Iesaki rakstu: 
Sekojot līdzi kaislībām Saeimā par dažādu jaunu nikotīna produktu aplikšanu ar nodokļiem un kārtējiem ierobežojumiem, visai pamanāms ir Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis un apgarotu cilvēku - JKP Ētikas komisijas vadītāja vietnieks Normunds Žunna.
Viņš gan kopā ar krietniem kolēģiem panāca pamatīgo akcīzes nodokļa pieaugumu cigarešu konkurentiem pagājušā gada nogalē, gan šobrīd cīnās par kārtējiem priekšlikumiem, kas lielāko daļu no cigarešu alternatīvajiem produktiem aizliegtu vispār.
Iespējams, lāga tautas kalps nudien sācis cīnīties par veselīgu dzīvi, Tas nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka padomju laikos Žunnas kungs pats ir bijis mediķis ar nelielu stāžu savā profesijā, vēlāk veterinārfeldšeris Mazsalacas kolhozā.
Pārsteidz kaut kas cits. Pirms ievēlēšanas Saeimā šis pats Normunds Žunna bija redzams Saeimā kā Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis - stratēģiskās komunikācijas direktors, kas aktīvi aizstāvēja cigarešu industrijas intereses.
Kā tas iespējams, ka cilvēks pāris gadu laikā no cigarešu industrijas lobista ir pārvērties par nesavtīgu sabiedrības veselības aizstāvi un kaismīgu cīnītāju pret kaitīgajiem nikotīna produktiem?
Spriežot pēc Google, visa Žunnas kunga bagātīgā pieredze liecina par to, ka viņš spēj mainīties – no vetārsta par drošībnieku, tad muitnieku un muitas brokeri, tad pašvaldības darbinieku, bankrotējušu uzņēmēju un apgarotu trenneri biznesā un kur un kā tik vēl ne, vien kautri noklusējot savu karjeru pie tirgotājiem tieši pirms ievēlēšanas Saeimā.
Iespējams, rakstura dinamisms viņam neļauj veltīt spēkus un enerģiju kādai vienai nodarbei. Visnotaļ apsveicama īpašība. Bet varbūt izskaidrojums ir tajā, ka cigaretes un tā sauktie bezdūmu produkti atšķiras un savstarpēji asi konkurē, kas kļūst aizvien skaidrāk redzams.
Iepriekšējā Saeima bija visai skarba pret cigarešu ražotājiem un tirgotājiem. Savukārt šī Saeima ir pievērsusies tieši bezdūmu produktu apkarošanai, maigi attiecoties pret vecajām labajām cigaretēm. Piemēram, akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm šogad ir tikai 5%, kamēr bezdūmu produktiem līdz pat 1000%, uzreiz par kārtu augstāk nekā kaimiņvalstīs.
Pēc paša Normunda Žunnas vārdiem, “Jaunajā konservatīvajā partijā iestājos, jo, strādājot NVO sektorā, iepazinos ar valsts pārvaldes nepieļaujamo attieksmi pret uzņēmējiem. JKP komandā redzu iespēju sakārtot valsts pārvaldi tā, lai valsts iestādes būtu uzņēmēju padomdevējs un palīgs”.
Un krietnais deputāts tur doto vārdu. Kaut daļēji, jo nevar noliegt, ka vismaz divas lielas starptautiskas cigarešu kompānijas ir ļoti pateicīgas deputātam Žunnam.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
