Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

SPKC nopublicējis datus par mirstību nevakcinēto, daļēji vakcinēto un pilnībā vakcinēto vidū uz 100 tūkstošiem attiecīgas grupas cilvēkiem. https://www.spkc.gov.lv/lv/covid-19-statistika. Atkal pienācis laiks ātrai datu analīzei "uz salvetes".

Ātram datu avotam parasti izmantoju Our World in Data, šajā gadījumā cilvēku skaitu pēc saņemtām vakcīnas devām, lai novērtētu visu trīs grupu lielumu. Skat. https://bit.ly/3u7XjQP

Noskaidrosim vidējo grupas lielumu (nav nepieciešama liela precizitāte):

1) Pilnībā vakcinēto skaits 1. augustā 683 000, 1. septembrī – 763 000. Pieaugums 80 000 daudzmaz vienmērīgs. Vidēji 723 000. SPKC grafikā pie pilnībā vakcinētiem pieskaita tos, kam pagājušas vēl 14 dienas pēc pēdējās vakcīnas devas. Tas nozīmē, ka jāatņem ap 80 000 / 31 * 14 = 36 000. Tātad grupas lielums ap 723 000 – 36 000 = 687 000.

2) Daļēji vakcinētie ir pagaidu stāvoklis, Pieaugums daudz maz vienmērīgs no 69 000 līdz 81 000. Vidēji 75 000. Šai grupai jāpieskaita tie, kas saņēmuši pēdējo devu, bet vēl nav pagājušas 14 dienas. Tātad grupas lielums ap 75 000 + 36 000 = 111 000.

3) Nevakcinēto skaits ir visi atlikušie. Ar iedzīvotāju skaitu 1,870 miljoni tie būtu 1 870 000 – 687 000 – 111 000 = 1 072 000.

Pārbaudām šos skaitļus, vai nav pretrunā ar SPKC grafika datiem. Normāli būtu, ja SPKC publicētu pilnus izejas datus, tad varētu veikt saturīgāku analīzi un ātrāk, un nebūtu "jāvingro" kā iepriekšējā paragrāfā:

1) Miruši 2 pilnībā vakcinētie. 2 / 687 000 * 100 000= 0,3.

2) Miruši 2 daļēji vakcinētie. 2 / 111 000 * 100 000 = 1,8 (grafikā 1,9, bet ir ok, grupas lielums 108 000 dotu jau 1,9. Precīzāk rēķinot, pilnībā vakcinētā grupa ir mazliet lielāka, bet šī mazāka).

3) Miruši 18 nevakcinētie. 18 / 1 072 000 * 100 000 = 1,7.

Kāds tad varētu būt izskaidrojums vienai no pirmajām domām, kas iešaujas prātā, apskatot SPKC grafiku, - vai tiešām daļēji vakcinēti cilvēki mirst biežāk nekā nevakcinēti? Analizējot datus, vienmēr vēlams izvirzīt vairākas ticamas hipotēzes, kas izskaidro redzamo, piemēram:

1) Daļēji vakcinēto grupa ir ļoti maza, salīdzinot ar abām citām. Pat +/- 1 nāve, kas var būt dabiskass svārstības, ļoti būtiski iespaido rezultātu. Piemēram, ja būtu nomiris 1 cilvēks no grupas, tad biežums būtu tikai 0,9. Ja būtu nomiruši 3 cilvēki, tad 2,8. Nākamo mēnešu dati nostabilizēs šo rādītāju un varēs kaut ko vairāk spriest pēc tā vairāku mēnešu vidējās vērtības.

Salīdzinot abās pārējās grupās, +/- 1 nāve neko būtisku (no vakcinācijas efektivitātes viedokļa) nemaina - pilnībā vakcinētiem 1 mirušais - 0,1, 3 mirušie - 0,4. Nevakcinētajiem 17 mirušie - 1,6, 19 mirušie - 1,8.

2) Iespējams, ka pēc pirmās vakcinācijas ir posms, kad riskantāk saslimt ar C19. Tā kā SPKC nav sniedzis papildinformāciju, vai mirušie bija veselīgi, ar citām kaitēm, cik veci, vai vakcinējās, nezinot, ka bija jau inficēti, vai inficējās, kad bija jau tuvu otrai devai, tad te pārāk plašs lauks ar pieņēmumiem un variantiem, lai no malas kaut ko pateiktu, kas būtu balstīts konkrētos faktos.

Tā kā ir liela nenoteiktība par daļēji vakcinēto mirstību (redzēju pat kāda pediatra apgalvojumu, ka daļēji vakcinēto lielā mirstība mākslīgi samazina redzamo vakcinēto mirstību), tad novērtējam vakcinēto mirstību no augšas, pieskaitot mirušos no daļēji vakcinēto grupas. Sanāk (2 + 2) / (687 000 + 111 000) * 100 000 = 0,5.

Es teiktu, ka diezgan uzskatāmi var redzēt, ka vakcinācija samazina mirstību. Bet nu to var redzēt tikai tad, ja prātu neaptumšo akla ticība vai bailes no vakcīnas.

P.S. Nevakcinēto grupā ir pieskaitīti visi bērni līdz 12 gadiem, kuri nemaz nevar vakcinēties. Korektāk būtu tos ~250 000 izņemt no nevakcinēto grupas, un tad mirstība sanāktu 18 / (1072 000 – 250 000) * 100 000 = 2,2.

P.P.S. Vēl korektāk, lai nebūtu "vidējās temperatūras slimnīcā" dati, vajag sadalīt mirušos vismaz divās grupās - līdz N gadiem, kad mirst pavisam reti, un grupā N+ gadi, kurā ir nospiedošā daļa no mirušajiem. Tas prasa pārāk detalizētus datus un vairs neietilpst aprēķinos "uz salvetes malas".

P.P.P.S. Raksta lasītāja piedāvāja izdalīt atsevišķi pārslimojušo, bet nevakcinēto grupu. Diemžēl nav iespējams to izdarīt precīzi. Bet skaidrs ir viens - ja to izdarītu, tad mirušo skaits (dalāmais) praktiski būtu tāds pats, bet samazinātos nevakcinēto grupas lielums (dalītājs), un attiecīgi mirstība (dalījums) būtiski lielāks.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...