Dokumenti: "Ripplewood" "Citadeles" cenu nokaulējuši līdz 74 miljoniem eiro
PIETIEK24.09.2014.
Komentāri (71)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš medijos noplūdusī cena – 97 līdz 98 miljoni eiro – ko kompānija Ripplewood kopā ar vēl sešu investoru grupu gatava maksāt par banku Citadele, par ko ziņoja arī Pietiek, ir cena, par kādu investors novērtējis 100% bankas akciju vērtību. Patiesā cena pēc ilgas kaulēšanās ar valdību par pārdošanā izliktajiem valstij piederošajiem 75% Citadeles akciju ir krietni mazāka – 74 miljoni eiro, rāda Pietiek rīcībā nonākušie Ripplewood konfidenciālie piedāvājumi valdībai - sākotnējais un koriģētais, ko šodien publiskojam. Valdība 29. jūlijā Ripplewood nosauca vēlamo cenu - 113 miljonus eiro, kas nu nokaulēta par 39 miljoniem eiro. Šie dokumenti arī izskaidro, kā notikušas manipulācijas ar bankas cenu, kas publiskajā telpā atšķīrusies pat par vairākiem desmitiem miljonu.
Pietiek rīcībā nonākušais rakstiskais piedāvājums atklāj, ka tikai 12. septembrī, tas ir - četras dienas pirms valdības lēmuma Citadeli pārdot Ripplewood, investors nosūtījis piecu finansistu un vienas investīciju firmas vārdus, kas būs tā partneri darījumā, un tas noticis tikai pēc valdības lūguma sniegt papildu informāciju par šiem partneriem. Cena, kas izriet no Ripplewood oficiālā piedāvājuma - 74 miljoni eiro - ir par vairākiem desmitiem miljonu mazāka, nekā tā, ko 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm kā zemāko vēlamo šim investoram nosauca valdība.
Šodien publicētie dokumenti arī izskaidro, kādēļ tā atšķīrušās dažādās cenas, kas vairākkārt nopludinātas publiskajā telpā. Tā tas bijis, jo investors piedāvājis divas cenas – vienu, kas atbilst Citadele bankas 100% akciju novērtējumam, otru, kas ir investora piedāvātā cena par valstij piederošajiem 75%-1 akciju. Valdībai un investoram glaimojošākā cena, kas pietuvojusies 100 miljoniem eiro, tikusi nosaukta kā Ripplewood vērtējums par bankas kopējo pārdošanas vērtību, kāda tā būtu, ja pārdošanā būtu izlikti visi 100% bankas akciju.
10. septembrī Ripplewood koriģējis savu piedāvājumu, par 100% Citadeles akciju solot vairs ne 92 miljonus eiro kā sākotnējā piedāvājumā, bet tikai par 6,67 miljoniem eiro vairāk, cenu palielinot līdz 98,67 miljoniem eiro. Vairāki avoti valdībā Pietiek pēc valdības 16. septembra sēdes neoficiāli skaidroja, ka ministrus par labu Ripplewood piedāvājumam nosvēruši pēdējā brīdī nosauktie investora partneri – dažādi finanšu "smagsvari" – un tas, ka investors pēdējā brīdī palielinājis piedāvāto cenu par aptuveni 7 miljoniem eiro. Pietiek pāris dienas pēc valdības lēmuma publiskotā cena – 97 līdz 98 miljoni eiro – izrādās, bijusi Ripplewood novērtējums 100% bankas akciju, nevis pārdošanā izliktajiem 75%+1 akcijai.
Savā 5. septembrī valdībai iesniegtajā piedāvājumā, pirms cena tika simboliski koriģēta, Ripplewood par 75% valstij Privatizācijas aģentūras personā piederošajām bankas akcijām piedāvā tikai 69 miljonus eiro. 12. septembrī pēc kopējās bankas vērtības koriģēšanas par 6,67 miljoniem eiro cena par 75% valstij piederošo akciju pakāpusies līdz 74 miljoniem eiro. Piedāvājums arī paredz, ka Ripplewood darījumam dibinās meitasfirmu, caur kuru tiks veikts maksājums par Citadeli.
301 Moved Permanently
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
