Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par „neaizmirstamu brīdi” Vienotības Judins Facebookā dēvē manu pārteikšanos Saeimas sēdē.  Redziet, es smalkā kundziņa akadēmisko amatu nodēvēju par izglītību. Ha! Ha! Ak, kādas šausmas! Doktora grāds sajaukts ar viņa Policijas akadēmijas docenta amatu. 

Vienotībai draudzīgie sabiedriskie mediji, kas pēdējos gadus tiek dāsni atalgoti no tās pašas Vienotības, šo notikumu jestri multiplicēja. Kāpēc tā? 

Nu gluži vienkārši tāpēc, ka vieglāk ir runāt par nebūtisko (par niekiem), nevis būtisko. Vienotība kopā ar pīlēnistiem un klusi smīkņājošiem naciķiem visu priekšā nevis glābj valsti un tautu, bet veido jaunas „barotnes” – veselu jaunu ministriju, kā arī ministru prezidenta biedru amatus.

Mīlīši, tas viss notiek visas Latvijas acu priekšā un, pārkāpjot likumu! Pareizāk sakot, visu samudžinot. Nu kā te nerunāsi par Lindas Liepiņas pārteikšanos sakarā ar Andreja Judina izglītību!

Ņemot vērā šo situāciju, uzskatu par savu pilsonisko un Saeimas deputāta pienākumu runāt tiešu valodu, paužot publiski savu viedokli par tikko Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumā.

Pirmkārt, par likumu saturu. 

Es nedomāju, ka šai brīdī, kad visiem mums ir jāsavelk jostas, galvenais būtu nodarboties ar birokrātisku amatu veidošanu „savējiem”. 

Ir skaidrs, ka mūsu mazajai valstij ierēdņu tāpat ir par daudz! Zīmīgi, ka Kariņa pirmajā valdībā vismaz mēģināja izlikties, ka ierēdņu štatus cenšas samazināt. Vēl nesen Valsts kontroles revīzijā tika norādīts, ka Valsts kancelejai galīgi nesokas ar štatu samazināšanu. Valsts kanceleja ziņo, ka mazina štatu vietas, bet realitātē citas atkal izveido no jauna. 

Bet, kas notiek tagad, vēl tikai veidojoties Kariņa otrajai valdībai?! Tagad nekautrējoties sāk nevis mazināt, bet „uzpūst valsts aparātu”.  Kā rauga mīkla tas tikai briest un briest. 

Mīļie cilvēki! Ir nevis jārada jaunas ministrijas un ministru biedru amati, bet tieši pretēji – ir jāatlaiž lieki ierēdņi, jāatsakās no liekām funkcijām un jāapvieno iestādes un ministrijas. 

“Latvija Pirmajā Vietā” priekšlikums ir nevis kaut ko no Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ”paņemt”, bet abas ministrijas apvienot vienā. Lai arī šis priekšlikums neguva atbalstu, tas ir vienīgais loģiskais ceļš, jo, lai ko domāja Saeimas vairākums, tauta vairs nevar pavilkt uz tās kakla sēdošo ierēdņu armiju.

Otrkārt, par abu pieņemto likuma procedūru. 

Lai ko tur jaunais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svētku brīžos arī nesastāstītu par deputāta darba rūpīgumu, godaprātu un labu rezultātu, par to, ka jāstrādā ne tikai televīzijas kameru priekšā, ne tikai plenārsēdēs, bet arī komisijās utt., tā visa ir muldēšana. Tās ir tukšas frāzes bez seguma, ko Smiltēns saka svētku brīdī.

Realitātē Saeima ar Smiltēnu vadībā ar koalīcijas balsīm „izstūma cauri” Ministru kabineta iekārtas un Valsts pārvaldes likumu grozījumus. Tas notika, ignorējot veselo saprātu un pastāvošo kārtību. 

Beidz, Smiltēn, stāstīt pasakas! Pasaki godīgi - nu es daru visu, lai kopā ar Judinu brutāli pieņemtu likumus, kas valsti ved uz bankrotu!

Minētie likuma grozījumi tika  apzināti virzīti steidzamības režīmā, lai samazinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Apvienotā saraksta deputāti nespēja Saeimā paskaidrot, kāpēc vajadzīgi jaunie amati?! Vieni saka, ka tie paredzēti ekspertiem, citi atzīst, ka politiķiem. Pakļautības un kompetences jautājums ir miglā tīts!

Kas tas ir!? Par jaunas ministrijas izveidi Vienotības skaidrojums ir vienkārši murgains fantāziju kokteilis. Es teikšu, ka tā ir 13.Saeimā Bordāna uzsāktā sliktā likumdošanas prakse, ko pārņēmusi Vienotība un nu jau Apvienotais saraksts. Kauns Pīlēnam! Bet varbūt viņš vispār neko par to nezina, jo Saeimā jau nav ievēlēts!?

Vispār, par procedūru runājot, likums neizprotamā kārtā netika uzticēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras pārziņā šie likumi tradicionāli atrodas, bet gan Juridiskajai komisijai. 

Manuprāt, te kāds „sapinās meistarībā”. Vai tikai ne pats Docents? Tas man tiešām ļoti, ļoti atgādina iepriekšējo 13.Saeimu, kur šāda prakse bija ierasta. Mārtiņam Bondaram uz Budžeta komisiju sūtīja visus štruntus, un viņš, kas „karājās ar savu Krājbankas laika krimināllietu”, visu bija spiests ņemt pretī. 

Jā, un pats graujošākais, ka Judina komisijā, kur opozīcijai ir par vienu balsi vairāk, opozīcija saliedējās un Juridiskā komisija nolēma nevirzīt likumprojektus uz Saeimas sēdi. 

Protams, varēja likumprojektus nodot vēl citai komisijai un tad kaut kā izstumt, bet ne jau ignorēt komisijas viedokli otrajā lasījumā! 

Visbeidzot kauns docenta Judina partijas biedrenei Inesei Lībiņai-Egnerei par to, ka viņa komisijas ignorēšanu pamatoja ar parlamentāru negadījumu 13.Saeimā. 

Sak, tas jau ir bijis, un tātad viss OK. 

Runa ir par kādu likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kuru komisija neatbalstīja, bet kuru aizsūtīja uz Prezidiju un par kuru nobalsoja Saeima. Tā bija pretlikumīga rīcība, kas notika tāpēc, ka toreiz komisiju vadīja opozīcijas partijas Saskaņa deputāte Inga Goldberga. 

Viņai  Saeimas Prezidijs, kur toreiz pati Lībiņa darbojās, piedraudējis, ka, ja neatsūtīs likumprojektu no komisijas, tad Goldberga pazaudēs savu komisijas vadītājas krēslu. Attiecīgi viņa dokumentus arī parakstīja, un konsultante tos aizsūtīja Prezidijam.

Nu skaists tiesisks precedents! Neko pielikt, neko atņemt!

Tagad notiek līdzīga lieta, un tiek pamatots ar to, ka tas reiz bijis Smiltēns + Judins & Co. Tas bija pretrunā ar Saeimas Kārtības rulli un Saeimas līdzšinējo praksi. 

Docents Judins par likumprojektiem ziņoja komisijas vārdā?! Bet viņu nebija pilnvarojuši?!

Saeimas Kārtības rullī konkrēti ir tāds 177. pants, kas nosaka, ka „pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā”. 

Tas netika darīts, un tātad pārkāpta ir likuma pieņemšanas procedūra, jo divreiz tika ignorēta komisija. Pirmo reizi, kad tomēr no komisijas likumprojekts tika virzīts uz Saeimas sēdi, un otrreiz, kad par to ziņoja docents Judins.

Treškārt, par Juridiskās komisijas priekšsēdētāja docenta Judina personīgo atbildību. 

Vispār esmu dziļās pārdomās, vai Judinu nevajadzētu sūdzēt Mandātu komisijā, lai vismaz kaut kādu nopēlumu viņš saņemtu. Galu galā Saeimas deputātu ētikas kodekss ir vienlīdz saistošs visiem Saeimas deputātiem un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam divtik! 

Ko viņš pārkāpis? 

Pirmkārt, kodeksa 4.punktu, kas nosaka, ka deputāts „ciena un vienmēr ievēro Saeimas Kārtības rulli”.

Otrkārt, 6.punktu, kas paredz, ka deputāts  ”ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.)”.

Visbeidzot, 11.punktu, kas paredz, ka „deputāts neizmanto savu dienesta stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus”. 

Var jau piemeklēt vēl kādu, bet manis uzskaitītie trīs ir docentam Judinam visatbilstošākie.

Judins Saeimas sēdē pretēji komisijas lēmumam un balsojumam ziņoja par likumprojektiem komisijas vārdā! 

Ar to viņš lepojas un uzskata to par „neaizmirstamu brīdi”, kas liecina par viņa kā cilvēka un deputāta degradāciju. 

To pašu var attiecināt arī uz viņa mēģinājumu visu šo parlamentāro šmuci piesegt ar manu pārteikšanos. 

Judins ir viens no Saeimas ilgsēdētājiem, kas deldējis Saeimas beņķus jau vairāk nekā 10 gadus. Tas, ka Judins tikai tagad dabū kādas komisijas vadītāja amatu, arī liecina par kaut ko. 

Jā, viņš ilgi un grūti bija pelnījis savu komisijas priekšsēdētāja amatu, kuram līdzi nāk sekretāre, melns Saeimas Audi ar šoferi, liels darba kabinets un piemaksa pie plānās deputāta aldziņas. Judinam pašam tas viss, protams, var likties skaisti un neaizmirstami. Acīmredzot viņam pašam liekas, ka jaunais amats viņu paceļ virs pārējiem deputātiem, ļaujot darīt visu, kas vien ienāk prātā, – muhļīties ar komisijas balsojumiem un uzspļaut Saeimas Kārtības rullim. 

Es, protams, saprotu arī to, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats viņu - docentu Judinu padara par ietekmīgu tiesu varas jomā, jo ļauj docēt ne tikai likumus, bet arī tiesnešus. Jo ar savu amatu viņš automātiski, kā juristi saka, ex officio kļūst par Tieslietu padomes locekli. Tātad viņam kopā ar jauno tieslietu ministri Inesi Lībiņu – Egneri būs ļoti liela ietekme uz tiesnešu amatu iecelšanu. Tas nekas, ka Judins savulaik pats ticis izbrāķēts kā Augstākās tiesas tiesneša kandidāts, tagad viņš vērtēs citus tiesnešu kandidātus. 

Galu galā ilgais darbs uz Sorosu, darbojoties Providus, ir iemācījis viņam atbalstīt tādus tiesneša kandidātus, kuri spriedīs pareizo tiesu.

Nobeigumā es un arī ikviens Latvijas iedzīvotājs no jaunievēlētā Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja DOCENTA Judina gaida ne jau šādu publisku cimperlēšanos ar savu augsto izglītību, bet gan reālu darbu atbilstoši Latvijas likumiem un Satversmei. Gluži kā docents Judins zvērēja 1. novembrī. 

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...