Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums – ar šo es domāju valdību, kurš nespēj apņēmīgi un adekvāti reaģēt. Mūs vada veidojums, kurš ir gatavs labi izskatīties un dziļdomīgi vērsties žurnālistu kamerās. Problēma ir apstāklī, ka šāda izturēšanās var būt bez sekām tikai tad, ja “viss rullē”. Problēma ir tāda, ka viss sen jau nerullē un šobrīd - draud apstāties pavisam.

Ko vēl mums parāda pēdējo 10 dienu notikumi?

Mūsu valdošā koalīcija nav gatava pat arī krīzes apstākļos pēc būtības ķerties klāt pašu sastādītajam un pieņemtajam 2020. gada budžetam, lai, mainot izdevumu sadaļu, rastu līdzekļus nozarēm, kurām tie ir vitāli nepieciešami šobrīd. Mūsu valdība nav gatava, izmantojot situāciju, pielikt punktu vienai no likumdošanā skaisti ietvertajām shēmām – OIK. Šādu shēmu Latvijā ir daudz, bet šobrīd par to nerunāsim. Visu nevar uzreiz.

Šādu shēmu dēļ viens ļoti talantīgs cilvēks Latvijā ienāca politikā un acīmredzami tajā ir joprojām. Jo kā gan citādi mēs varam izskaidrot de facto pie varas esošo nevēlēšanos OIK atcelt, ja ne ar šīs shēmas tēva, vai vēl sliktāk - daudzo līdzdalībnieku, ietekmi aizkadrā? Starp citu, premjer Kariņ, ja nekļūdos, Jūs, būdams Briselē, aktīvi iestājāties par patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, bet par OIK kaut kā tās dukas Jums pietrūkst pat to izdarīt.

Bet atgriezīsimies pie tagadnes.

Līdz šim valdības pieņemtie lēmumi, ja nemaina 2020. gada valsts budžetu, ir kosmētiski. Mūsu tautsaimniecību šobrīd nevar glābt neskaidri valsts atbalsta kritēriji, un to galīgi nevar glābt 155 000 strādājošo piešķirtie dīkstāves pabalsti. Jūs teiksiet – labāk nekā nekas? Jā, labāk ir 155 tūkstoši nekā nekas, bet, ja maina budžeta izdevumu sadaļu, var atrast vēl lielākas naudas summas, ko novirzīt cietušajām nozarēm un tajās strādājošiem.

Tāpat šīs dienas parādīja, ka nav skaidru kritēriju, kuras nozares uzskatīt par skartām un atbalstīt. Es nedēļas sākumā vērsos pie Latvijas Bankas vadības ar lūgumu/piedāvājumu aktīvi iesaistīties situācijas analīzē, novērtēšanā un rekomendāciju sniegšanā. Ņemot vērā Latvijas Bankas regulāri publicētos pārskatus par mūsu tautsaimniecības stāvokli un attīstību, tā var tikt uzskatīta par kompetentāko valsts institūciju šādam mērķim.

Ko man atbildēja Latvijas Bankas pārstāvis? Mēs darām to, ko mums liek valdība. Un pareizi jau arī ir. Jautājums tikai – ko tad valdība liek pētīt? Man ir aizdomas, ka valdība neko neliek pētīt. Man ir aizdomas, ka ir dziļš apjukums un skats, ko darīs kaimiņi. Tad mēs pakaļ.

Opozīcija un es personīgi esam vairākkārt izteikuši konkrētus priekšlikumus, kuri esošo nevienkāršo situāciju varētu mainīt uz labo pusi, vismaz noturēt cilvēkus un uzņēmumus virs ūdens. Es varu komentēt priekšlikumus, kurus publiskoju es - šie priekšlikumi veidojas no komunikācijas ar dažādās nozarēs veiksmīgi strādājošiem cilvēkiem, kuri pulcējas ap mani. Arī aizkadrā. Šo cilvēku kļūst ar katru dienu vairāk. Un es šobrīd vēršos pie jums – spējīgie cilvēki –, mums visiem ir laiks apvienot savas zināšanas un iesaistīties. Analizējiet notiekošo, pierakstiet savas domas, nāciet uz kontaktu. Jo, kā jau teicu, laiks, kad “viss rullēja”, ir beidzies, un šobrīd ar dziļu skatienu apveltītas viduvējības vairs netiek galā ar notikumiem valstī.

Pēc 10 dienu diskusijām un pārdomām vakar Saeimas deputāti ķērās klāt pie nepieciešamo izmaiņu, ierobežojumu apspriešanas un ieviešanas. Un ierastais, butaforiskais stils – tā, lai smuki izskatās, turpinājās. Visi viens otru slavēja, aplaudēja. Uzslavēja mediķus, pateicās viņiem un nobalsoja PRET algu pacelšanu. Nav līdzekļu. Bet pārskatīt izdevumu sadaļu – un te man jau ir mute sausa atkārtot par izdevumu sadaļā paredzētajām aktivitātēm, kurām šobrīd nav ne laiks, ne vieta. Bet summas ir vērā ņemamas, katrā gadījumā pietiekamas, lai paaugstinātu mediķu atalgojumu.

Atalgojums palielināts netika. Manā FB lapā varat paskatīties, kā kurš no ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem nobalsoja. Nav tur, ko komentēt. Tomēr notika arī brīnums – Saeima nobalsoja par spēļu zāļu slēgšanu ārkārtas stāvokļa laikā. Labs sākums, kolēģi. Jāsaņemas drosme un jāturpina. Mēs taču ierobežojam alkohola tirdzniecību pēc 22iem, neļaujam smēķēt publiskās vietās un pie to ieejām. Kāpēc mēs ļaujam azartspēļu biznesam esošajos apmēros un jo īpaši – esošajā situācijā, kad cilvēkiem tā jau trūkst līdzekļu iztikai, - eksistēt?

Kāds, lūdzu, no tā ir labums sabiedrībai? Mēs taču neļaujam narkotikas tirgot? Kāpēc mēs ļaujam biznesam, kurš ir pilnībā vērsts uz cilvēku apspēlēšanu, bieži – novešanu atkarībā, atrasties mūsu valstī? Es zinu patieso atbildi. Un tā kārtējo reizi parāda esošās varas divkosību un es pat teiktu – morālo noziedzību.

Par pārējiem aizvakardienas balsojuma rezultātiem, esmu pārliecināts, jūs detalizēti informēs mediji.

Ko es vēl vēlētos pieminēt.

Un lūdzu. Neuztveriet to kā jau apnikušu tematu. Es aicinu jūs visus būt atbildīgiem šajā laikā. Pieejamā statistika rāda, ka mums ir lielas un piesardzīgas cerības tikt cauri COVID19 epidēmijai ar vieglām sekām un relatīvi ātri. Bet abu šo nosacījumu izpilde ir atkarīga tikai no mums pašiem. Lūdzu, nebūsim pārgalvīgi un bravūrīgi. Lūdzu, ieklausīsimies infektologu, ārstu ieteikumos. Lūdzu, nepavadīsim laiku lielveikalos. Lūdzu, neuzturēsimies lielajos pārtikas veikalos vairāk, nekā tas ir nepieciešams. Lūdzu, atturēsimies radīt lielas ļaužu masas vienkopus. Nepalielināsim risku. Lūdzu, pacietīsimies dažas nedēļas. Dažas dienas atpakaļ Latvijā atgriezās aptuveni 20 tūkstoši mūsu cilvēku, es gribētu uzrunāt viņus un lūgt būt apzinīgiem un solidāriem. Lūdzu, vispārējās veselības vārdā pašizolēsimies. Mēs esam saprātīgas būtnes, rīkosimies atbilstoši. Un, ja Dievs dos, 2-3 nedēļas, un varēsim sākt atgriezties pie normālas dzīves. Būsim solidāri.

Par Ziemassvētkiem.

Atvainojos par atkārtošanos, bet šis laiks ir līdzīgs Ziemassvētkiem. Pat vel labāks. Kas var būt labāks par došanu otram, savam tuvākajam, īstajā brīdī. Un šobrīd ir īstais brīdis. Pavērsimies apkārt. Kas mums ir kaimiņos. Vai nav kāds kaimiņš, kaimiņiene, mūsu tuvākais, kuru neesam redzējuši iznākam ārpus mājas. Varbūt mums apkārt ir cilvēki, kuriem mūsu palīdzība var būt kritiski vajadzīga.

Jūs droši vien esat pamanījuši sociālajos tīklos jauno cilvēku, cilvēku ar brīnišķīgām sirdīm, uzsākto aktivitāti – pārtikas sagādāšanu veciem ļaudīm. Šis piemērs noteikti ir atdarināšanas vērts. Dodiet, un jums taps dots, klauvējiet, un jums atvērs! Mums tiek dots, lai mēs dotu tālāk. To drīkst darīt arī tie cilvēki, kuriem nav videokameru. Lai tava labā roka nezina, ko kreisā dara.

Par vienotību. Un lūdzu nejaukt ar politiskās partijas nosaukumā ietverto vārdu. Es uzskatu, mums nevajag būt vienotiem tādā veidā kā tā politiskā partija.

Līdz vēlēšanām vēl tālu, tā ka droši var neturēt mani aizdomās par elektorāta vākšanu.

Tātad. Es patiesi uzskatu, ka mēs nevaram atļauties, patiesībā – nekad neesam varējuši atļauties, sevi dalīt latviešos, krievos, ebrejos, armēņos, ukraiņos, baltkrievos… latviski vai “krieviski” runājošos. Latvija vienmēr visos laikos ir bijusi multinacionāla teritorija, kura pārtapa multinacionālā valstī. Mēs esam bijuši vienoti 1991. gadā, pēc tam to aizmirsām. Un aizvainojuši savus līdzcilvēkus, kašķējušies un ākstījušies ar nebūtisko vēstures mēslainē. Bet šoreiz ne par vēsturi. Šoreiz par tagadni.

Sašķelta valsts nevar pastāvēt. Mēs visi esam cilvēki, kuriem šobrīd neiet viegli. Daudzi ir nobijušies, daudziem trūkst iztikas līdzekļu. Daudzi slimo. Ne bailes, ne līdzekļu trūkums, ne veselības problēmas mūs nešķiro. Lietus līst gan par taisniem, gan netaisniem cilvēkiem. Šis laiks prasa vienotību un empātiju. Padomāsim, kā tas otrs jūtas, vai mēs gribētu, lai pret mums izturas, kā nupat mēs esam gatavi izturēties pret citiem. Nevairosim agresivitāti. Ne uz ielām vadot auto, ne veikalos, ne interneta komentāros. Atturēsimies no ļaunuma izplatības. Nepadarīsim mūsu ikdienu vēl sarežģītāku.

Un nobeigumā.

Tā, kā ir šobrīd, nebūs vienmēr. Gravitāciju neviens nav atcēlis. Pasaulē un Latvijā notiekošais skaidri parāda, ka kaut kas ar “sistēmu” nav kārtībā. Un par sistēmas restartu var kalpot jebkas. Cilvēki visbiežāk pat nenojauš, no kurienes pienāca restarts, Kurš nospieda pogu.

Mēs redzam, ka netaisnība, negodīgums, divkosība ir tuvu kritiskajam punktam, varbūt jau to sasniegusi. Nedarbojas vairāk, sāk ķerties esošie mehānismi. Zaglīgums, shēmošana, meli nespēj vairs darboties, jo enerģijas nav. Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis. Savukārt meļa un taisnīgā strīdā vienmēr uzvarēs Taisnība. Esošā sistēma vēl formāli darbojas, bet ir acīmredzams, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Ne kosmētiskas. Pašos principos.

Būšana politikā, nokļūšana pie varas nedrīkst būt biznesa modelis. Par savu redzējumu šajā sakarā es vēl runāšu un rakstīšu. Bet šodien es gribu jūs aicināt – būt godīgiem pret sevi un citiem, būt godīgiem pret savu sirdsapziņu un nemēģināt ar to panākt kompromisu. Aicinu sākt domāt ne stereotipos. Svaigi. Ārpus kastes. Un aicinu būt gataviem iesaistīties. Praktiski darboties, izteikt viedokļus, dot idejas. Mums ir milzīgs daudzums talantīgu cilvēku. Šādi cilvēki jau ir kritiski nepieciešami, un nākotne sola vēl lielāku pieprasījumu. Bet pašlaik. Esam godīgi un gudri. Esam žēlsirdīgi un redzīgi. Esam vienoti. Un lai Dievs mums palīdz.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...