Deputātu jautājumi ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam par gāzes tirgu, valsts drošumu un sabiedrības interesēm
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti20.01.2017.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 12. janvārī, pēc tam, kad Jūs tā arī nespējāt atbildēt, kā tad ar Jūsu piedāvāto gāzes tirgus modeli, kur gāzes tirgotājam vairs netiek paredzēts pienākums veidot jebkādu nodrošinājumu gāzes piegādēm, būs iespējams izpildīt gāzes piegādes līgumus Latvijas patērētājiem ziemas sezonā (kad gāzes piegādes Latvijas tirgum ir ļoti ierobežotas un tāpēc Latvijas patērētājiem nepieciešamais gāzes apjoms tiek laicīgi uzkrāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē), Jums tika iesniegti šādi konkrēti deputātu jautājumi.
Kādā veidā tiks nodrošināts nepieciešamais gāzes piegādes drošums Jūsu paredzētā tirgus modeļa apstākļos, kad tirgotājam nav paredzētas nekādas saistības veidot gāzes uzkrājumus, lai spētu īstenot piegādes līgumā paredzētās saistības pret Latvijas patērētājiem?
Lūdzu, aprakstiet, kā konkrēti darbosies Jūsu piedāvātais tirgus modelis, lai nodrošinātu nepieciešamo piegāžu drošumu un godīgus tirgus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem, gadījumā, ja kāds tirgotājs nespēs vai nevēlēsies pildīt līgumā paredzētās saistības – piegādāt gāzi Latvijas patērētājam (piemēram, AS Latvenergo) līgumā paredzētajā apjomā (apkures sezonas laikā, kad gāzes piegādes Latvijai tiek nodrošinātas no Inčukalna gāzes krātuves).
Aprakstot šo procedūru, lūdzu norādīt:
- kā un no kurienes tiks nodrošināts Latvijas patērētājam nepieciešamais gāzes apjoms?
- kas segs izmaksas, kuras radīsies, lai varētu nodrošināt šo gāzes apjomu?
- kā tiks noteikts un nodrošināts atbilstošais “rezervju apjoms”, kas būs nepieciešams Latvijas tirgum gadījumā, ja kāds no tirgotājiem nebūs spējīgs pildīt savas uzņemtās saistības pret Latvijas patērētāju?
- kad un kam būs jāveido/ jāuzkrāj šis “rezervju” apjoms?
- kurš segs šo “rezervju” veidošanas un uzglabāšanas izmaksas?
Diemžēl ne uz vienu no šiem jautājumiem Jūs neesat spējuši sniegt konkrētas atbildes. Tāpēc atkārtoti lūdzam Jūs tās iesniegt.
Papildus, iepazīstoties ar Jūsu sniegto atbildi, vēlamies norādīt un jautāt Jums:
Atbildot uz Jums uzdotajiem jautājumiem, Jūs norādāt, ka spēkā ir Ministru kabineta noteikumi N.312 “Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā”. Arī tālāk Jūs norādāt, ka līdz tirgus atvēršanas brīdim tiks izveidots regulējums, kādā enerģijas lietotāji apgādājami ar enerģiju enerģētiskās krīzes laikā, nosakot arī dabasgāzes drošības rezerves izveidošanas un izmantošanas kārtību.
Vai tādejādi Jūs izvairīgi vēlaties norādīt, ka atzīstat, kādas sekas var izraisīt Jūsu piedāvātais gāzes tirgus modelis, un tādēļ, atbildot uz jums uzdoto jautājumu par to, kā tiks nodrošināts piegāžu drošums – caur enerģētiskās krīzes radīšanu (kas ir reāli un vienkārši radāmas ar Jūsu piedāvāto tirgus modeli, kad kāds konkrēts tirgotājs, bez jebkāda nodrošinājuma var noslēgt apjomīgus piegādes līgumus (piemēram, ar Latvenergo, citiem siltumapgādes uzņēmumiem), nenodrošinot tiem nepieciešamās gāzes rezerves, neizbēgami izraisīs enerģētisko krīzi), un tad izmantot krīzes situācijai paredzētos risinājumus, - citādāk nav nekādas loģikas, kādēļ Jūs savā atbildē atsaucaties uz šiem noteikumiem?
Ja Jūs nepiekrītat augstākminētajam, lūdzam paskaidrot, kādā sakarā, sniedzot atbildi par to, kā Jūsu piedāvātais gāzes tirgus modelis nodrošinās nepieciešamo piegādes drošumu Latvijas tirgum, Jūs atsaucaties uz enerģētiskās krīzes situāciju, bet izvairāties aprakstīt, kā piegāžu drošums tiks nodrošināts, neradot enerģētiskās krīzes situāciju?
Arī tālāk Jūsu atbildē sniegtā informācija nesniedz atbildi uz Jums uzdotajiem jautājumiem, kā tad tiks nodrošināts nepieciešamais piegāžu drošums Latvijas tirgum, kā veidosies izmaksas, kā tās tiks sadalītas, lai nodrošinātu efektīvu tirgus darbību un godīgu konkurenci.
Jūsu pieminētais risinājums noteikt pienākumu atsevišķai lietotāju grupai (līdz 7000 m3/h) piegādāt gāzi pēdējā garantētā piegādātāja ietvaros situācijā, kad tirgotājs nav spējīgs, vai atsakās to nodrošināt, nesniedz atbildi par to, kā tiks nodrošināts nepieciešamais piegāžu drošums Latvijas tirgum, jo, pirmkārt – tas nenodrošina risinājumu lielajiem patērētājiem, kas būs galvenie dalībnieki gāzes tirgū, kuri nozīmīgi ietekmēs piegādes - patēriņa balansu visam tirgum, līdz ar to arī tā drošumu, otrkārt - Jūs tā arī neatbildējāt, kādā veidā tiks nodrošinātas šim pienākumam paredzētās rezerves: kā šī pienākuma veicējam jūsu piedāvātā modeļa apstākļos būs iespējams noteikt šim pienākumam nepieciešamo gāzes rezervju apjomu, lai tas būtu atbilstošs, kā veidosies un cik lielas būs šīs izmaksas, un kāds būs šo izmaksu segšanas mehānisms?
Tas rada mums pamatotas bažas, ka Jums vai nu nav izpratnes par šiem jautājumiem un tāpēc Jūs nespējat atbildēt uz tiem, vai arī Jūs cenšaties noslēpt no sabiedrības, ka Jūs piedāvājat modeli, ar kuru tiek lobētas atsevišķu tirgus dalībnieku (tirgotāju) intereses, jo izmaksas un riski, kas var rasties atsevišķu tirgus dalībnieku rīcības dēļ un būtu jāsedz pašiem šiem tirgus dalībniekiem, saskaņā ar Jūsu piedāvāto tirgus modeli tiek paredzēts uzlikt kā slogu citiem tirgus dalībniekiem (piemēram, sistēmas operatoram), kas tālāk būs spiests tās iekļaut savos tarifos un liks tās apmaksāt visiem Latvijas patērētājiem, tādejādi radot arī gāzes tirgū obligāto maksājuma komponenti, lai apmaksātu atsevišķu tirgus dalībnieku radītās izmaksas un veicinātu to biznesu.
Lai kliedētu mūsu augstāk pamatotās bažas, atkārtoti aicinām Jūs sniegt atbildes uz mūsu iesniegtajiem jautājumiem. Papildus norādām Jums, ka atbilstīgi Latvijas Republikas Satversmei Jums kā vienam no ministriem nepieciešama Saeimas uzticība un Jūs par savu darbību esat atbildīgs Saeimas priekšā.
Gadījumā, ja Jūs joprojām izvairīsieties sniegt konkrētas izsmeļošas atbildes uz Jums iesniegtajiem jautājumiem, tad saskaņā ar Latvijas Republika Satversmi un Saeimas kārtības rulli Jums tiks iesniegts pieprasījums, un atbildes Jums būs jāsniedz personīgi, ierodoties Saeimā Pieprasījumu komisijas sēdē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
