Dokumenti apliecina: Otrā pasaules kara kritušā galvaskauss Valsts policijā tiešām sadauzīts ar āmuru un izmests atkritumu konteineā
Lato Lapsa31.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dokumenti apliecina: pirms diviem gadiem Valsts policijas centrālajā ēkā tiešām noticis neiedomājami cinisks akts - ar āmuru sadauzīts un atkritumu konteinerā izmests Otrā pasaules kara kaujās krituša karavīra galvaskauss. Turklāt šī rīcība, kurā juristi saskata Krimināllikumā minētās līķa apgānīšanas pazīmes, notikusi pilnīgi oficiāli, ar Valsts policijas amatpersonas rīkojumu, piedaloties vēl diviem citiem policijas darbiniekiem.
Kā rāda kriminālprocesa materiāli, galvaskauss kopā ar lielu daudzumu citu priekšmetu 2016. gada 6. jūlija izņemts kāda Alūksnes puses „melnā arheologa” – faktiski nelikumīgu izrakumu veicēja dzīvesvietā.
Kriminālprocesa dokumentos minēts, ka „racēja” dzīvesvietā tika veikta kratīšana, kuras ietvaros tika atrastas un izņemtas „dažāda veida senlietas, kā arī citas kriminālprocesā nozīmīgas mantas un priekšmeti, tai skaitā cilvēka galvaskauss, divas mapes ar topogrāfiskajām kartēm un trīs maisi ar metāla meklēšanas ierīču sastāvdaļām”.
Kā LA stāsta pats „racējs” Jurijs L., galvaskausu viņš atracis Alūksnes novada Atē (Ottē), kur 1944. gada vasarā notikušas niknas kaujas starp PSRS un Vācijas karaspēkiem.
Jurijam L. nav bijis ne mazāko šaubu, ka šis ir tieši krituša karavīra galvaskauss, jo tas atrasts kādreizējos ierakumos. Turpat blakus bijušas arī kaskas un patronsomas atliekas, kas ļāvušas precīzi identificēt, kuras armijas rindās bijis kritušais kareivis. (Pietiek šo piederību neminēs, lai neveicinātu notikušā izmantošanu politiskās interesēs.)
Kā apliecina kriminālprocesa materiāli, arī Valsts policijas darbiniekiem nav bijis nekādu šaubu, ka galvaskauss ir zemē nogulējis daudzus desmitus gadu.
Ir tikusi veikta detalizēta tā apskate un konstatēts, ka „galvaskausam konstatēti vairāki bojājumi, kas radušies ilgstoša laika gaitā, sadalīšanās rezultātā” un ka „nekādi mīkstie audi vai orgāni nav konstatēti”.
Var droši apgalvot, ka policijas darbinieki precīzi spējuši atšķirt galvaskausa dabiskos bojājumus no nesen veiktiem. Cita starpā apskates protokolā minēts, ka „galvaskausa pakauša daļā, kreisajā pusē konstatēts kaula bojājums, taisnas formas šķēluma veidā, aptuveni
Taču vairākus mēnešus pēc notikušās kratīšanas Valsts policijā ir oficiāli konstatēts, ka tās ieskatā „galvaskausam nav vērtības” un līdz ar to tas ir vienkārši iznīcināms.
„Ņemot vērā, ka izņemtajam galvaskausam nav pierādījumu nozīmes izmeklējamā kriminālprocesā, rīcība ar to lemjama Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumos atrunātajā kārtībā, izejot no tā, ka galvaskausam nav vērtības,” teikts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas vecākās inspektores, kapteines Diānas Rasļonokas 2016. gada 19. decembra „Lēmumā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un izņemtajiem priekšmetiem kriminālprocesā”.
Kriminālprocesa likuma 240. pants, uz ko atsaukusies policijas amatpersona, noteic, ka „konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav atstājama personas īpašumā, nodod Valsts ieņēmumu dienestam, bet, ja tai nav vērtības, - iznīcina”. Tāpat saskaņā ar likumu jārīkojas ar „lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām”, ja „tiem nav vērtības”.
Pamatojoties uz šo normu un pašas izdarīto secinājumu, ka „galvaskausam nav vērtības”, vecākā inspektore D. Rasļonoka tai pašā 2016. gada 19. decembrī ir oficiāli nolēmusi, ka „izņemto priekšmetu - cilvēka galvaskausu, kas glabājās pie krimināllietas materiāliem” ir lietderīgi iznīcināt.
Jau nākamajā dienā Valsts policijas amatpersonas Otrajā pasaules karā kritušā karavīra galvaskausu arī ir iznīcinājušas, turklāt, kā apliecina oficiālais „Akts par lietisko pierādījumu iznīcināšanu”, ko līdz ar D. Rasļonoku parakstījušas vēl divas policijas amatpersonas, tas noticis īpaši brutālā, zaimojošā veidā.
„Līdz ar to Valsts policijas ēkā: Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 k.4. O. Kozirevas un J. Virziņa klātbūtnē cilvēka galvaskauss tika iznīcināts, sasitot to āmuru un izmetot atkritumu konteinerā,” notikušais aprakstīts oficiālajā aktā.
Abas personas, kas piedalījušās kritušā karavīra mirstīgo atlieku iznīcināšanā un izmešanā Valsts policijas centrālās ēkas „miskastē”, tāpat ir bijuši Valsts policijas darbinieki – spriežot pēc publiski pieejamiem datiem, vecākā inspektore Olga Kozireva un amatu pērn pametušais galvenais inspektors Jānis Virziņš.
No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka nekas par notikušo „nevērtīgā galvaskausa” iznīcināšanu nav bijis sakāms arī prokuratūrai, jo dokumentos īpaši norādīts, ka „lēmuma kopija nosūtīta zināšanai uzraugošajam prokuroram”.
Pašlaik Valsts policijas vadība mēģina šo lietu noklusēt. Vairāku dienu laikā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nevēlējās atbildēt uz viņam uzdotajiem jautājumiem, savukārt Valsts policijas preses pārstāve norādīja, ka bez oficiāla iesnieguma nekādas atbildes nesniegšot.
Šai noklusēšanai varētu būt arī ļoti konkrēti iemesli, kas saistīti gan ar iespējamu starptautisku rezonansi sakarā ar Otrajā pasaules karā krituša karavīra mirstīgo atlieku apgānīšanu „valstiskā līmenī”, gan ar aptaujāto juristu norādi, ka šajā gadījumā Valsts policijai vajadzētu sākt kriminālprocesu ar līķa apgānīšanu, ko sankcionējušas un veikušas pašas policijas amatpersonas.
Cilvēka galvaskauss neapšaubāmi ir cilvēka mirstīgo atlieku sastāvdaļa, un Krimināllikuma 228.pants „Kapa un līķa apgānīšana” noteic, ka „par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”.
Kā zināms LA, attiecīgs iesniegums ar lūgumu sākt kriminālprocesu jau ir nosūtīts LR Ģenerālprokuratūrai. Tāpat oficiāli skaidrojumi ir pieprasīti arī Valsts policijas priekšniekam I. Ķuzim un LR Ģenerālprokuratūrai, kuras pārstāvis – uzraugošais prokurors nav reaģējis uz notikušo barbarisko aktu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
