amatā tiesnesi”.

Vērtējums: reti kad gadās lasīt tik unikālu juridisko analfabētismu kā šī izteikuma pirmā daļa. Satversmes 2. pants nosaka: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tiesu varas leģitimitāte izriet no Latvijas tautas suverēnās varas, Satversmes un likuma “Par tiesu varu”, kā arī saistītajiem tiesību aktiem. Tauta savu suverēno varu īsteno tiešā ceļā (likumdošana tautas nobalsošanas ceļā, kā arī savu priekšstāvju ievēlēšana pašvaldībās, Saeimā un Eiropas parlamentā), savukārt tāds vai citāds Saeimas balsojums nemaina tiesu varas leģitīmo darbību, jo tiesu vara ir viens no trim suverēnās valsts varas atzariem — tāpat kā likumdošanas vara un izpildvara.

Izteikums: Ineta Ziemele sacījusi “Delfu” diskusijā — “Satversmes 83. pants noteic: "Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti". Apstiprināšanai ir jānotiek, ievērojot tiesneša neatkarību […]. Saeimā tika pārkāpts Satversmes 83. pants," tā ES Tiesas tiesnese.

Fakti: Sanita Osipova nebija tiesnese brīdī, kad notika Saeimas balsojums. Viņas pilnvaras Satversmes tiesas priekšsēdētājas amatā bija izbeigušās 11. februārī. Līdz ar to viņai nebija garantēts jaunais amats tikai tāpēc, ka viņa jau ir tiesnese (viņa vairs nav), un jebkurā gadījumā ne Satversme, ne kāds no likumiem neuzliek Saeimai par pienākumu automātiski piešķirt kādai valsts amatpersonai nākamo valsts amatpersonas amatu, ja tikai tas saistīts ar tiesu varu.

Izteikums: “Delfi” tāpat raksta — “Saeimas 17. februāra debates un balsojums par Sanitas Osipovas neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā ir bezprecedenta gadījums Latvijas kā tiesiskas valsts jaunākajā vēsturē”.

Fakti: Saeima iepriekš divas reizes lēmusi noraidīt kandidātus uz AT senatoru amatiem, un arī tajās reizēs noraidošais balsojums bija saistīts ar kandidātu zemo kvalifikāciju un pieredzi, kas neatbilst tai, kāda nepieciešama konkrētajam amatiem. Tā 2009. gada oktobrī Saeima neapstiprināja darbam AT Māri Vīgantu, kurš līdz ar to netika atbrīvots no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata. Pretēji Saeimas lēmumam viņš uz diviem gadiem tika “aizkomandēts” divu gadu darbam AT kā senatora pienākumu izpildītājs uz tiesneša vakances laiku, pēc kā bija spiests atgriezties Administratīvajā apgabaltiesā. Bet nākamajā gadā Saeima aizklātā balsojumā neapstiprināja Andreju Judinu, kuram — kā izrādījās — nebija it nekādas darba pieredzes tiesneša amatā, pat ne rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā, bet kurš gribēja uzreiz tikt par senatoru. Līdz ar to saukt S. Osipovas neapstiprināšanu par “bezprecedenta gadījumu valsts jaunākajā vēsturē” ir vienkārši viltus ziņas. Bijuši jau divi šādi precedenti.

Izteikums: AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzskata, ka “Saeima ir "klaji pārkāpusi" Satversmes 83. pantu, kas nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam”.

Vertējums: bez iepriekš minētā fakta, ka balsojuma brīdī S. Osipova vairs nebija tiesnese un senatores amatu viņai negarantē neviens normatīvais akts, der pievērst uzmanību tam, kā demokrātiskā valstī neviens no trim varas atzariem (likumdevēja, tiesu un izpildvara) sev nepiesavinās absolūtas tiesības un nedarbojas bez kontroles. Ja Saeimas locekļi izdara sīkus pārkāpumus (pārsniedz ātrumu utt.), tad izpildvara viņus soda administratīvi, bet tiesu vara deputātus var sodīt krimināli — piemēram, šobrīd dažādās tiesu instancēs atrodas vismaz piecas krimināllietas pret Saeimas deputātiem Adamoviču, Ādamsonu, Jurašu, Kaimiņu, Zakatistovu par nodarījumiem, kas sākas ar dzīvokļa kompensācijas izblēdīšanu, turpinot ar korupciju un beidzot ar (it kā) spiegošanu Krievijas labā. Tas pats notiek, ja izpildvaras pārstāvji (sākot ar pašvaldību darbiniekiem un beidzot ar ministriem) izdara kādus pārkāpumus, turklāt Saeima ieceļ, atceļ un kontrolē augstākās izpildvaras amatpersonas — Ministru prezidentu un ministrus. Tiesu amatpersonas tāpat ir pakļautas administratīvajai atbildībai izpildvaras priekšā, savukārt Saeima ieceļ un (ārkārtīgi retos gadījumos) Satversmes 84. panta kārtībā atceļ korumpētus vai likumus sistemātiski neievērojošus tiesnešus. Trīs valsts varas pīlāru savstarpējā kontrole bieži tiek pieminēta, piemēram, ASV sabiedrībā, kur to parasti dēvē par “checks and balances among the three branches of the government”. Ar S. Osipovas neievēlēšanu senatores amatā notiek tas pats process — demokrātiski ievēlētie tautas priekšstāvji izpilda savas funkcijas, lai senatores amatā Augstākās tiesas Civillietu departamentā nenonāktu konkrēto pienākumu pildīšanai nekvalificēta amatpersona.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...