Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr deputāti, aktīvisti, juristi un labu griboši komentētāji šausminās par “nabaga īrniekiem denacionalizētajos namos”, kam varētu nākties maksāt (iedomājieties tikai!) tādu pašu īres maksu kā visiem citiem, es gribētu šoreiz paust politnekorektu viedokli: bet kāpēc viņiem vispār pienākas tādas spectiesības?

Kad padomju varas aplaupīto, uz Sibīriju deportēto un noslepkavoto Latvijas Republikas pilsoņu (latviešu, līvu, ebreju, baltvācu...) mantinieki atguva priekštečiem atņemtos dzimtas īpašumus, tajā skaitā mājas, zemi, ēkas, zemnieku saimniecības, arī atsevišķus uzņēmumus, tobrīd pilsētu īres namos lielākoties dzīvoja tādas ģimenes, kam šos dzīvokļus bija “piešķīrusi” okupācijas vara.

Tīšuprāt izvairīsimies no mēģinājumiem aprēķināt, cik daudzos gadījumos represētu Latvijas pilsoņu mantinieki savos atgūtajos dzīvokļos priekšā atrada visādus komunistus, izdienējušus okupācijas armijas virsniekus, padomju režīma amatpersonas, miličus, čekistus un viņu aģentus, kuri bija palīdzējuši veikt represijas pret tiem, kam šos namus savulaik atņēma, jo nav pieejama precīza statistika, cik šādu dzīvokļu kopumā Latvijā ir un kas tieši tajos dzīvo. Skaidrs ir tikai tas, ka tādos dzīvokļos kopējais iemītnieku skaits uzreiz pēc denacionalizācijas bija vērtējams simtos tūkstošu.

Lai šos cilvēkus neizmestu uz ielas, likumā bija iestrādāts aizsargājošs princips — viņiem īres maksa tika cieti fiksēta, un bija noslēgti ļoti ilgi īres līgumi. Problēma bija tāda, ka notika inflācija, Latvijā atsākās ekonomikas kāpums un pamazām uzlabojās dzīves līmenis (par spīti vairākām krīzēm), taču šiem cilvēkiem īres maksa nepieauga, kaut gan palielinājās ēku ekspluatācijas un remonta izdevumi, nekustamā īpašuma nodoklis.

Tagad iedomāsimies, ko tas viss nozīmēja namīpašniekam: viņš dabūjis atpakaļ okupantu atņemto un 50 gadu laikā nolaisto ēku, viņam jāsāk atjaunošana, jālāpa kanalizācija, jāmaina jumts, jāsiltina, jāremontē fasāde, jāpārvelk dzirksteļojoši elektrības vadi, ar hlora preparātu pagrabā jāindē pelējums, jāliek hidroizolācija un kas tik vēl ne, jāmaksā augošais NĪN un pieaugošās algas remontniekiem, taču mājā piecus, desmit, divdesmit un vairāk gadus dzīvo tādi iemītnieki, kas maksā par īri 15 latus mēnesī un kam īre beztermiņa!

Gadījās, ka šie piespiedu īrnieki izrādījās piederīgi tai sugai, kas kopš padomju laikiem pieradusi ne par ko nemaksāt un uzkrāj apkures, ūdens un kanalizācijas parādus, zog elektrību un nerūpējas par kārtību koplietošanas koridoros. Mājai samilzis parāds par apkuri un ūdeni, ko arvien sataisa daži neapzinīgi dzīvokļi, bet beigās siltuma nepieslēgšana rudenī draud visiem — arī tiem, kas godīgi maksā.

Kaut arī denacionalizēto namu īrnieki paši sevi uzskata par mūžīgajiem cietējiem, viņiem bija vismaz 25 gadi, lai meklētu jaunus mitekļus vai vienotos ar namīpašniekiem par abpusēji cienīgiem līgumu nosacījumiem. Patiesībā viņi ir bijuši bez iemesla privileģēta elites grupa, kas — pretstatā citiem līdzcilvēkiem — ir varējuši maksāt dažkārt pat tikai desmito daļu no reālās īres cenas, kamēr citiem cilvēkiem tādas privilēģijas nepienākas.

Jau dzirdu sašutušas balsis: “Tas raksta autors nelietīgi negrib saprast! Viņš savā bārdainajā vecumā iedomājas, ka zina, kā tas ir!” Arī es kādreiz esmu bijis jauns un dabūju īrēt dzīvokļus visādos ūķos. Man vienmēr bija jāmaksā pilna īre, kaut arī dzīvokļi gadījās sliktāki nekā tie, kuru īrnieki kādā denacionalizētā blakus namā maksāja vairākkārt mazāk, pie kam ar praksē tikpat kā neīstenojamām tiesībām viņus nemaksāšanas gadījumā izlikt. Man neskauž, ka citiem ir gadījušies labāki apstākļi, bet man neliekas pareizi, ka viņiem 25+ gadus no vietas sevi jāiztēlo par “cietējiem”, kaut gan viņi atrodas finansiāli un tiesiski privileģētā situācijā, ja salīdzina ar citiem.

Nākamais loģiskais jautājums: “Kur viņiem likties, ja no šāda dzīvokļa beigās tomēr būs jāizvācas? Gandrīz visi no viņiem tagad jau ir pensionāri!” Ja nav cerības vienoties ar mājas īpašniekiem, tad laikus jāiestājas rindā uz pašvaldības vai sociālo dzīvokli — denacionalizēto namu īrniekiem ir tiesības uz vietu šajā rindā. Tomēr, tā kā šīs rindas virzās gliemeža, pie kam beigta, ātrumā, vislabākais ir pārcelties uz dzīvi kādā mazpilsētā vai lauku ciemā, kur apkārt ir dabiska vide un tīrs mežs, svaigs gaiss, labāki kaimiņi, pieejamāka pašvaldība nekā Rīgā un savs dārziņš, kur parušināties ap puķēm.

Piemēram, Skrundas novada Rudbāržos ir divu un trīsstāvu mājas ar visām ērtībām un centrālapkuri, kas pieder vietējai agrofirmai un iedzīvotāju aizplūšanas dēļ stāv pustukšas — gan agrofirma, gan novads priecāsies, ja šiem lētajiem dzīvokļiem atradīsies jauni iemītnieki. Tas pats vērojams Ventspils novada Ugālē, kur daudzi labi dzīvokļi stāv tukši. No šīm abām vietām ir izcila sabiedriskā transporta satiksme ar Rīgu, ja vajag.

Ja denacionalizētā dzīvokļa iemītnieki strādā Rīgā un viņiem tāpēc nepieciešams dzīvot tieši Rīgā, tad tas nozīmē, ka viņiem ir darbs un viņi var atļauties maksāt normālu īri par dzīvokli. Savukārt tie, kas saņem tikai pensiju, droši vien nemaz nav nopietni apsvēruši pārcelšanos uz laukiem (ja visa dzīve nodzīvota pirms tam pilsētā, tāda doma prātā var neienākt), taču kopumā varu teikt, ka dzīve laukos ir kvalitatīvāka un veselīgāka, uz laukiem pensionāri ir kustīgāki un kopumā žiperīgāki — tā kā savu reizi esmu dzīvojis gan viensētā, gan lauku ciemā, gan mazpilsētā, gan Rīgā, tad no savas pieredzes esmu pilnībā pārliecināts, ka laukos dzīve ir harmoniskāka.

Ja valsts savulaik uzlika par pienākumu namīpašniekiem nodrošināt zemāku īres maksu noteiktai iedzīvotāju grupai, tad vajadzēja arī kompensējošo mehānismu — vai nu piemaksāt starpību (tāpat kā to dara pašvaldība, piemēram, ja sociālie dzīvokļi ierīkoti kādai firmai piederošā mājā), vai nodrošināt, sacīsim, NĪN vai citu nodokļu atlaides attiecīgās starpības apjomā. Nevaru atrast, ka jebkas tāds no valsts puses būtu ticis darīts vai ieviests.

Visu minēto apsvērumu dēļ mani pārņem izbrīns, kad redzu — politiķi iestājas par šīs izredzētās personu grupas mantisko privilēģiju saglabāšanu, nevis risinājuma atrašanu. Nākamā gada budžetā pat piedāvāts rezervēt 6 miljonus eiro, lai palīdzētu šiem cilvēkiem kaut ko kompensēt. Īsti nesapratu, ko tieši viņiem vajadzētu kompensēt, taču man ir morāla rakstura iebildumi pret jebkādas nodokļu maksātāju naudas izlietošanu šādiem mērķiem: 25+ gadus cilvēkiem ir bijušas likumā noteiktas privilēģijas maksāt daudz mazāku īres maksu par sveša īpašuma lietošanu, un tagad viņiem maksās v ē l ?! Un šoreiz no mūsu visu kopīgās kabatas?

Sāksim meklēt īstu risinājumu, nevis piemaksāt par esošās (nepareizās) situācijas saglabāšanu!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

21

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

FotoLabdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500 000 000 euro apmērā. Rezultātā nākotnē pārstās darboties pašvaldību pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi VTU Valmiera un AS Cata (Cēsis).
Lasīt visu...

21

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

Foto1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad tā ir viņu atklātība: paspēlējām demokrātiju, bet tagad pietiek. Naudu dalīs “lielais četrinieks”, un mēs arī noteiksim, kurš patiesībā būs vēlēšanu uzvarētājs. Neskatoties uz to, ka šīs čivinājums drīz vien pazuda no jaunā ministra twittera, koalīcijas partneru reakcija skaidri liecināja, ka šī ir tā reize, kad “ar bērna muti runā patiesība”.
Lasīt visu...

21

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

FotoŠajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadītāju strādājušā Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvērt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...