Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau divus gadus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieces amatu ieņem toreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izraudzītā Ilona Spure (attēlā), un, neraugoties uz to, ka ši divu gadu laikā Latvijas cietumos ieslodzīto skaits ir būtiski sarucis un ir aptuveni 4500 cilvēku, ar katru mēnesi aizvien jūtamāk ieslodzījuma vietas pārņem noklusēts vardarbības vilnis.

Lai gan Spure Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā sen - kopš 1994. gada, viņa faktiski visu šo laiku ir specializējusies nevis cietuma dzīves administrēšanā, bet gan sociālajā rehabilitācijā: līdz 1999.gadam viņa bija pārvaldes Mācību metodiskā centra vecākā pasniedzēja, pēc tam - Sociālās rehabilitācijas daļas vecākā inspektore, Sociālās rehabilitācijas daļas priekšniece un Resocializācijas dienesta vadītāja.

Tieši ar šo specifiku Pietiek informācijas avoti saista Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības nespēju tikt galā ar vardarbības vilni, kas Latvijas ieslodzījuma vietās pieaug mēnesi pēc mēneša un ir sasniedzis biedējošus apmērus. Turklāt runa ir ne tikai par savstarpēju vardarbību, bet arī par ieslodzīto vēršanos pašiem pret sevi - pašsakropļošanos, pašsavainošanos, pašnāvības mēģinājumiem un pašnāvībām.

Pati Spure pašlaik nav vēlējusies atbildēt ne uz vienu Pietiek jautājumu par šo tēmu, sarunās ar medijiem izvēloties citus tematus - piemēram, par Latvijas ieslodzījuma vietu vēsturi utml. Tikmēr Pietiek informācijas avoti Ieslodzījuma vietu pārvaldē situāciju raksturo īsi - situācijas nekontrolēšana vai nezināšana.

Kāds Pietiek informācijas avots zīmē šādu pašreizējo ainu ieslodzījuma vietās: "Kas šobrīd notiek Ieslodzījuma vietu pārvaldē? Kāpēc ieslodzījuma vietās ieslodzītie katru dienu veic suicīdu (pašsakropļošanos)?

Latvijas cietumos gandrīz katru dienu ieslodzītie veic pašsakropļošanos, tādā veidā izrādot savu neapmierinātību par Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcību. Sūdzību neizskatīšana un  neobjektīva izskatīšana (atrakstīšanās no pārvaldes, standarta atbildes), sadzīves pakalpojumu nenodrošināšana, vienkārši neveicot pārrunas ar ieslodzītajiem, noved ieslodzītos pie tādas rīcības.

I.Spure, sākot savu vadīšanu, lielu akcentu vērsa uz ieslodzīto resocializāciju, jo pārzina tikai šo jomu un faktiski nepārvalda cietumu iekšējo drošību. Šodien gandrīz katrā kamerā ir mobilais telefons, narkotiskās vielas un citi aizliegtie priekšmeti. Ieslodzītie faktiski nosaka savu dienas kārtību un narkotisko vielu ietekmē veic savstarpējo izrēķināšanos.

Nepārtrauktie aizliegto priekšmetu pārmetieni pāri cietumu nožogojumiem ir cīņa tikai ar sekām, bet nevis noskaidrojot organizatorus un izpildītājus. Atrunas, ka vecā cietumu infrastruktūrā nav iespējams veikt drošības pasākumus, ir neprofesionālisms. Kā rāda piemēri, bez drošības cietumu sistēmā resocializācija nevar eksistēt un pastāvēt.

Savukārt pieredzes trūkuma dēļ nepietiekoša drošības dienesta pārraudzība (informācijas analīze un saņemšana) noved pie ieslodzīto nāves gadījumiem. Vai ieslodzījuma vietu iekšējā drošība nav apdraudēta?"

Pietiek šodien publicē mūsu rīcībā nonākušo informāciju par pašsavainošanās, vardarbības un pašnāvību gadījumiem Latvijas ieslodzījuma vietās pēdējā pusotra mēneša laikā. Ieslodzījuma vietu pārvalde šīs ziņas komentēt pagaidām nav vēlējusies.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.19:10 Daugavgrīvas cietumā (Daugavpils nodaļa) tika konstatēts, ka notiesātais S.Benuševičs, dz.1987.g., kam.Nr.224, izdarīja tīšu veselības bojājumu, sagrieza kreisās rokas apakšdelmu un kategoriski atteicās uzturēties dzīvojamā kam.Nr.224.

Olaines cietums

2015.gada 6.augustā plkst. 08:15 soda izolatora pieņemšanas laikā notiesātais Igors Alikins dz.1983.g.kratīšanas laikā tīši kaitēja savai veselībai, sitās ar galvu pret sienu, uz likumīgajām prasībām pārtraukt savas prettiesiskās darbības notiesātais nereaģēja. Kā rezultātā plkst.08:15 pret notiesāto tika pielietots speclīdzeklis - roku dzelži, un tika izsaukts dežurējošais ārsts, kurš veica medicīnisko apskati.

Liepājas cietums

2015.gada 6.augustā plkst.12:20 veicot apskati 2/115.kamerā apcietinātajam Edmundam Laureckim, dz.1990.g., viņš uzbruka Uzraudzības daļas inspektoram, lai novērstu prettiesiskās darbības, pret apcietināto pielietoti fizisks spēks un roku dzelži.

Centrālcietums

2015.gada 7.augustā plkst.08:33 dežūrmaiņas pieņemšanas/nodošanas laikā tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma ceturtā korpusa kamerā Nr.482. notiesātais Māris Dzenītis izdarīja suicīda mēģinājumu pakaroties.

Centrālcietums

2015.gada 12.augustā plkst.10:00 cietuma ārsts paziņoja, ka 11.08.2015. plkst.10:20 4.korpusa 461.kamerā ārsta apskates laikā tika konstatēts, ka ieslodzītajam Andrejam Tkačevam, dz.1981.g., ir daudzas ķermeņa hematomas. Ieslodzītais kamerā tika fiziski iespaidots.

Jēkabpils cietums

2015.gada 16. augustā plkst.23.05, veicot notiesāto vakara skaitlisko pārbaudi, notiesātais Aivars Mainieks, dz. 1988.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Tika izsaukta ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ekipāža ieradās plkst.23.25, un pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas un ārsta norādījumiem plkst. 23.40. ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība aizveda notiesāto uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.

Liepājas cietums

2015.gada 17.augustā plkst.14:20 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu. Palīdzība sniegta uz vietas.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 18.augustā plkst. 15:45 Grīvas nodaļā konstatēts, ka notiesātais Vasilijs Lazarevs, dz. 1976. g., kamera Nr.94, tīši kaitēja savai veselībai: kreisā apakšdelma griezta brūce.

Iļģuciema cietums

2015.gada 21.augustā plkst. 12:50 notiesātā nepilngadīgā Anastasija G. ielauzās uzrauga posteņa telpā, kā rezultātā izraisīja konflikta situāciju ar fiziska spēka pielietošanu pret uzraudzi. Medicīniskās apskates laikā tika konstatēti abām miesas bojājumi.

Centrālcietums

2015.gada 22.augustā plkst.19:00 ieslodzītajam Aivaram Rozenovskim, dz. 1978.g., kam. Nr.276, un ieslodzītajam Raivim Staņevičam, 1988.g., kam. Nr. 276, konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītie kamerā tika fiziski ietekmēti.

Centrālcietums

2015.gada 23.augustā plkst.15:40, veicot kameras apskati, tika konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma trešā korpusa kamerā Nr.334. apcietinātais Pjotrs Š., dz.1955.g. izdarīja suicīdu pakaroties.

Liepājas cietums

2015.gada 24.augustā plkst.14:50 apcietinātais Seņka Čīča, dz. 1974.g., atrodoties kamerā Nr.2/115, tīši kaitēja savai veselībai- sagrieza kreisās rokas apakšdelmu (apmēram 9cm gara griezta brūce). Palīdzība sniegta uz vietas.

Centrālcietums

2015.gada 26.augustā plkst. 01:05, veicot 4. korpusa 22. posteņa apgaitu, notiesātais Sergejs S., dz.1979.g., sēž uz grīdas bez dzīvības pazīmes. Plkst. 1:15 tika izsaukta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, kura ieradās cietumā plkst.1:30 un turpināja reanimācijas pasākumus. Plkst.1:35 neatliekamās medicīnas palīdzības darbinieki konstatēja notiesātā Sergeja S. bioloģisko nāvi.

Liepājas cietums

2015.gada 27.augustā plkst. 16:25 apcietinātais Ēriks Gindra p.k.1977.g. veica suicīdu, tika konstatētas divas grieztas brūces kreisajā elkoņa locītavā.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 27.augustā plkst.11:00 Daugavgrīvas cietuma ieslodzītajam Viktoram Diklabu, dz.1962.g., konstatēti miesas bojājumi. Ieslodzītajam veikta medicīniskā apskate.

Centrālcietums

2015.gada 31.augustā plkst.13:00 apcietinātais Ruslans Simanovičs, dz.1982.g., no kam. Nr.85 izvilka no kabatas asmeni no bārdas skuvekļa un sāka griezt sev kreiso roku, un uz prasībām pārtraukt tīši kaitēt savai veselībai, nereaģēja, pēc kā pret R.Simanoviču tika pielietots fizisks spēks, lai uzliktu roku dzelžus.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 31augustā, plkst. 15:15 Daugavpils nodaļā apcietinātais Nikolajs Jeršovs, dz. 1989.g. pastaigas laikā pastaigas pagalmā pārgrieza sev kreiso apakšdelmu.

Centrālcietums

2015.gada 1.septembrī plkst.12:45, 3.korpusa 364.kamerā tika konstatēts, ka ieslodzītais Raims Anijazovs, dz.1995.g., tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza sev labās rokas apakšdelmu. Medicīniskā palīdzība tika sniegta uz vietas.

Brasas cietums

2015. gada 1.septembrī plkst. 10.50 notiesātais Oļegs Majorovs, dz.1988.g., atrodoties kamerā Nr. 8, tīši kaitēja savai veselībai – izdarīja sitienus ar galvu pret sienu, kā rezultātā tika pielietoti roku dzelži.

Valmieras cietums

2015.gada 6.septembrī plkst. 2:30 kameru režīmā kam. Nr.301 apcietinātais Mārtiņš Ozols, dz. 1980.g., ar paštaisītu šņori mēģināja pakārties.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 13:10 3.korpusā ieslodzītais Andrejs Kukainis, dz. 1988.g., kam. Nr.307, tīši kaitēja savai veselībai - sagrieza kreisās rokas apakšdelmu, lai ieslodzītais nomierinātos un neturpinātu kaitēt savai veselībai, tika pieņemts lēmums pielietot speclīdzekli - roku dzelžus.

Centrālcietums

2015.gada 8.septembrī plkst.19:30, veicot ieslodzīta Riharda Jovoiša, dz.1983.g., kam.244., apskati, tika konstatēti miesas bojājumi krūšu rajonā. Veikta medicīniskā apskate. Konstatēts, ka ir fiziski ietekmēts.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 08:45 Daugavpils nodaļā rīta pārbaudes laikā not. Stanislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958.g., kamerā Nr.219, tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 8.septembrī plkst. 16:05 Daugavpils nodaļā not. Pavels Markovs, dz. 1962.g., kamerā Nr.219 tīši kaitēja veselībai - sagrieza sev kreiso apakšdelmu.

Liepājas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst.10:19 apcietinātais Seņka Čīča, dz.1974.g., tīši kaitēja savai veselībai, sagriežot kreisās rokas apakšdelmu (med. palīdzība sniegta uz vietas), lai nepieļautu turpmāku tīšu kaitējumu veselībai, pret notiesāto pielietoti roku dzelži.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 9.septembrī plkst. 08:30 Daugavpils nodaļā ieslodzītais P.Markovs, dzim.1962.dz.g. savā kamerā Nr.219 tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Daugavgrīvas cietums

2015.gada 10.septembrī plkst. 16:54 Daugavpils nodaļā ieslodzītais Staņislavs Kursītis-Šķilters, dz.1958. g., kamera Nr.219, tīši kaitēja savai veselībai, sagrieza sev labās rokas apakšdelmu.

Valmieras cietums

2015.gada 11.septembrī plkst. 20:30 kamerā. Nr.104 apcietinātais Edgars Liekniņš, dzim. 1995.g., tīši kaitēja savai veselībai. Notiesātais nogādāts uz med. daļu, kur tika sniegta med. palīdzība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...