Deputātu jautājumi ekonomikas ministrei par Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa turpināšanu
Ivars Zariņš u.c. opozīcijas deputāti04.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar karu Ukrainā, un ne tikai - tai skaitā ES noteiktās sankcijas pret Krieviju, un Latvijas politisko lēmumu atteikties no Krievijas energoresursu izmantošanas, pārdomāta un atbildīga Latvijas varas rīcība ir jo īpaši svarīga, īstenojot šos pieņemtos lēmumus, lai pēc iespējas mazinātu to negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību, un sekmīgi īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu.
Diemžēl, kā liecina Covid krīzes pieredze, esošā - A.K.Kariņa valdība ir uzskatāmi parādījusi savu nespēju rīkoties adekvāti un izlēmīgi globālo izaicinājumu priekšā.
Jūs savā uzrunā, piedaloties Saeimas debatēs par ekonomikas ministra apstiprināšanu, publiski paziņojāt, ka “turpināsiet Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”.
Tādēļ lūdzam jūs sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Lūdzam sniegt uzskaitījumu, ko konkrēti ir paveicis Jānis Vitenbergs kā ekonomikas ministrs, lai īstenotu šo (jūsu pieminēto) “Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”?
2. Kurus no šiem pasākumiem jūs turpināsiet?
3. Vai par šādu “Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu” jūs uzskatāt Jāņa Vitenberga parakstītos un 02.09.2020 apstiprinātos nosacījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.560 un Nr.561, kuri nosaka, ka elektroenerģijas obligātajā iepirkumā izkrāptais atbalsta apjoms ir atgūstams nevis pilnībā (kā tas tika paredzēts Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL)), bet tikai par pēdējo atskaites periodu, vai tikai par laika periodu kopš pēdējā saņemtā brīdinājuma? Vai atbalstāt šādu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto regulējumu, kas pretēji ETL paredzētajam ļauj neatgūt visu izkrāpto atbalstu, jeb - ja uzskatāt to par neatbilstošu - kādas būs jūsu kā EM tālākās darbības? Lūdzam pamatot jūsu pozīciju.
4. Jūsuprāt, vai tas, ka EM ilgstoši (kopš 2020.gada 31.augusta) pārkāpa un nepildīja ETL noteikto prasību izstrādāt noteikumus subsidētās elektroenerģijas pārkompensācijas novēršanai, tādējādi dodot iespēju ilgstoši gūt likumam neatbilstošus lielus ieņēmumus OIK komersantiem caur pārmērīgi dāsnu atbalstu uz visas Latvijas sabiedrības rēķina, un tādējādi bremzējot jaunu efektīvāku atjaunojamo energoresursu izmantošanas projektu īstenošanu, uzskatāt par šādu Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa pasākumu? Jūsuprāt, kam būtu jāuzņemas atbildība par šādu klaju un ilgstošu likuma pārkāpumu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
5. EM tā arī nav izveidojusi skaidru un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā. Kāda būs jūsu rīcība, vai jūs tiešām turpināsiet šādu arī Jāņa Vitenberga īstenoto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu? Lūdzam pamatot savu atbildi.
6. Tiek piedāvāts mainīt tiesisko regulējumu, padarot to labvēlīgāku elektroenerģijas ražošanas projektu īstenošanai. Tas tuvākajā laikā radīs situāciju, kad šiem projektiem būs jākonkurē savā starpā par to realizācijai nepieciešamajām iespējām – pirmkārt, jau saistībā ar pieejamajām pieslēguma jaudām. Vai un kādā veidā ir paredzēts nodrošināt šo iespēju izmantošanu efektīvi un maksimāli atbilstoši Latvijas valsts interesēm, vai arī tas nav paredzēts un tiks turpināts īstenot “iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu”, kā tas tika darīts ar “OIK atļaujām”?
7. Vai un kādā veidā nodrošināsiet, ka vēja enerģijas elektrostaciju (VES) projekti, kurus ir paredzēts īstenot, izmantojot valsts kapitālsabiedrības vai to resursus, tiktu atbilstīgi sagatavoti, savlaicīgi publiskoti un virzīti tā, lai nodrošinātu caurspīdīgu, skaidru un izmaksu efektīvu šo projektu īstenošanu atbilstoši Latvijas sabiedrības, nevis šauru biznesa grupu interesēs?
8. Ar kādu mērķi projekta īstenošanai ir paredzēts veidot atsevišķu komercsabiedrību? Kas būs tās dalībnieki un labuma guvēji? Kuras amatpersonas pieņems lēmumu par dalībnieku sastāvu un pārstāvniecības apjomu? Kuri no šiem lēmumiem ir jau, oficiāli pieņemti?
9. Kādā veidā un pēc kādas procedūras tiks (ir jau tikusi) izvēlēta šīs sabiedrības vadība? Kā jūs nodrošināsiet, lai šī projekta vadībai tiktu izvēlēta Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošākā amatpersona, vai arī tas nav paredzēts? Lūdzam pamatot savu pozīciju.
10. Vai uzskatāt, ka līdz šim viss EM paveiktais augstākminēto VES projektu īstenošanā ir bijis vērsts, rūpējoties, lai īstenotu Latvijas enerģētiskās neatkarības kursu, nevis, lai, slēpjot savas darbības no sabiedrības, “sashēmotu” kādam izdevīgu šo projektu realizāciju un iepirkumu procedūras?
11. Vai publiskosiet EM paveikto un iecerēto augstākminēto projektu sakarā un šajā projektā iesaistītās puses, ar kurām EM ir apspriedusies un konsultējusies - oficiāli un neoficiāli, vai arī turpināsiet šo šādi iesākto Latvijas enerģētiskās neatkarības kursa īstenošanu?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
