Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumā “LDZ ritošā sastāva serviss” ir izveidojusies normatīvajiem aktiem neatbilstoša situācija, kurā šobrīd nav iespējama normāla Sabiedrības vadība, - tas norādīts dienesta ziņojumā, ko „Latvijas dzelzceļa” vadībai iesniedzis uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Karpačovs. Pietiek šodien šo dokumentu publicē pilnībā.

SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vienīgajam dalībniekam VAS “Latvijas dzelzceļš”

VAS “Latvijas dzelzceļš” Valdes priekšsēdētājam M.Kleinbergam, Valdes loceklim A.Lubānam, Valdes loceklim Ē.Šmukstam, Valdes loceklim A.Stūrmanim

Dienesta ziņojums.

Ar šo ziņoju, ka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “LDZ ritošā sastāva serviss” (Sabiedrība) ir izveidojusies normatīvajiem aktiem neatbilstoša situācija, kurā šobrīd nav iespējama normāla Sabiedrības vadība, no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna puses vienpersoniski tiek pieņemti prettiesiski, nesaimnieciski un Sabiedrības uzņēmējdarbību negatīvi ietekmējoši lēmumi.

2019.gada 17.jūlijā izskatīšanai Sabiedrības valdes sēdē steidzamības kārtībā tika virzīts jautājums par Sabiedrības struktūrshēmas apstiprināšanu jaunā redakcijā, un tika pieņemts pozitīvs lēmums. Pēc valdes lēmuma pieņemšanas atklājās, ka lēmuma projekts nebija saskaņots ar attiecīgajiem Sabiedrības speciālistiem, kā tas ir paredzēts Sabiedrības valdes reglamentā, kā arī nav iepriekš apspriests ar direkciju, daļu vadītājiem, nolūkā noteikt Sabiedrības turpmākajai komercdarbībai atbilstošu pārvaldes struktūru.

Atklājās arī, ka struktūrshēmā paredzētā Juridiskās daļas apvienošana ar Administratīvo lietu un iekšējās kontroles daļu, nav saskaņota ar valdošā uzņēmuma (VAS “Latvijas dzelzceļš”) juridisko daļu, kā tas ir noteikts “Latvijas dzelzceļš” koncerna tiesiskā nodrošinājuma politikā, kā arī nav veikta struktūrshēmā paredzēto izmaiņu novērtēšana saskaņā ar “Latvijas dzelzceļš” koncerna Dzelzceļa satiksmes drošības risku novērtēšanas un pārraudzības kopīgās metodes piemērošanas noteikumiem.

2019.gada 25.jūlijā izskatīšanai Sabiedrības valdes sēdē steidzamības kārtībā tika virzīts jautājums par izmaiņu apstiprināšanu Sabiedrības struktūrshēmā, kas tika pieņemta ar 2019.gada 17.jūlija valdes lēmumu. Sakarā ar to, ka šis lēmums tika virzīts ar tiem pašiem lēmuma pieņemšanas procedūras pārkāpumiem kā iepriekšējais valdes lēmums, es nepiekritu šim lēmumam un kā pierādījumu tam atteicos parakstīt valdes sēdes protokolu.

2019.gada 30.jūlijā es iesniedzu motivētu paziņojumu valdei un valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam, ka atsaucu savu balsojumu “par” valdes 17.jūlija lēmumam, kā arī, ka esmu balsojis “pret” 25.augusta valdes lēmumu.

Neraugoties uz to, ka ar vienu valdes locekļa balsi “par” augstākminētajiem valdes lēmumiem nav juridiska spēka, valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns, neieklausoties manos pamatotajos iebildumos, veic darbības jaunās struktūras ieviešanai Sabiedrībā – atlaiž, paaugstina amatā un pieņem jaunus darbiniekus, ir uzdevis attiecīgajiem vadītājiem uz neleģitīma lēmuma pamata izstrādāt jaunus Sabiedrības struktūru nolikumus, ir izdevis rīkojumu par jauno struktūru saīsinājumiem iekšējai lietošanai. Lūdzu vērst uzmanību uz to, ka likums valdes locekļiem paredz kopīgu (solidāru) atbildību par viņiem uzticēto uzņēmumu, taču reāli mūsu Sabiedrībā visus lēmumus pieņem J.Stalīdzāns vienpersoniski. Pat jautājumu par mūsu darbinieku apbalvošanu svētkos J.Stalīdzāns pieņem, nesaskaņojot ar mani, es par to uzzinu tikai pēc notikušā fakta.

Vēl jo vairāk, turpinot mani ignorēt kā valdes locekli, valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns izplata viedokli, ka manos - valdes locekļa un darbinieka ar 29 gadu stāžu Sabiedrībā argumentos vispār nav vērts ieklausīties. Faktiski Sabiedrības darbu vada un uzdevumus darbiniekiem dod un kontrolē E.Reinika un M.Dauškāns. Valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns vairākkārt vadības sēdēs ir uzsvēris, ka tas, ko saka E.Reinika, ir jāuzskata par nākušu no viņa paša. Šāda vadības stila dēļ, esmu saskāries arī ar tādu situācijām, ka Sabiedrības darbinieki baidās ar mani sarunāties, lai izvairītos no iespējamām, pret viņiem vērstām represijām.

Šobrīd, kamēr vēl nav izstrādāta jaunā Sabiedrības stratēģija (saistībā ar iespējamo darba apjomu un līdz ar to arī ienākumu samazināšanos, sakarā ar kravu pārvadājumu apjomu samazināšanos), nav saprotams, kāpēc vispār ir vajadzīgas izmaiņas Sabiedrības struktūrā, kādi ir izmaiņu mērķi un kādus rezultatīvos rādītājus Sabiedrības vadība grib sasniegt. Par to, ka būs kaut kādas izmaiņas, es uzzināju tikai dalībnieku sapulces sēdē, līdz tam neviens šo jautājumu ar mani netika apspriedis.

Joprojām nav skaidrs, cik Sabiedrībai izmaksās struktūrshēmas maiņa (darbinieku atlaišanas pabalsti, izmaiņas SAP, jaunu darbinieku bez attiecīgās pieredzes pieņemšana darbā).

Pēc manas atteikšanās parakstīt valdes 25.jūlija sēdes protokolu 6.augustā bija vēl viens – trešais man zināmais mēģinājums “izdabūt cauri valdei” korespondences režīmā lēmumu par Sabiedrības struktūrshēmas maiņu. Šajā sakarā es valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam uzdevu astoņus jautājumus par šo lēmuma projektu, taču līdz pat šim brīdim ne uz vienu jautājumu neesmu saņēmis atbildi.

Pēc tam, kad valdes priekšsēdētājam J.Stalīdzānam neizdevās panākt iecerēto rezultātu tiesiskā kārtā, sākās uzbrukumi “citādi domājošajiem”. Proti, notika izrēķināšanās ar galveno juriskonsulti (ar 26 gadu jurista darba stāžu) S.Surkovu, jo viņa uzdrīkstējās izteikt savu viedokli kā juriste un valdes sēžu sekretāres p.i. un izteica savas šaubas par šāda lēmuma pareizību, un, galvenais, par iecerētajām personālijām, kurām pēc reorganizācijas tiks piedāvāts ieņemt Sabiedrībā “atslēgas” amatus. Pēc sava viedokļa izteikšanas, S.Surkova tika pakļauta morāliem un psiholoģiskiem spaidiem no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna puses. Vēlos norādīt, ka šis nav pirmais gadījums Sabiedrībā, kad valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns pret darbiniekiem ir pielietojis “mobingu-bosingu”. Zemgales rajona tiesā 10.septembrī tiks skatīta Sabiedrības bijušā ekonomikas direktora Ģirta Kadiļa lieta par atjaunošanu darbā un vidējās izpeļņas piedziņu.

Pēc tam, kad 9.augustā valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” Drošības direkcijas Krāpšanas novēršanas daļas galveno inspektoru A.Štrausu “izsita” no S.Surkovas parakstu uz vienošanās par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, viņai tika izmaksāts atlaišanas pabalsts 7,5 mēnešalgu apmērā, neraugoties uz to, ka es šo maksājumu netiku saskaņojis. Uzskatu to par kārtējo Sabiedrības finanšu līdzekļu nelietderīgu izlietošanu, jo galvenās juriskonsultes S.Surkovas vietā ar 13.septembri valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns ir pieņēmis darbā zvērinātu advokāti I.Ulmani.

Turklāt pieņemšana darbā ir notikusi pārkāpjot ētikas normas: 19.augustā Intranet tika izvietots sludinājums, ka Sabiedrība aicina darbā galveno juriskonsultu, norādot galvenos amata pienākumus, prasības kandidātam, atalgojumu, darba laiku un kontaktpersonu E.Reiniku. Tajā pašā dienā Latvijas zvērinātu advokātu padomei tika nosūtīta E.Reinikas sagatavota un virzīta valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna parakstīta izziņa, ka ar 13.septembri ar I.Ulmani tiks nodibinātas darba tiesiskās attiecības galvenā juriskonsulta amatā. Vēršu uzmanību uz to, ka E.Reiniku valdes priekšsēdētājs J.Stalīdzāns ir aicinājis vadīt apvienoto administratīvo un juridisko lietu daļu. Te vietā jautājums: Kā darbinieks, kurš pieļauj tādas blēdības, spēs nodrošināt Sabiedrības tiesisku darbību? Diemžēl tas nav vienīgais gadījums, bez manas saskaņošanas un neraugoties uz maniem iebildumiem, ka S.Gemma nav speciālists nedz vagonu, nedz lokomotīvju saimniecībā, ar viņu ir noslēgta vienošanās par Sabiedrības Attīstības daļas vadīšanu. 

Manuprāt, visa šī jaunā shēma tiek virzīta nevis tādēļ, lai uzlabotu Sabiedrības darbu, bet lai sadalītu vadošos posteņus starp M.Dauškānu, E.Reiniku un S.Gemmu. Šiem darbiniekiem, kuriem nav nedz dzelzceļa speciālista izglītības, nedz praktiskās darba pieredzes, plānotajā jaunajā Sabiedrības struktūrā tiek piedāvāts ieņemt vadošos amatus, neraugoties uz maniem kā valdes locekļa iebildumiem. Cik zinu, ar viņiem jau ir noslēgtas vienošanās pie darba līguma par jauno amata pienākumu pildīšanu. Tā kā no manis informācija tiek slēpta, man atliek tikai minēt uz kādiem finansiālajiem noteikumiem.

Šāda valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna un viņam pietuvināto darbinieku vadības stila rezultātā Sabiedrības kolektīvā ir izveidojusies nervoza, baiļu pilna atmosfēra, darbinieki baidās izteikt savu viedokli. Sacīto apliecina arī ļoti mazais darbinieku skaits, kas piedalījās VAS “Latvijas dzelzceļš” rīkotajā aptaujā (mazākais koncernā). Daļa pieredzējušu darbinieku ir pametuši Sabiedrību (I.Krieķe, F.Mihailovs, J.Jaudzems), citi ir uzsākuši jaunu darba vietu meklējumus.

Pēc darba attiecību izbeigšanas ar S.Surkovu un J.Jaudzemu (no 31.08.2019.), Sabiedrība paliek bez pieredzējušiem juristiem. Man kā valdes loceklim nav skaidrs, kā mēs varēsi turpināt sarežģītās pārrunas ar CZ LOKO a.s. savstarpējo pretenziju jautājumos, kas saistīti 2M62UM dīzeļlokomotīvju modernizāciju. J.Jaudzems šajā projektā piedalījās no paša sākuma un viņam ir visa nepieciešamā juridiskā un hronoloģiskā informācija. Kāda nepieciešamība bija viņu atbrīvot no darba ar 31.augustu un tērēt Sabiedrības naudu atlaišanas pabalstam?

Ļoti bieži Sabiedrībā tiek praktizēts tāds variants, ka es kā remonta centra vadītājs saņemu rīkojumus elektroniskā veidā par darbinieku skaita samazināšanu bez iepriekšējas saskaņošanas ar mani, parasti piektdienās, un nevienu tas neinteresē, kā remonta centrs ar palikušajiem darbiniekiem spēs nodrošināt ražošanas procesu.

Noslēdzot faktu uzskaitījumu, informēju, ka 26.septembrī saņēmu rīkojumu Nr.RSS-1.4/75 par jauno struktūru saīsinājumiem. Kā redzams no šā rīkojuma, Komercdirektora pakļautībā ir parādījušās vēl trīs jaunas daļas. Protams, bez manas un komercdirektora S.Vētras ziņas. Piebildīšu, ka komercdirektora amatu vispār plānoja samazināt, un negāja runa par to, ka viņa pakļautībā papildus tiks nodotas kādas daļas. Nevienā no manis redzētajām struktūrshēmām tas nebija paredzēts.

Augstāk izklāstītais liecina par to, ka Sabiedrības vadībai nav skaidras izpratnes par to, kāpēc ir vajadzīgas strukturālās reformas. Vienīgais šīs mahinācijas mērķis ir saglabāt E.Reinikai un M.Dauškānam amatus pēc Administratīvo lietu un iekšējās kontroles daļas likvidēšanas. Pēdējo trīs gadu laikā šie cilvēki, baudot neierobežotu un nekontrolētu varu, bremzēja Sabiedrības attīstību un nodarbojās ar Sabiedrības darbinieku iebaidīšanu.

Tā kā visas manas iniciatīvas kaut ko mainīt Sabiedrībā, pieņemot attiecīgus valdes lēmumus, tiek bloķētas no valdes priekšsēdētāja J.Stalīdzāna un valdes sekretāres E.Reinikas puses, lai pārtrauktu Sabiedrības finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, lūdzu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vienīgo dalībnieku VAS “Latvijas dzelzceļš” dot saistošu norādījumu Sabiedrības valdei visus Sabiedrības darījumus turpmāk parakstīt abiem valdes locekļiem (J.Stalīdzānam un S.Karpačovam) tikai kopīgi.

Ar cieņu Valdes loceklis Sergejs Karpačovs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...