Dienesta ziņojums: pastāv pamatotas bažas, ka Stradiņa slimnīcu izmanto personīga labuma gūšanai

"Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei A.Čakšas k-dzei, valdes loceklim N.Štāla k-gam - dienesta ziņojums

Ar šo es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākām lietām, kuru nesakārtošanas gadījumā pastāv pamatotas bažas, ka, iespējams, slimnīcas infrastruktūra bez maksas tiek izmantota komercpētījumu veikšanai un personīga labuma gūšanai. Bez tam neskaidrā situācija ar klīnisko komercpētījumu un pacientu uzskaiti, nespēja sniegt skaidru informāciju par reālo situāciju var vēl vairāk pasliktināt Slimnīcas reputāciju. Pēc manā rīcībā esošās informācijas iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi šo aktivitāti sakārtot, bet man nezināmu iemeslu dēļ tas vienmēr ir bijis nobremzēts agrīnā stadijā.

Finanšu departaments ir apkopojis Slimnīcas rīcībā esošo informāciju par klīnisko pētījumu organizāciju un uzskaiti, kā rezultātā ir radušies virkne secinājumu, kurus uzskaitīšu zemāk:

1. Darbu ar klīniskajiem pētījumiem organizē un autonomi pārvalda Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs D.Krieviņš. Reāli viņu neviens nekontrolē, un no minētās personas puses nav arī bijusi novērota vēlme sakārtot esošo situāciju atbilstoši labas prakses principiem;

2. 1 pētījuma ietvaros tiek slēgti 2 līgumi;

a. Ar slimnīcu tiek slēgts vispārīgs līgums par pētījumu un infrastruktūras izmantošanu;

b. Pasūtītājs ar pētnieku slēdz līgumu par samaksu un konkrētu pētījuma plānu. Slimnīcai (ne netiešajam vadītājam, ne valdei) par šo līguma saturu nav nekādas informācijas.

3. Uzskaite tiek veikta ar Slimnīcu nesaistītās datu bāzēs. Klīniskie pacienti netiek reģistrēti ne Ārsta birojā, ne kādā citā Slimnīcas pārziņā esošā datubāzē. Līdz ar to šobrīd nav reālu iespēju pateikt cik klīnisko pētījumu pacientu (ambulatorie un stacionārie) atrodas slimnīcā vai piedalās pētījumu programmā;

4. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem. Saskaņā ar noteikto kārtību pētījumu ietvaros pasūtītājs apmaksā veiktos izmeklējumus (ar uzcenojumu 5% pēc PSKUS cenrāža vai pilnīgi cita cenrāža) un kompensē citas izmaksas. Bet arī to diemžēl nav iespējams reāli pārbaudīt, jo pacienti netiek reģistrēti un no rēķina nav iespējams precīzi saprast kas tieši ir veikts pacientam (skat. 1 pielikumu);

5. Eksistē ierobežots pētnieku loks, kuri nodarbojas ar komercpētījumiem, un ir neskaidrs pētījumu piesaistes un realizācijas process. Piemēram, Onkoloģijas klīnikas vadītāja G.Purkalne vienlaicīgi piedalās dažādos 15 pētījumos, Uroloģijas centra vadītājs E.Vjaters - 12 pētījumi, Endokrinoloģijas centra vadītājs D.Pīrāgs - 11, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs A.Ērglis - 10 pētījumi, Asinsvadu ķirurģijas klīnikas ārsts D.Krieviņš - 10 pētījumi un Bronholoģijas dienesta vadītāja - A.Babjoniševa - 7 pētījumi;

6. Visticamāk pētnieki pētījumus veic darba laikā, jo pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas netiek atspoguļots tabelēs. Ja tā, tad pastāv jautājums par to vai pareizi tiek aprēķināts un izmaksāts atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem;

7. Nav iespējams nekādi pārbaudīt, vai no komercpētījumu ieņēmumiem atskaitītie līdzekļi nosedz reālās Slimnīcas izmaksas;

8. Nav iespējams pārbaudīt, vai pētījuma pasūtītājs norēķinās par visiem veiktajiem izmeklējumiem, kā rezultātā nav pārliecības par to vai netiek izmantoti valsts resursi šīs aktivitātes veikšanai;

9. Tehniski ir iespējams veikt pētījumus, pilnībā apejot Slimnīcu;

10. Noslēgto līgumu nosacījumi ne vienmēr akceptējami no risku viedokļa;

11. Tehniski ir iespējams organizēt darbu tā, ka prioritāri tiek strādāts ar tiem pacientiem, kuri ietilpst klīnisko pētījumu programmā. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt gan stacionāro, gan ambulatoro klīnisko komercpētījumu pacientu reģistrāciju;

12. Iztrūkst līgumu pārvaldība no Slimnīcas puses, kā rezultātā nav iespējams plānot naudas plūsmu. Bez tam, atrisinot augstākminētos punktus noteikti ir iespējams palielināt Slimnīcas ieņēmumus un novirzīt iegūtos resursus pamatdarbības nodrošināšanai.

Lūdzu atbilstoši rīkoties, ņemot vērā augstākminēto problēmu nopietnību.

Ar cieņu Juris Lācis, Finanšu departamenta direktors

Rīga 2015. gada 18. marts."

Atbild Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīnisko pētījumu un inovāciju daļas vadītājs prof. Dainis Krieviņš:

"Attiecībā uz Dienesta ziņojumu, tajā skarti jautājumi, kuru risināšana jau bija uzsākta ar mērķi uzlabot virkni procesu, lai klīnisko pētījumu sistēma kļūtu caurskatāmāka.

Jāpiebilst, ka daudzi darba ziņojumā veiktie secinājumi norāda, ka nepieciešama padziļināta izpratne par klīnisko pētījumu veikšanas, uzraudzības un atskaišu sniegšanas pamatprincipiem un specifiku.

1. Klīnisko pētījumu daļa pakļaujas atbilstoši struktūrā izveidotajam Attīstības departamentam. Juridiski un finansiāli līgumus ar pasūtītāju par klīniskā pētījuma veikšanu slēdz slimnīcas valde. Līgums tiek saskaņots ar atbilstošām slimnīcas struktūrvienībām un juristiem. Savukārt, par klīniskā pētījuma izpildi atbilstoši līguma priekšmetam ir atbildīgs pētnieks, par ko tiek noslēgti atsevišķi līgumi starp pētnieku un Slimnīcu par katru konkrētu pētījumu.

Visi pētījumi slimnīcā norit atbilstoši labas prakses principiem. Par to ir liecinājuši atzinumi no multipliem Latvijas un ārvalstu auditiem, tajā skaitā FDA (Food Drug Administration, ASV). Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa veic precīzu klīnisko pētījumu līgumu un ar tiem saistīto datu uzskaiti. Šobrīd norit darbs, lai uzlabotu slimnīcas grāmatvedības un līgumu uzskaites sistēmā atspoguļoto informāciju un tās kvalitāti.

2. Tā ir gan Latvijas, gan starptautiska prakse slēgt divus līgumus. Dažkārt pētījumos tiek slēgti pat vairāki līgumi atsevišķu pētniecības aktivitāšu izpildei. Tā tas notiek gan citās Baltijas valstīs, gan vairumā Eiropas valstu. Šobrīd līgumi ir konfidenciāli un par tā saturu trešajām pusēm informācija nav pieejama. Taču situācija mainīsies līdz ar jaunās Eiropas Savienības direktīvas par klīniskajiem pētījumiem ieviešanas, kad visi līgumi būs publiski pieejami.

3. Pilna informācija par pacientiem, kuri piedalās pētījumos ir pētniecības dokumentācijā  un obligāta visiem klīniskajiem pētījumiem. Līdz ar to bažas par kāda pētījuma pacienta nereģistrēšanu nav iespējama (to nepieļauj pētniecības process).

4. Pirms katra pētījuma tiek izvērtēts, cik papildus ikdienas ārstniecības procesam ir nepieciešams iesaistīt slimnīcas infrastruktūru. Vairums pētījumu neprasa papildus analīžu vai izmeklējumu veikšanu un ir daļa no pacienta ārstniecības procesa (pacienta izmeklēšana, apskate, ārstēšana). Par to pasūtītājs maksā 13% infrastruktūras atskaitījumu. Parasti tas tiek sadalīts pa pacientu vizītēm, lai precīzi apmaksātu darbības, kas veiktas pacientam.

Par katru pacienta apskati vai veikto darbību pētnieks ievada datus pētījuma datu bāzē. Pēc tam to pārbauda pasūtītāja pārstāvis (monitors). Tad, ja dotā aktivitāte ir veikta, dati ir ievadīti precīzi datu bāzē, tiek nosūtīts ziņojums par pacienta vizītes apmaksu. Saskaņā ar MK noteikumiem par pētījuma veikšanu un pētījuma dokumentācijas korektu uzskaiti atbildīgs ir pētnieks.

5. Pētnieka kvalifikācijai ir ļoti augstas prasības, un līdz ar to par vadošo pētnieku var kļūt tie, kuri atbilst noteiktajām prasībām. Vairumā gadījumu pētījumu piesaiste Latvijai un medicīnas iestādei notiek tieši pētnieka starptautiskās atpazīstamības dēļ.

Fakts, ka viens pētnieks vienlaicīgi piedalās vairākos pētījumos, nenorāda uz faktisko aktīvo pētījumu skaitu, jo var būt situācijas, ka pētījums kā tāds ir aktīvs (piemēram, citos centros), bet konkrēti pētniekam šajā slimnīcā pētījums ir neaktīvs, jo nav atbilstošu pretendentu iekļaušanai pētījumā).

Klīnisko pētījumu un inovāciju daļa aktīvi darbojas, lai iesaistītu jaunus pētniekus un jaunas specialitātes klīnisko pētījumu veikšanā. Tas ir bijis ar slimnīcas stratēģiskais uzdevums pēdējos gadus. Uzsākti jauni pētījumi arī tādās nozarēs kā reanimatoloģija, infektoloģijā, otolaringoloģijā, stomatoloģija."

Novērtē šo rakstu: