Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti
Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž satraucošus un savstarpēji pretrunīgus paziņojumus. 
Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.
Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.
Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.
Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”
Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 
Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.
Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Labklājības ministrs pauž viedokli, ka “valsts sociālās apdrošināšanas sistēma, kurā glabājas esošo un nākamo pensionāru uzkrājumi, nav ilgtspējīga un jau 2019. gadā sociālais budžets būs ”mīnusos””.

Pretējs viedoklis ir finanšu ministrei, kura apgalvo, ka “valsts sociālā budžeta ilgtspēju ietekmēs FM piedāvātā jaunā nodokļu politika, kura paredz vienu procentpunktu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām novirzīt veselības aprūpes finansēšanai.”.

Esam iesnieguši Labklājības ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (Nr.260/J12, iesniegts 09.02.2017.), taču, Labklājības ministrijai strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu aktuālu datu, un tiek izteikti dažādi pieņēmumi.

Tāpat vairākkārt esam iesnieguši Finanšu ministrijai deputātu jautājumus par valsts sociālā budžeta ilgtspēju (268/J12, iesniegts 16.02.2017., 279/J12, iesniegts 02.03.2017.), arī par jauno nodokļu politiku, taču Finanšu ministrijas atbildes ir vispārējas, izvairīgas, nekonkrētas un kopumā notiek atrakstīšanās ar frāzēm: “darba grupas ietvaros norit darbs pie….”, “prognozes…. tika balstītas uz vairāku makroekonomisko rādītāju kopumu, ekonomikas tendencēm, saglabājot pozitīvus valsts izaugsmes rādītājus”, “…prognozēšana ir komplicēts pasākums….”, “…..prognozē tiek izmantotas …….analīzes metodes…..”, bet “attiecībā uz valsts speciālā budžeta ilgtspēju informējam, ka Labklājības ministrija iesniedz Finanšu ministrijai valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes vidējam termiņam, līdz ar to jautājums par šo prognožu pamatojumu un sagatavošanu ir Labklājības ministrijas kompetencē.”

Diemžēl ne no Labklājības ministrijas, ne no Finanšu ministrijas sniegtajām atbildēm nav iespējams pārliecināties par tajā izdarīto apgalvojumu pamatotību, turklāt abu ministru retorika ir pretrunīga, kas liecina par vienotas izpratnes neesamību. 

Abu ministriju veidotās prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti apgalvojumi, bet neviens ministrs nespēj parādīt un pierādīt, cik pamatota ir pati šī „bāze”.

Lai varētu pārliecināties, cik pamatotas galu galā ir Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas prognozes, un, ka prognozēs tiek izmantoti korekti izejas dati (nevis tikai korekciju dati), lūdzam nodrošināt, ka Labklājības ministrija un Finanšu ministrija iesniedz pilnīgus aprēķinus, kopā ar izmantoto aprēķinu metodiku un visiem izejas datiem (arī elektroniskā formātā), balstoties uz kuriem var gūt pilnu skaidrību par šo prognožu pamatotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...