Dividenžu rekordisti: vismaz 26 uzņēmēji dividendēs pērn izņēmuši miljonu eiro vai vairāk
PIETIEK09.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vismaz 26 uzņēmēji pagājušajā gadā no sev piederošajiem uzņēmumiem dividendēs izņēmuši miljonu eiro vai vairāk, savukārt viena cilvēka izņemto dividenžu rekords ir 4,31 miljons eiro, - šādus datus rāda Dienas biznesaizdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki, kas šonedēļ ir nonācis mazumtirdzniecībā.
Pirmo un trešo vietu Latvijas lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā ar attiecīgi 4,31 un 3,73 miljoniem eiro ieņem sludinājumu portāla ss.com īpašnieki Juris Līnis un Andrejs Kivackis, bet otrajā vietā ir uzņēmuma Antaris īpašnieks Antonijs Samburs ar 3,92 miljoniem eiro.
Savukārt pārējais dividenžu rekordistu pirmais desmitnieks izskatās šāds: Marks Moskvins (SIA Transact Pro) - 3,52 miljoni eiro, Mihails Gaņevs (SIA Strek) - 3,1 miljons eiro, Vitālijs Tarhanovs (SIA VRT Baltic, SIA Antos Oil, SIA VRT Management) - 2,81 miljons eiro, Iļja Basins (SIA B. Holdings, SIA Raiņa 11) - 2,67 miljoni eiro, Valērijs Maligins (AS Olainfarm, SIA Vega MS – miris) - 2,54 miljoni eiro, Nikolajs Varušečkins (SIA Baltreids) - 2,26 miljoni eiro un Ernests Bernis (SIA Cassandra Holding Company) - 2,23 miljoni eiro.
Izdevumā Miljonārs publicētajā lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā kopā ir simt vārdi un uzvārdi, un saraksta dalībnieku vidū ir arī tādi pazīstami ļaudis kā Edvards Šlesers, Uldis Mierkalns, Oļegs Fiļs, Artūrs Belēvičs, Santa Anča, Juris Aizezers, Atis Sausnītis un Vija Kilbloka.
Kā zināms, izdevumā Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki šogad ir atrodami veseli četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.
100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda konkrētas summas, ko konkrēti uzņēmēji izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.
Taču pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – parasti dēvēts vienkārši par miljonāru TOP. Šis ir jau divdesmit otrais Latvijas bagātāko cilvēku saraksts, taču faktiski nekad iepriekš aizvadītajos divos gadu desmitos valsts bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā nav bijušas tik lielas pārmaiņas kā šoreiz. Dramatiski ir sarucis arī bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms: vēl pirms gada tas bija pieaudzis 2,91 miljards eiro, bet nu ir samazinājies līdz 2,49 miljardiem eiro.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
