Deputātu sarakste ar Labklājības ministriju atklāj – sociālais budžets tiek sastādīts, nebalstoties uz drošiem datiem
PIETIEK21.02.2017.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Jāņa Reira vadītajai Labklājības ministrijai, strādājot pie sociālā budžeta sastādīšanas, nav faktiski nekādu reālu, aktuālu datu, - prognozes tiek veiktas, koriģējot „bāzi” ar sagaidāmajiem un nesagaidāmajiem ieņēmumiem, balstoties uz kuriem, tiek izteikti dažādi, apgalvojumi, bet neviens nespēj parādīt, cik pamatota ir šī „bāze”. Šādu satraucošu ainu rāda Labklājības ministrijas sagatavotās atbildes uz opozīcijas deputātu pieprasījumu, kā arī šīm atbildēm sekojušie jautājumi jau Finanšu ministrijai. Pietiek šodien publicē abus dokumentus.
Jānis Reirs: par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem
Esmu izskatījis Saeimas deputātu jautājumu Nr.260/J12 (09.02.2017. Nr.622.12/1-48-12/17) par valsts speciālā budžeta ilgtspēju un sniedzu šādas atbildes:
1. Iesniegt Labklājības ministrijas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.
2. Iesniegt Labklājības ministrijas veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
3. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgumsf citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kurus LM izmanto, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
4. Ja Jūs tomēr nespējat iesniegt augstākminēto informāciju, lai varētu pārliecināties par Jūsu pausto apgalvojumu pamatotību, vai atzīstat, ka patiesībā Jūsu paustie apgalvojumi ir tikai politiskās spekulācijas, kurām nav pamata?
Labklājības ministrijā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (turpmāk - speciālais budžets) ilgtspējas novērtēšanai vēl joprojām tiek izmantots sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem reformas gados izveidotais ilgtermiņa prognožu modelis (turpmāk - modelis). Izmantojot modeli, tiek veiktas dažādas simulācijas ilgtermiņa tendenču, ietekmju un savlaicīgu risku apzināšanai ilgtermiņā - prognozes nav tiesiski saistošas, bet tās tiek veiksmīgi izmantotas Labklājības ministrijas iekšējā darba procesā, kā arī ES Padomes Ekonomikas politikas komitejas Sabiedrības novecošanas un ilgtspējas (turpmāk - EPC AWG) uzdevumu veikšanai.
Iestrādājot modelī pieņēmumus saistībā ar makroekonomiskajiem rādītājiem tuvākajiem gadiem, tiek ņemtas vērā Finanšu ministrijas sniegtās makroekonomiskie rādītāju prognozes attiecībā uz tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni, kā arī likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” ietvertās speciālā budžeta ieņēmumu prognozes, savukārt ilgtermiņa makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu iestrādei pašlaik tiek ņemtas vērā 2014.gadā EPC AWG sniegtās makroekonomisko un demogrāfisko pieņēmumu tendences.
Tā kā, neskatoties uz steidzamības kārtā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā — saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - VSAOI) minimālā objekta atcelšanu, speciālā budžeta prognozes netika mainītas un grozījumi likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” netika veikti, tad arī modelī izmantotie pieņēmumi saistībā ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas tendencēm, pašlaik nav mainīti, bet, ievērojot minētās likuma izmaiņas un to, ka VSAOI minimālā objekta ieviešanas finansiālā ietekme uz speciālo budžetu tika prognozēta +74 milj. EUR apmērā un 2019.gadā plānoto speciālā budžeta finansiālo bilanci 25 milj. EUR, ir veikts indikatīvais finanšu novērtējums, ka VSAOI minimālā objekta neieviešanas rezultātā speciālais budžets 2019.gadā reāli būs ar negatīvu finansiālo bilanci: aptuveni 50 milj. EUR apmērā.
Jāsaka, ka minētās izmaiņas ir būtiskas, kas rada pamatu piesardzīgākai speciālā budžeta uzkrājuma veidošanās un izdevumu pieauguma politikai.
Ņemot vērā to, ka Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu pie Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam sagatavošanas, kas ir jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šī gada 15.aprīlim, un Labklājības ministrijai tiks iesniegts aktualizēts makroekonomisko rādītāju scenārijs, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze speciālā budžeta programmas 04.00.00. „Sociālā apdrošināšana” valsts pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izdevumu aktualizācijai laika periodam no 2017.-2020.gadam, attiecīgi tiks uzsākts darbs arī pie ilgtermiņa prognožu aktualizācijas, kas jau ilgtermiņā dos precīzākus ietekmes rezultātus.
Deputātu jautājumi finanšu ministrei Danai Reizniecei Ozolai par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Labklājības ministrs Jānis Reirs publiski vairākkārt ir paudis viedokli, ka valsts speciālais budžets (turpmāk - VSB) nav ilgtspējīgs un ir nepieciešams rast risinājumu, lai valsts spētu izpildīt savas nākotnes saistības pret esošajiem nodokļu maksātājiem un spētu nodrošināt tiem sociālos maksājumus paredzētajā apmērā. Mūsuprāt, tas ir ļoti satraucoši. Tādēļ lūdzam Jūs sniegt šādu informāciju:
1. Iesniegt savas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozes, pa gadiem: vismaz 10 gadu, vēlams — 20 gadu periodam.
2. Uzskaitīt Jūsu apsvērumus un pieņēmumus, balstoties uz kuriem, ir tikušas veiktas šīs prognozes.
3. Iesniegt aprēķinus, balstoties uz kuriem, ir sagatavotas šīs prognozes.
4. Iesniegt visus izejas datus (IKP, migrācija, dzimstība, mirstība, mūža ilgums, citi demogrāfiskie un ekonomiskie dati), kuri ir izmantoti, lai veiktu nepieciešamos aprēķinus un sagatavotu VSB ieņēmumu un izdevumu prognozes.
5. Kādam būtu jābūt VSB uzkrājumam, pēc kādiem principiem tam būtu jāveidojas, lai nodrošinātu VSB ilgtspēju?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
