Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apgalvotajam, ka pārskaitījumi no Krājbankas kontiem pēc ierobežojumu noteikšanas un bankas apturēšanas pērnajā novembrī bijuši iespējami tikai attiecībā uz bankas sistēmā jau ievadītiem un novēlotiem maksājumiem, Pietiek rīcībā esošie dokumenti rāda pretējo. Pat nedēļu un divas pēc tam ar FKTK priekšsēža vietnieka Jāņa Brazovska (attēlā pa kreisi no finanšu ministra Vilka) parakstu no bankas uz privātpersonu kontiem pārskaitītas summas, kas daudzkārt pārsniegušas ierobežojumus. Tāpat intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām, liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Pietiek rīcībā esošajos Krājbankas maksājuma rīkojumos valutēšanas datums (datums, kurā nauda jau pēc iepriekšējas apstrādes bankas sistēmā, kas Krājbankā pēc avotu stāstītā vidēji aizņēmusi vienu dievas dienas, reāli tiek pārskaitīta uz saņēmējkontu) sakrīt ar norādīto ievadīšanas datumu.

Ne tikai tas apliecina, ka šie darījumi atšķirībā no FKTK apgalvotā nav sistēmā jau pirms ierobežojumu noteikšanas ievadītu, bet novēlotu rīkojumu izpilde. Uz vairākiem Pietiek rīcībā esošajiem maksājuma rīkojumiem ailītē "Maksājuma mērķis", ko parasti aizpilda klients, minēta atsauce uz konkrētiem FKTK rīkojumiem, kas datēti ar dienu pirms konkrēto maksājumu rīkojumu ievadīšanas un valutēšanas. Visi šie FKTK rīkojumi, ar kuriem pamatots maksājuma mērķis, datēti ar laiku jau krietni pēc ierobežojumu noteikšanas un pēc bankas darbības apturēšanas.

Piemēram, 30. novembrī ievadīts un valutēts maksājums 801 164 eiro apmērā uz kādas Latvijā reģistrētas firmas kontu citā Latvijas bankā. Kā maksājuma mērķis norādīts "rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011.". Ar citu tajā pašā dienā ievadīta un valutēta maksājuma rīkojumu uz tās pašas firmas kontu citā bankā pārskaitīti 308 873 ASV dolāri. Kā maksājuma mērķis norādīts: "Rīkojums par aktīvu izņemšanu. FKTK rīkojums no 29.11.2011."

Tas pats attiecas arī uz LTV Panorāmas pirmdien ziņoto par 152 249 eiro pārskaitījumu uz uzņēmējas Irēnas Pulkinenas kontu Nordea bankā. Uzņēmēja raidījumam apgalvoja, ka runa ir par maksājuma uzdevumu, kas bankā iesniegts "piektdienā" (pēc visa spriežot, 18. novembrī) pirms tās darbības apturēšanas, uzreiz pēc ziņām par problēmām Lietuvā ar Krājbankas "mātesbanku" Snoras. Turpretī uz Pietiek rīcībā esošā maksājuma rīkojuma par Pulkinenas līdzekļu pārskaitīšanu kā ievadīšanas un arī valutēšanas datums minēts 30. novembris.

Tas liek apšaubīt FKTK apgalvoto, ka runa varētu būt vienīgi par bankas sistēmā līdz ierobežojumu noteikšanai un bankas darbības apturēšanai jau ievadītiem maksājuma rīkojumiem, jo "pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt".

Tas nozīmē arī to, ka FKTK gandrīz divas nedēļas pēc tam, kad ar savu rīkojumu bija 17. novembrī noteikusi ierobežojumus Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro, ar citu rīkojumu izdarījusi izņēmumu par labu konkrētai privātfirmai vai ar komisijas vadītāja vietnieka Brazovska akceptu ļāvusi izdarīt izņēmumu par labu atsevišķām juridiskām un fiziskām personām. Uz visiem šiem maksājuma rīkojumiem redzams Brazovska paraksts, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Piemēram, Pulkinenai 152 249 eiro pārskaitīti jau pēc 17. novembrī FKTK noteiktā 100 000 eiro ierobežojuma noteikšanas. Līdzīgi abi pārējie minētie piemēri ar kādu privātfirmu rāda, ka pārskaitītās summas kopumā (1,3 miljoni eiro) vairāk nekā desmitkārt pārsniedz pašas FKTK noteiktos ierobežojumus.

FKTK 17. novembra rīkojums par darījumu virs 100 000 eiro ierobežošanu nav saturējis atrunas par kādiem izņēmumiem, Pietiek apliecinājuši informēti avoti, kas Krājbankas krīzes laikā ar to darbojušies. Sākot jau no 17. novembra, Krājbankas telpās fiziski atradies FKTK galvenais uzraudzības eksperts Gints Vītiņš, un bez viņa paraksta nav ticis veikts neviens darījums. Jau trīs dienas vēlāk, 21. novembrī, kad FKTK pārņēma Krājbankas vadību, darījumi notikuši tikai ar ieceltās pilnvarnieku grupas vadītāja Brazovska parakstu, kurš arī fiziski uzturējies bankas telpās.

Intensitāte, ar kādu tikuši tukšoti Krājbankas konti 17. novembrī, kad jau bija publiski zināms par tās lielākā akcionāra Snoras bankas nedienām (jo dienu iepriekš, 16. novembrī Lietuvā bija apturēta tās darbība un valdība lēma par bankas pārņemšanu), liek uzdot jautājumus par FKTK, iespējams, novēloto darbību. Uz dažādu pārsvarā grūti izsekojamu ofšoru kontiem ārvalstīs 17. novembrī no Krājbankas aizskaitīti vairāk nekā 20 miljoni latu, rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti. Kā šo pārskaitījumu valutēšanas datums jeb datums, kad nauda reāli pārskaitīta uz citiem kontiem, norādīts tieši 17. novembris – diena, kad FKTK beidzot lēma par ierobežojumu noteikšanu Krājbankas darījumiem virs 100 000 eiro. Šāda novēlota FKTK darbība sakrita ar valdības oficiālo, nogaidošo pozīciju, jo finanšu ministrs Andris Vilks vēl 17. novembrī, dienu pēc Krājbankas "mātesbankas" slēgšanas Lietuvā, ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka "Lietuvas bankas Snoras problēmas Latviju finanšu sistēmu neskar, un nepieciešamības gadījumā Latvija būtu arī gatava sniegt kaimiņiem savu pieredzi līdzīgu problēmsituāciju risināšanā".

Pietiek jau rakstīja, ka šajā laikā no bankas tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu, bet vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu. Ja var ticēt FKTK apgalvotajam par to, ka maksājumi ar valutēšanas datumu no 17. līdz 21. novembrim Krājbankai bija jāizpilda, pēc Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem 17. novembrī no Krājbankas pārskaitīti aptuveni 2,8 miljoni latu uz kontiem Latvijā un 24 miljoni latu uz kontiem ārvalstīs, 18. novembrī pārskaitīti aptuveni 622 000 latu uz kontiem ārvalstīs, 20. novembrī uz kontiem ārvalstīs pārskaitīti aptuveni 4 miljoni latu, bet 21. novembrī aptuveni 586 000 latu pārskaitīti uz kontiem Latvijā.

Juridiski Krājbankas maksātnespējas procedūra tikusi uzsākta jau 17. novembrī, kad FKTK izdeva rīkojumu, kas ierobežoja darījumus virs 100 000 eiro, nevis 1. decembrī, kad FKTK tiesā iesniedza bankas maksātnespējas pieteikumu, 16. decembriī kad ar tiesas rīkojumu tika iecelts bankas maksātnespējas administrators, vai 23. decembrī, kad tiesa pasludināja Krājbankas maksātnespēju.

Likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", kas regulē bankas maksātnespējas procedūras apstākļus un uzsākšanu, tiešām noteic: ja vien pārveduma rīkojumi bankas sistēmā ievadīti pirms maksātnespējas procedūras sākšanas, tie ir saistoši arī tad, ja attiecībā uz banku sākta maksātnespējas procedūra.

Bankas maksātnespējas procedūra saskaņā ar šo likumu sākas vēl ilgi, pirms tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums un tiesa atzinusi bankas maksātnespēju. Likuma 1. pants cita starpā noteic, ka maksātnespējas procedūra ir jebkurš pasākums, kas sākts bankas likvidēšanai vai tās darbības ierobežošanai, vai sanācijai, "ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu". Maksātnespējas process šī likuma izpratnē sākas ar to brīdi, kad attiecīgā administratīvā iestāde (šajā gadījumā FKTK) pieņēmusi lēmumu sākt maksātnespējas procedūru. 

Lai gan Kredītiestāžu likums maksātnespējas procesu noteic ar dienu, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts tiesā (Krājbankas gadījumā – 1. decembris) vienlaikus šī likuma 2. panta 3. daļa noteic, ka attiecībā uz banku, kuras finanšu pakalpojumu sniegšanu pilnībā vai daļēji apturējusi FKTK, norēķinu galīguma nodrošināšanu regulē likums "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...