Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, Pietiek šodien publicē vairākus interesantus dokumentus saistībā ar 300 eiro piespiedu naudu, kuru par tiesas sprieduma nepildīšanu no savas kabatas tika piespriests samaksāt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam un lidostas Rīga vadībai ar valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci priekšgalā. Šie dokumenti ir tiesas lēmumi, ar kuriem tika noraidīts "trūcīgo" amatpersonu lūgumi piespiedu naudu samazināt vai atcelt, kā arī lidostas vadības diezgan primitīvo viltību apstiprinošā "taksometru noteikumu" iepriekšējā un jaunā versija, ar kuras "ieviešanu" lidosta centās tiesas spriedumu "apiet ar līkumu".

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu nolemts uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam piespiedu naudu 300 euro apmērā par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tādējādi tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 11.septembrī apgabaltiesā saņemts Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lūgumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā neietilpst publisku personu kapitālsabiedrības – tās ir privātpersonas (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās tiesības, 2016, 45.lpp.).

Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrija uzskata, ka šajā gadījumā netiek īstenota uzraudzība vispārpieņemtajā valsts pārvaldes izpratnē, kad augstāka iestāde uzrauga zemāku iestādi un augstāka amatpersona uzrauga zemāku amatpersonu. Konkrēto amatpersonu starpā nepastāv hierarhiskas attiecības.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” (nevis Satiksmes ministrijai) kā līdzatbildētājai lietā un kā personai, kura ir tiesīga rīkoties ar konkrēto publisko lietu, kas vienlaikus ir tās īpašums.

Satiksmes ministrija, valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrību izšķirošajā ietekmē esošās kapitālsabiedrības ir patstāvīgi tiesību subjekti.

Ar Komerclikuma 137.pantu noteikts princips, ka kapitālsabiedrības dalībnieks (šajā gadījumā – publiska persona) neatbild par sabiedrības saistībām.

Nav atšķirības ar privātu akcionāru, jo arī VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” kā patstāvīga privāto tiesību juridiskā persona ir reģistrēta komercreģistrā.

Jebkuras kapitālsabiedrības pārvaldības institūciju kompetence ir nošķirta gan Komerclikumā, gan Valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību likumā.

Satiksmes ministrija ir iepazinusies un ir pildījusi spriedumā noteikto, lai gan ministrijai nebija jāveic nekādas darbības saistībā ar sprieduma izpildi, taču tādas varētu rasties nākotnē, piemēram, noformējot administratīvos aktus un ņemot vērā spriedumā noteikto.

Satiksmes ministrija ar 2017.gada 30.jūnija vēstuli ir vērsusies pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ar aicinājumu izpildīt spriedumu.

Satiksmes ministrijas kompetencē nav tiesisku sviru, lai liktu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izpildīt spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo bija jārīkojas ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” mantu un resursiem.

Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs (kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis) attiecībā uz VAS „Starptautiskā lidostā „Rīga”” saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu var pieņemt tikai likumā paredzētos lēmumus.

Kapitāla daļu turētāja pārstāvis pilda savus pienākumus atbilstoši amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā (apstiprināts 2014.gada 10.novembrī) noteiktajos amata pienākumos ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē esošo jomu, funkciju un uzdevumu pārraudzība, kas saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijām. Minētie pienākumi ir definēti Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un Komerclikumā. Amata aprakstā ir noteikts arī pienākums dot saistošus norādījumus, taču, ievērojot normatīvajos aktos noteikto un pildot pienākumus akcionāru sapulcē. Līdz ar to Satiksmes ministrija uzskata, ka tai nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonas gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonas deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas, nevērtē Satiksmes ministrijas amatpersonas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad bija jāizpilda spriedums, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpilde būtu objektīvi neiespējama.

Apgabaltiesa kritiski vērtē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra apgalvojumu, ka viņam nebija nekādu iespēju veicināt sprieduma izpildi.

Sprieduma izpildei noteiktajā termiņā apgabaltiesai netika iesniegti pierādījumi, ka ir pienācīgi nodrošināta piekļuve pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa pieteiktā lūguma apmierināšanai, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma:

noraidīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA: LĒMUMS Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai uzlikta piespiedu nauda 300 euro apmērā katram par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, kas netika izdarīts.

[2] 2017.gada 14.septembrī apgabaltiesā saņemts VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgums par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu.

Lūguma pamatojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[2.1] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi uzsākusi pēc Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 21.jūnija lēmuma saņemšanas.

Tikuši noformēti dokumenti iesniegšanai VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lai varētu demontēt 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”. Valde atcēla VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iekšējo dokumentu (Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumus – KD 0392 N1), taču izdeva jaunu iekšējo dokumentu – Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumus KD 1417 N1.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” veikusi publiskās taksometru stāvvietas infrastruktūras izbūvi, bet kopš 2017.gada jūlija ierīkota publiskā taksometru stāvvieta.

Ņemot vērā minēto, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde uzskata, ka spriedumu ir izpildījusi, tāpēc VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde nepiekrīt Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumam.

[2.2] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valde vērš apgabaltiesas uzmanību uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums neatceļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzņemtās saistības, kā arī pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes ieskatā apgabaltiesa nav vērtējusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” 2017.gada 21.augusta paskaidrojumos norādītos VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākumus.

[3] Pieteicējs rakstveida paskaidrojumā ir norādījis, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes pieteikto lūgumu nav pamata apmierināt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Šobrīd jebkurš taksometru pakalpojumu sniedzējs pie iebraukšanas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īstermiņa (P1) autostāvvietā saņem iebraukšanas talonu un pie izbraukšanas veic apmaksu par faktisko stāvvietas izmantošanas laiku, t.i., 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro.

[3.2] Citiem taksometru pakalpojumu sniedzējiem nākas saskarties ar AS „Rīgas Taksometru parks” un preču zīmes „Baltic Taxi” taksometru vadītāju neapmierinātību un provokācijām, tostarp ceļu satiksmes drošības jomā, taču VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” situāciju necenšas risināt.

[3.3] Sprieduma izpilde tika uzsākta tikai pēc tam, kad ar 2017.gada 30.augusta lēmumu apgabaltiesa piemēroja piespiedu naudu.

Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumu KD 0392 NI prasības, kādas bija noteikusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, nevarēja izpildīt ikviens taksometru pakalpojumu sniedzējs.

[3.4] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” plašsaziņas līdzekļos turpina asi kritizēt administratīvo tiesu pieņemtos nolēmumus izskatāmajā lietā, tādēļ pieteicējam ir šaubas par to, vai VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” vēlas izpildīt spriedumu.

Pieteicējs norāda, ka viņam nav nostiprinājusies pārliecība par to, ka amatpersonas turpinās pildīt spriedumu un neradīs jaunus šķēršļus taksometru pakalpojumu sniedzējiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

[3.5] Pieteicēja ieskatā piespiedu nauda amatpersonām tika piemērota par pārkāpumu – sprieduma neizpildi, tāpēc apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai.

Pieteicējam nav zināmi piemēri no tiesu prakses, kad tiesa būtu atcēlusi piemēroto piespiedu naudu. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka, atceļot vai samazinot piemēroto piespiedu naudu, tiktu pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips.

[3.6] Izvērtējot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajā datu bāzē ietvertās ziņas par amatpersonu gūtajiem ienākumiem 2016.gadā, pieteicējs ir secinājis, ka piemērotā piespiedu nauda ir samērīga amatpersonu deklarētajiem ienākumiem.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu tiesa lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas izskata rakstveida procesā.

[5] Pārbaudījusi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumā par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu ietverto pamatojumu, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lūgums ir noraidāms.

[6] Vispirms Administratīvā apgabaltiesa vērš uzmanību uz to, ka apgabaltiesas lēmums, kas pieņemts, izskatot sūdzību par sprieduma neizpildi, un tāpat arī lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normām ir procesuāli lēmumi, kas nav pārsūdzami.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai par piespiedu naudas samazināšanu, nevērtē VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas paustos apsvērumus par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmuma tiesiskumu.

[7] Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām piespiedu naudai atšķirībā no soda naudas nav sodoša rakstura. Piespiedu nauda ir procesuālā sankcija, kuras jēga ir uzsvērt uzlikto pienākumu. Tā ir piespiešanas līdzeklis, kas kalpo nākotnes uzvedības nodrošināšanai. Piespiedu naudas uzlikšana ir pieļaujama pat vienlaicīgi ar soda naudas uzlikšanu, to var uzlikt atkārtoti un palielināt (sk. arī Paine F. J. Vācijas vispārīgas administratīvas tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 401.lpp.).

Ievērojot minēto, secināms, ka šajā gadījumā piemērotās piespiedu naudas mērķis ir panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma pienācīgu izpildi. Iestādei un tās amatpersonai ir jārīkojas tiesību normu ietvaros, tostarp ir pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) jāizpilda tiesas nolēmumi.

Administratīvā procesa likuma normas paredz tiesas tiesības uzlikt iestādes amatpersonai piespiedu naudu, ja netiek pienācīgi (t.i., pareizi un laikus) pildīts tiesas nolēmums.

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017.gada 1.martā, likuma iepriekšējā redakcijā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs amatpersonai tika palielināts no 1425 euro līdz 5000 euro. No minēto likuma grozījumu likumprojekta anotācijas secināms, ka grozījumu likuma 376.pantā mērķis ir paaugstināt valsts pārvaldes iestādes un tās amatpersonu atbildību par tiesas nolēmuma izpildi, lai iestādes rīcība atbilstu Administratīvā procesa likuma 2.pantā noteiktajiem likuma pamatmērķiem. Savukārt piespiedu naudas palielināšanai ir preventīvs mērķis, lai administratīvie akti un tiesas nolēmumi tiktu savlaicīgi izpildīti (sk. likumprojekta „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas (www.saeima.lv) 43. un 44.punktu).

Secināms, ka piespiedu nauda ir piemērojama tikmēr, kamēr minētais mērķis tiek sasniegts.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu tika apmierināta pieteicēja sūdzība, jo apgabaltiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, konstatēja, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts, jo piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums.

Laika periodā, kad VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija pienākums izpildīt spriedumu, nav konstatējami ārkārtas apstākļi, kuru dēļ VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nebūtu spējusi pienācīgi izpildīt spriedumu. VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” savā rakstveida paskaidrojumā tikai vispārīgi minēja par iespējamiem drošības apsvērumiem, taču neiesniedza apgabaltiesai nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izvirzītos apgalvojumus. Apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sprieduma pienācīgai izpildei bija pieejami visi nepieciešamie tehniskie un finansiālie resursi.

Neraugoties uz minēto, sprieduma izpildei noteiktajā termiņā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neiesniedza pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ir pamatots pieteicēja arguments, ka tas apstāklis, ka amatpersonas tikai pēc piespiedu naudas piemērošanas uzsāka sprieduma izpildi, nevar būt par tiesisku pamatu piemērotās piespiedu naudas atcelšanai vai samazināšanai.

Izvērtējot lietas materiālus, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūguma par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai tās samazināšanu pamatojumā nav ietverti tādi apsvērumi, kas mainītu apgabaltiesas viedokli par procesuālā piespiedu līdzekļa nepieciešamību vai kas varētu būt par tiesisku pamatu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanai. Līdz ar to nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas atbrīvošanai no piespiedu naudas samaksas vai piespiedu naudas samazināšanai.

Tā kā nepastāv tiesisks pamats VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas pieteiktā lūguma apmierināšanai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei, kā arī valdes locekļiem Normundam Feierbergam, Irinai Feļdmanei un Laumai Jenčai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 143.panta otro un ceturto daļu ir pienākums no saviem personiskajiem līdzekļiem samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts šā lēmuma noraksts.

[9] Apgabaltiesa uzskata par nepieciešamu obiter dictum vērst VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzmanību uz turpmāk minēto.

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Rīkojoties ar publisku lietu, tās pārvaldītājam ir pienākums ievērot sabiedrības intereses. Publisko lietu bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams kāds ierobežojums, un šim ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam.

Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka tiesai ir jāpārbauda, vai atteikums publiskas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots. Publiskas lietas pārvaldītājs, nosakot publiskās lietas izmantošanas iespējas, ir saistīts ar vienlīdzības principu (sk. sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11. un 13.punktu, kā arī 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.punktu).

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā atzina, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši tiesiskās vienlīdzības principam attiecībā pret personām, kuras atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos, jāpieņem vienādi lēmumi.

Liedzot brīvu pieeju publiskai lietai, VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir jāspēj pamatot un pierādīt to, ka šāda rīcība ir objektīvi nepieciešama un tā ir visas sabiedrības interesēs.

No lietas materiāliem izriet, ka ikvienai personai, piebraucot pie VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, ir jāsaņem iebraukšanas talons, bet pie izbraukšanas ir jāveic samaksa par stāvvietas izmantošanu (līdz 30 minūtēm samaksa ir 1,24 euro plus PVN 21% 0,26 euro, kopā 1,50 euro), neatkarīgi no tā, vai šī persona vispār ir vēlējusies tur novietot transportlīdzekli stāvēšanai.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir pamatojusi, kādēļ šāda maksa tiek iekasēta no personām, kuras veic komercdarbību, proti, novieto automašīnu stāvēšanai (līdz 30 minūtēm), lai sagaidītu un uzņemtu taksometra pasažieri.

Apgabaltiesa minēto komersantam noteikto samaksu par autostāvvietas izmantošanu komercdarbībai uzskata par samērīgu.

Vienlaikus lietā nav pierādījumu, kas objektīvi pamatotu maksas iekasēšanu no ikvienas personas, kas vēlas piekļūt publiskai lietai (lidostas terminālim, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), taču nevēlas šo publisko lietu izmantot komercdarbībai, proti, transportlīdzekļa novietošanai stāvēšanai un taksometra pasažiera sagaidīšanai un uzņemšanai.

Transportlīdzekļa apstādināšana, lai uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav uzskatāma par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 2.4.apakšpunktā noteiktajam apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Tādējādi persona, kura neveic komercdarbību, bet vēlas ar transportlīdzekli piekļūt minētajam lidostas terminālim, lai apstātos, uzņemtu pasažieri un nekavējoties dotos projām no VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijas, nav pielīdzināma komersantam, kurš VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ievērojot minēto, nav saskatāms ne tiesisks, ne objektīvs pamatojums, lai iekasētu samaksu par publiskas lietas izmantošanu komercdarbībai arī no tām personām, kuras komercdarbību neveic un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai, jo šādas personas (atšķirībā no komersantiem) VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā esošo publisko lietu neizmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai un peļņas gūšanai.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka ir pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, iekasējot samaksu arī no personām, kuras VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” neveic komercdarbību un kuras nenovieto transportlīdzekli stāvēšanai pie lidostas termināļa, no kura pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas), un tādējādi nav nodrošināta pienācīga piekļuve publiskai lietai, proti, t.s. „zelta kilometram”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nolēma

noraidīt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces, kā arī valdes locekļu Normunda Feierberga, Irinas Feļdmanes un Laumas Jenčas lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas vai piespiedu naudas samazināšanu, kas uzlikta ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 30.augusta lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Rīgā 2017.gada 3.oktobrī

Dokumenti

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

FotoUzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.
Lasīt visu...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

pietiek_postit

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...