Diktatūra Talsu novada domē jeb pilsēta bez demokrātijas. II daļa

Tāpat rakstā žurnāliste taisnojas, kāpēc it kā neatkarīgais laikraksts nekritizē domes vadību, nolaižoties līdz tādam naivumam, ka jārunā tik ar domes darbiniekiem, resp., viņi jau uzklausīs un visu atrisinās. Bet es domāju, ka lielākajai daļai iedzīvotāju tāpat ir skaidrs, cik (ne)atsaucīga bieži ir Talsu novada dome. Aizdomīgi un pat pretrunīgi ir arī tas, ka žurnāliste J.Veinberga vēl pirms neilga laika pati rakstīja, ka nevajag baidīties un ir jācīnās par taisnību.[3]

Es ticu, ka aktīva pilsoniskā sabiedrība sekmēs Talsu novada attīstību un stiprinās demokrātiju. Es ticu, ka mani raksti un diskusijas rosinās iedzīvotājus domāt un rīkoties. Un galvenais – es ceru, ka ar šo rakstu sēriju mums izdosies mainīt pirātu kuģa uzņemto kursu.

Raksta I daļā jeb ievaddaļā citu starpā runāju arī par to, ka 2013.gadā daļa no Talsu novada pašvaldības kultūras, atpūtas un sporta jomas finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem EUR 7 492 340,68 apmērā nav izlietoti efektīvi un ekonomiski. Šajā un turpmākās daļās es norādīšu uz konkrētām Talsu novada domes vadības un darbinieku neizdarībām attiecīgās jomās.

1. Atpūtas komandējumi uz siltajām zemēm. Daudziem iedzīvotājiem, t.sk. man neizpratni rada ikgadējie Talsu novada domes darbinieku apmaiņas braucieni uz sadraudzības pilsētu Alāniju, Turcijā, kas tiek veikti jau kopš 2006.gada. Ik gadu domes delegācija dodas uz Alāniju it kā apmaiņas vizītēs izglītības, kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības, valsts un pašvaldības pārvaldības jomā.^[4] Bet vai šādas draudzības un vizīšu mērķi nebūtu jāizskaidro Talsu novada iedzīvotājiem?

Nav šaubu, ka domes darbinieki – Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, 1.vietnieks Normunds Tropiņš, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, deputāte Olga Blumbaha, pašvaldības izpilddirektora vietnieks Oskars Kļava un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede – arī šā gada maijā, ciemojoties Alānijā, uz novada iedzīvotāju rēķina veselu nedēļu ir atpūtušies, sauļojušies un baudījuši visādus labumus, bet, lai viņi nekavējoties mums paskaidro un pamato, ko konkrēti Talsu novada iedzīvotāji ir ieguvuši no šiem braucieniem, tieši kāda pieredze ir iegūta, īpaši tādās jomās kā izglītība, kultūra un valsts pārvalde, un kā tā tiek izmantota Talsu pašvaldības darbā? Vai ir iespējams uzzināt, cik domes darbinieku un cik reizes kopš 2006.gada ir bijuši Turcijā, cik Talsu novada iedzīvotāju naudas tas ir prasījis un kā tas palīdzējis pašvaldībai un iedzīvotājiem?

Izrādās, ka šogad vairāki pašvaldības darbinieki ir devušies arī komandējumos uz Krievijas pilsētu Ščolkovu[5]. Jāpiezīmē, ka Ščolkovas pašvaldību vada Putina partijas Vienotā Krievija pārstāve Naģežda Surovceva. Vai tiešām, ņemot vērā Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un to, ka gan Latvija, gan Rietumeiropas valstis ir pieņēmušas vienotu nostāju pret Krievijas īstenotajām aktivitātēm, Talsu novada domei būtu jāatbalsta un jāveicina šāda veida sadraudzība? Arī atskaites par ieguvumiem no šādiem komandējumiem un to mērķiem nevienam nav pieejamas, lai gan Valsts kontrole ir rekomendējusi publicēt komandējumu tēriņus un atskaites, kā arī izstrādāt kārtību, kā tiek izvērtēta komandējumu nepieciešamība.

Varbūt labāk tomēr būtu bijis veicināt sadarbību ar Talsu novada uzņēmējiem, jo tieši sadarbības problēmu dēļ ar pašvaldības izpilddirektoru A.Vilsonu šā gada maija beigās lielāko Talsu reģiona uzņēmēju interešu pārstāvošo biedrību – Talsu komersanta klubu^[6] pēkšņi pameta valdes priekšsēdētājs un vairāki valdes locekļi^[7] un šobrīd no minētās organizācijas palikusi tikai tukša čaula. Sanāk, ka pašvaldībai ir svarīgāk draudzēties ar ārvalstu pašvaldībām, kam līdzekļi un laiks netiek taupīti, bet sadarboties ar vietējiem uzņēmējiem pašvaldībai nav vajadzīgs.

2. Nesaprotamie pilsētas svētki un kultūras dzīves degradācija. Attiecībā uz kultūras jomu jāpiemin nu jau vispārzināms fakts, ka ar Talsu pilsētas svētkiem šā gada jūlija sākumā kaut kas nebija kārtībā. Bija labas lietas, bet bija arī daudz sliktas – kādas tieši, tas paliek katra paša ziņā, jo par gaumi jau nestrīdas. Taču liela daļa iedzīvotāju pauda neapmierinātību, un domē pat tika iesniegta daudzu iedzīvotāju parakstīta sūdzība.

Šā gada augusta sākumā domē tika vērtēts, kādi tad bija šā gada pilsētas svētki.^[8] Izrādās, ka viss esot bijis labi. Talsu tautas nama direktore Kristīne Kristberga esot veikusi anonīmu aptauju, kopā aptaujājot 23 (!!!) cilvēkus, kuri svētkus atzinuši par labiem. Vēl tika piebilsts, ka atkal vainīga nauda jeb tās trūkums. Tad vēl karstais laiks esot patraucējis. Bet kopumā viss esot izdevies.

Te uzreiz atkal jāatgādina par naudas trūkumu – vispirms būtu jāsāk ar naudas efektīvu un ekonomisku izmantošanu Talsu kultūras un atpūtas jomā, kā to norāda Valsts kontrole. Tāpat jāņem vērā, ka radošumu par naudu ne vienmēr var nopirkt, pašiem kultūras darbiniekiem jābūt radošiem. Piem., Sabiles vīna svētkos tika tērēts krietni mazāk pašvaldības naudas, bet to apmeklēja un pozitīvas atsauksmes sniedza krietni vairāk cilvēku, nekā Talsos. Vai tiešām anonīma 23 cilvēku aptauja un dzejiska sacerējuma veidā uzrakstīts ziņojums bez finanšu izlietojuma atskaites ir veids, kā domes darbinieki atskaitās un izvērtē pasākumus? Tas, ka cilvēki raksta sūdzības un ir neapmierināti, domes ieskatā nav nopietni un tas tiek ignorēts.

Kļūdas ir jāmāk atzīt, un atbildība par slikti izdarītiem darbiem arī jāuzņemas pašvaldības darbiniekiem. Nav šaubu, ka K.Kristberga ir laba mūziķe, 90. gados piedalījās konkursā Meklējam solisti, tāpat jānovērtē viņas pieredze, strādājot par muzikālo pedagoģi.^[9] Izpilddirektoram A.Vilsonam organizējusi dzimšanas dienas svinības domes Lielajā zālē, sarūpējot jubilāram pat interesantas dejotājas. Bet vai ar to pietiek, lai vadītu kultūras dzīvi Talsos? Vai viņa bija labākā kandidāte uz Talsu tautas nama direktora amatu pagājušā gada novembrī? Runā, ka esot bijuši arī labāki kandidāti, tikai tiem neesot bijis politiskā „jumta”.

Bez ievērības nevar atstāt arī žurnālistes J.Veinbergas rakstā[10] minēto, ka kāda talsiniece facebook.com uzdeva jautājumu par citas talsinieces darbu. Vienīgi žurnāliste aizmirsa pieminēt, ka jautājums bija konkrēti par Talsu tautas nama direktores K.Kristbergas darbu. Visdrīzāk šāds jautājums bija saistīts ar dzirdēto, ka K.Kristberga vairāk esot aizņemta ar sava personīgā biznesa izaugsmi un attīstību. Darbu viņa nereti kavējot, jo esot jāmēģina ar savas studijas dalībniekiem un ar savu grupu Talsu trio. Talsu tautas nama pasākumos un savos privātos pasākumos, kur uzstājas viņas vokālā studija, apskaņošana un apgaismošana, kā arī citi nepieciešamie resursi tiek tērēti no Talsu tautas nama budžeta. Tajā pašā laikā citi līdzīgi pasākumi to dalībniekiem jāapmaksā pašiem. Gan vokālā studija, gan grupa uzstājas gandrīz visos Talsu tautas nama pasākumos, jo pasākumu programmu sagatavo pati direktore, tādā veidā reklamējot un popularizējot tieši savus personīgos kolektīvus.

3. Nesakārtotais Talsu Valsts ģimnāzijas sporta laukums (attēlos). Vairākkārt esmu dzirdējis iedzīvotāju sūdzības par Talsu Valsts ģimnāzijas nekvalitatīvo sporta laukuma infrastruktūru. Skriešanas segums vismaz pēdējos 30 gadus nav mainīts, kā rezultātā gumijas ir aizaugušas ar zāli, laika gaitā savērpušās, ar spraugām, un paskriet normāli nav iespējams. Basketbola laukumā asfalts ir nosēdies, grubuļains, līnijas nav iekrāsotas. Grozi šķībi, viens vispār nolauzts. Vecie vingrošanas stieņi vēl daudz maz lietojami, taču starp tiem izmētāti izsmēķi, stiklu lauskas, šur tur arī tukšas pudeles. Atkritumu urnas nav uzstādītas. Noliktavas ēka drīzāk atgādina pamestu šķūni kādā geto, bet izvietotie baļķi, kas paredzēti sēdēšanai, vairāk liek domāt par vietu, kur notiek zaļumballes. Nevarētu teikt, ka šāda vide veicina veselīgu dzīvesveidu, motivējot jauniešus biežāk uzturēties svaigā gaisā un sportot, nevis sēdēt pie datora.

Iespējams, ka Talsu novada domes izpilddirektors A.Vilsons apgalvos, ka pašvaldība strādā pie finansējuma piesaistes, bet šādā stāvoklī laukums ir jau vairākus gadu desmitus, un joprojām neviens neko nav darījis, lai laukumu sakārtotu. Iespējams arī tiks melots un skandināts, ka tam nav līdzekļu. Bet problēma ir domes darbinieku neprasmē naudu izmantot, ko apliecina arī Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi. Tas savukārt nozīmē, ka tieši nelietderīga naudas izlietošana var novest pie citu projektu atstāšanas bez finansējuma, kā tas ir arī šajā gadījumā. Absurds ir arī Talsu novada izglītības pārvaldes vadītāja Ulda Katlapa teiktais, ka ģimnāzijas sporta laukums ir sakārtots, bērni vienkārši neizmantojot iespējas,^[11] tātad paši vien vainīgi. Jājautā, vai viņš kādreiz vispār ir redzējis šo sporta laukumu? Vai tā ir kārtējā domes propaganda, mēģinot radīt pozitīvu tēlu par sevi?

4. Varas centralizācija. Šobrīd notiek karstas diskusijas par izpilddirektora A.Vilsona plānu apvienot sporta, kultūras un tūrisma jomas vienā iestādē ar vienu vadītāju, tādējādi turpinot centralizēt varu vislabākajās padomju laiku tradīcijās. Šo iestāžu darbinieki un vadītāji esot neizpratnē, jo viņiem nekas neesot paskaidrots un viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Arī iedzīvotāji ir satraukušies, un daudzi bija ieradušies uz diskusiju domē, kas notika pirms dažām dienām. Taču iebildumi un priekšlikumi (piem., sporta jomā izveidot atsevišķu iestādi, ietaupot līdzekļus) tika pilnībā ignorēti un šis plāns netiek apstādināts vai pārskatīts. Te var redzēt, cik tādas domes rīkotās diskusijas ir lietderīgas un kā tiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis.

Nenoliedzu, ka ir jāpilnveido iestāžu uzraudzība un kontrole, īpaši ņemot vērā Valsts kontroles ziņojumu, taču to var izdarīt jau ar esošajiem instrumentiem un normatīvo aktu palīdzību. Daudz bīstamāka ir šo jomu sajaukšana un vadības nodošana vienas personas rokās, kas visticamāk būs izpilddirektora A.Vilsona cilvēks, nevis atklātā konkursā godīgi izvēlēts. No savas puses varu piebilst, ka izpilddirektors A.Vilsons jau agrāk esot bijis nasks uz šķērdēšanu, pašvaldības vārdā noslēdzot līgumu, kas ļāva par velti kādam uzņēmumam izcirst vairāk nekā 50 ha pašvaldības meža.[12] Tad kādi ir patiesie nolūki šādu atšķirīgu iestāžu centralizēšanai un kādas tam būs sekas?

5. Par priekšlikumiem. Zinu, ka daudzi gaida priekšlikumus, un tādi būs. Taču ar to būs par maz, jo vajadzīga arī rīcība. Savukārt tiem nīdētājiem, kas prasa priekšlikumus visur un vienmēr, neiedziļinoties jautājuma būtībā, uzreiz varu atbildēt Raiņa vārdiem, ka katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet. Turklāt kāds gan varētu būt priekšlikums, piem., jautājumā par domes darbinieku atpūtas braucieniem uz Turciju, kā publicēt komandējumu tēriņus un atskaites un izbeigt braucienus, kuri nenes nekādu vērtīgu pienesumu mūsu novadam. Par Talsu Valsts ģimnāzijas sporta laukumu – tas ir nekavējoties jāsakārto, un mēs par to esam jau sen samaksājuši. Par Talsu tautas nama direktori – ir jārīko jauns konkurss uz šo amatu, un domei jānodrošina tā atklātums un caurspīdīgums, informējot par to iedzīvotājus, nevis slēpjoties. Tas pats attiecas uz izšķērdēšanu – vai tad man būtu jāpiedāvā domes vadībai citi varianti, kā šķērdēt gudrāk, rafinētāk? Nē, tas ir jāpārtrauc un domes vadībai jāpārstāj kampt! Tāds ir mans priekšlikums.

P.S. Turpinājums sekos.

[1] http://www.pietiek.com/raksti/diktatura_talsu_novada_dome_jeb_pilseta_bez_demokratijas_i_dala

[2] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 23.septembrī publicētais raksts „Paši pūta, paši..”.

[3] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 9.martā publicētais raksts „Ai bailes, bailes…”.

[4] http://www.talsi.lv/uploads/filedir/TALSU%20NOVADA%20ZINAS/2015/talsunovadazinas11_1-12.pdf

[5] 2015.gada 27.augusta Talsu novada domes sēdes protokols http://www.talsi.lv/sezu-protokoli  

[6] http://www.tkk.lv/

[7] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 5.junijā publicētais raksts „Daļa „Talsu Komersanta Kluba” valdes noliek pilnvaras”.

[8] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 7.augustā publicētais raksts „Vai Talsu pilsētas svētki bija tādi, kā sākotnēji iecerēts un gaidīts?”.

[9] http://www.talsiuzdodtoni.lv/index.php?category=26

[10] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 23.septembrī publicētais raksts „Paši pūta, paši..”.

[11] Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2015.gada 28.augustā publicētais raksts „Skolēni sporta stundu laikā pilda mājasdarbus”.

[12]http://www.pietiek.com/raksti/pasvaldiba_nosledz_ligumu,_kurs_uznemejam_lauj_par_velti_izcirst_vairak_neka_50_ha_meza

Novērtē šo rakstu: